Saeima 9. decembrī pieņēma likumu Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam, kas aizsardzības nozarei 2024. gadā paredz piešķirt 1 128 380 620 miljonus eiro jeb 2,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Līdz ar 2024. gada valsts budžeta pieņemšanu ir noteikts, ka aizsardzības nozares budžets tiks pakāpeniski palielināts – 2025. gadā tas sasniegs 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta, savukārt 2026. gadā – 2,75%, lai 2027. gadā sasniegtu nosprausto mērķi – 3% no IKP.
Aizsardzības ministrijas 2024. gada galvenās budžeta prioritātes valsts aizsardzības spēju stiprināšanai ietver Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju pilnveidošanu, attīstot vidēja rādiusa pretgaisa aizsardzību, krasta aizsardzības un tālās darbības raķešu artilērijas sistēmas iegādi, kā arī pilnvērtīgu valsts aizsardzības dienesta nodrošināšanu Latvijas pilsoņiem un Nacionālo bruņoto spēku rezervistu sistēmas pilnveidošanu. Tikpat būtiska prioritāte ir arī militārās infrastruktūras un visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas attīstība, kas ietver arī militārā poligona “Sēlija” izveides darbu uzsākšanu.
2024. gada aizsardzības nozares budžets tiek sadalīts trīs kategorijās – 38% personāla atalgojumam, 30% uzturēšanai un 32% investīcijām, piešķirot 433 miljonus eiro personāla izdevumiem un 338 miljonus eiro uzturēšanas izdevumiem. Savukārt 357 miljoni eiro atvēlēti investīcijām – spēju un infrastruktūras attīstības izdevumiem. No 2023. līdz 2027. gadam ik gadu tiks ieguldīti papildu 200 miljoni eiro Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā.
Jau ziņots, ka 2022.gada aprīlī Saeima atbalstīja grozījumus Aizsardzības finansēšanas likumā, paredzot līdz 2025.gadam pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.
Savukārt Nacionālo bruņoto spēku raķešu programmā tika iezīmētas prioritāri attīstāmās spējas – pretkuģu raķešu sistēma, vidējās darbības pretgaisa aizsardzība un raķešu artilērija. Piešķirtais papildu finansējums paātrina Nacionālo bruņoto spēku kritiski svarīgo spēju ieviešanu aptuveni piecus gadus ātrāk, nekā iepriekš plānots.
