No 11. līdz 12. oktobrim, aizsardzības ministrs Andris Sprūds piedalīsies NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē, kur alianses dalībvalstis diskutēs par aktuālo drošības situāciju reģionā, turpmākajiem soļiem Ukrainas atbalstam, kā arī par NATO pretgaisa aizsardzības spējām.
Uz kopīgu tikšanos sanāks NATO-Ukrainas Padome, lai pārrunātu tālākos soļus Ukrainas dalībai NATO, jaunākos notikumus frontē un alianses dalībvalstu atbalstu Ukrainas cīņā pret Krievijas iebrucējiem.
NATO aizsardzības ministru sanāksmes ietvaros notiks arī ikmēneša Ukrainas kontaktgrupas jeb Ramšteinas sanāksme, kur aizsardzības ministrs informēs par aktuālo Ukrainas Bruņotajiem spēkiem sniegto palīdzības apjomu un nākotnes iniciatīvām.
Tāpat norisināsies NATO Ziemeļu grupas sapulce, tās diskusiju fokusā būs drošības izaicinājumi saistībā ar Baltkrieviju un tās loma Krievijas karā pret Ukrainu. Ziemeļu grupa ir neformāls sadarbības formāts, kas apvieno Ziemeļvalstis, Baltijas valstis, Vāciju, Poliju, Nīderlandi un Apvienoto Karalisti. Grupas dalībvalstis vieno mērķis attīstīt kopīgus sadarbības projektus aizsardzības jomā.
Ziemeļu grupas aizsardzības ministru tikšanās tiek rīkotas divas reizes gadā. Katru pusgadu Ziemeļu grupas vadība tiek uzticēta kādai tās dalībvalstij, un pašlaik Ziemeļu grupas vadošā valsts ir Zviedrija.
Sanāksmes laikā paredzēta Eiropas Debesu vairoga iniciatīvas (European Sky Shield Initiative – ESSI) parakstīšana ar mērķi izveidot integrētu Eiropas līmeņa pretgaisa aizsardzību. Sanāksmes laikā līdz ar Latviju, Vāciju un Slovēniju saprašanās memorandu parakstīs arī Beļģija, Čehija, Dānija, Igaunija, Ungārija, Lietuva un Nīderlande.
Savukārt, lai pārrunātu līdz šim paveikto attiecībā uz sabiedroto spēku klātbūtnes Latvijā palielināšanu, tai skaitā Latvijā izvietotās bataljona līmeņa NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas palielināšanu līdz brigādes līmenim, sanāksmes laikā A. Sprūds tiksies arī ar Kanādas aizsardzības ministru Bilu Blēru (Bill Blair), kā arī tiksies ar visu trīs Baltijas valstu un attiecīgo NATO paplašināts klātbūtnes ietvarvalstu – Apvienotās Karalistes, Kanādas un Vācijas aizsardzības ministriem.
Jau ziņots, ka 2016. gadā NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji vienojās par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, kuru izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību. Kanāda veiksmīgi vada NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā, un šobrīd to veido vairāk nekā 1700 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Melnkalnes, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Islandes un Ziemeļmaķedonijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā. Kopš 2022. gada NATO samita Madridē ir nolūks Latvijā izvietoto kaujas grupu palielināt līdz brigādes lielumā vienībai. 2023. gada NATO samitā Viļņā Latvija ar Kanādu parakstīja vienošanos par kopīgu ceļa karti šīs brigādes izveidei, Kanādai apņemoties Latvijā izvietot līdz 2200 karavīriem ar militāro tehniku.
