Krievijas aizvien pieaugošie draudi ir likuši Baltijas valstīm gatavoties iespējamai kaimiņvalsts agresijai. Lai atturētu Krievijas imperiālistiskās vēlmes, šodien Baltijas valstu aizsardzības ministri Rīgā parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi.
Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.
Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plānots nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.
Viņš skaidro, ka Baltijas aizsardzības līnija saturēs jau savlaicīgi izvērstas karavīru aizsardzības pozīcijas, kā arī agrīnās brīdināšanas sistēmas un iepriekš sagatavotas munīcijas noliktavas. Vienlaikus Igaunijas aizsardzības ministrs arī uzsver, ka šāda aizsardzības plāna faktiskā ieviešana prasīs ilgāku laiku.
Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri, uzsverot pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu un turpinot raķešu artilērijas spējas ieviešanu, parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā, sistēmu uzturēšanā un pārrobežas darbībā.
Baltijas valstis apliecināja apņēmību stiprināt atbalsta sniegšanu Ukrainai ar koalīciju palīdzību un atbalstīt viena otru šo koalīciju attīstībā. Tāpat Baltijas valstis turpinās Ukrainas karavīru apmācību.
Gatavojoties NATO samitam Vašingtonā, Baltijas valstu aizsardzības ministri tikšanās laikā pauda vienbalsīgu atbalstu Ukrainas uzņemšanai NATO un Eiropas Savienībā, kā arī uzsvēra nepieciešamību mērķtiecīgi stiprināt NATO pretgaisa aizsardzību reģionā.
Jau ziņots, ka no 18. līdz 19. janvārim Rīgā notika Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme, kurā piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur).
Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību. Noslēdzoties Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmei, vadošās valsts lomu trīspusējā sadarbības formātā no Latvijas pārņem Lietuva.