Ceturtdien, 19. decembrī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, tiekoties ar Latvijas Mednieku savienības priekšsēdētāju Jāni Baumani, parakstīja plānu par kopīgi īstenojamiem pasākumiem 2025. gadā. Pasākumu plāns ir ik gadu atjaunojams pielikums pie 2017. gadā noslēgtās vienošanās par sadarbību starp Aizsardzības ministriju un Latvijas Mednieku savienību.
Pasākumu plāns paredz, ka Aizsardzības ministrija un Latvijas Mednieku savienība, kopīgi sadarbojoties, veicinās mednieku brīvprātīgu iesaistīšanos visaptverošā valsts aizsardzībā un tās stiprināšanā. Sadarbības ietvaros plānots organizēt reģionālus seminārus medniekiem par iespējām piedalīties valsts aizsardzībā, kā arī par visaptverošas valsts aizsardzības aktualitātēm.
Lai attīstītu mednieku sadarbību ar valsts institūcijām valsts apdraudējuma pārvarēšanā un veicinātu informācijas apmaiņu saistībā ar aktuāliem jautājumiem, sadarbības ietvaros plānots organizēt arī krīzes situāciju galda izspēles. Tādēļ tiek plānota Latvijas Mednieku savienības biedru iesaiste visaptverošās valsts aizsardzības mācībās “Namejs 2025”.
Tāpat, lai veicinātu mednieku šaušanas prasmes tālumā un uzlabotu šāviena precizitāti, Nacionālie bruņotie spēki nodrošinās iespēju trenēties un apgūt drošas šaušanas iemaņas, organizējot tālšaušanas nodarbības medniekiem. Savukārt Latvijas Mednieku savienība piedāvās apgūt teorētiskās un praktiskās zināšanas zemessargiem par medību un citiem izdzīvošanas un darbības pamatprincipiem mežā.
Sarunā ar portālu "Sargs.lv" Latvijas Mednieku savienības vadītājs pozitīvi novērtēja līdzšinējo sadarbību. Viņš uzsvēra, kai daudzi mednieki jau ir Zemessardzes rindās, turklāt kopīgi pasākumi ļauj daudz efektīvāk rekrutēt medniekus dienestam Zemessardzē.
Kā vienu no efektīvākajiem sadarbības modeļiem J. Baumanis minēja mednieku iesaisti visaptverošajās valsts aizsardzības mācībās "Namejs", kur mednieki Zemessardzes vadībā izpildīja mācību uzdevumus.
Vienlaikus viņš norādīja, ka dalība militārajās mācībās atklājusi arī nepieciešamību pēc likumu - šajā gadījumā Ieroču aprites likuma pilnveidošanas, lai mednieki, kuri šobrīd savus ieročus var izmantot tikai medībām un pašaizsardzībai, būtu tiesīgi tos lietot arī NBS mācību laikā un uzdevumu izpildē krīzes situācijās.
J. Baumanis arī piebilda, ka mednieku kolektīvu vidū ir arī cilvēki, kuri savas aizņemtības, vai veselības stāvokļa dēļ nevar pildīt dienestu, tomēr viņi ir augsti motivēti un gatavi iesaistīties visaptverošajā valsts aizsardzībā, praktiski palīdzot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Šādā gadījumā mednieki ir gatavi bruņoto spēku atbalstam izmantot arī mednieku rīcībā esošos resursus.
Atzinīgi sadarbību ar medniekiem vērtēja arī Zemessardzes štāba priekšnieks pulkvedis Viesturs Bubucis. Viņš atzina, ka sadarbība tiek vērtēta un pastāvīgi uzlabota, tāpēc šī sadarbība ir turpināma arī nākotnē.
Zemessardzes štāba priekšnieks atzina, ka medībās gūtā pieredze un prasmes, kā arī mednieku spēja darboties dažādos laika apstākļos ļauj vajadzības gadījumā tos daudz ātrāk integrēt Zemessardzes uzdevumu izpildē, taču lai mednieki sev nodrošinātu pilnvērtīgas apmācības, pulkvedis V. Bubucis aicināja neizlēmušos iestāties Zemessardzē.
Latvijas Mednieku savienība ir dibināta 2011. gadā, un tajā pārstāvēti vairāk nekā 9000 mednieku. Savienības mērķis ir vienot medniekus kopīgai, organizētai rīcībai un pārstāvniecībai vietējā, valsts un starptautiskā mērogā, cieši sadarbojoties gan ar valsts, gan ar nevalstiskajām institūcijām un organizācijām. Latvijā ir aptuveni 22 tūkstoši aktīvo mednieku. Daļa no tiem ir dienējuši vai joprojām dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Zemessardzē.