ANO Jūras tiesību konvencijas vienkāršošana prasītu gadus, tāpēc šobrīd notiek sarunas starp NATO dalībvalstīm un Baltijas jūras valstīm, lai saprastu, kādus elementus vajadzētu pilnveidot, runājot par reaģēšanu uz incidentiem jūrā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Braže skaidroja, ka ir teritoriālie ūdeņi, kurās valstis var rīkoties saskaņā ar to tiesību normām. Un ir ekonomiskās zonas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi, kurus regulē starptautiskās konvencijas, kas prasa gan kuģa kapteiņa, gan karogvalsts sadarbību.
Viņa atgādināja par pērnā gadā notikušo kuģa "Eagle S" aizturēšanu, kas tiek turēts aizdomās par Somiju un Igauniju savienojošā zemūdens elektrokabeļa "EstLink 2" un četru sakaru kabeļu sabojāšanu ar enkuru Pirmajos Ziemassvētkos. Proti, šajā gadījumā kuģis tika identificēts Somijas ekonomiskajos ūdeņos. Tika prasīta kapteiņa sadarbība, kas bija, un pēc tam kuģis iegāja Somijas teritoriālajos ūdeņos, kur tika aizturēts.
Vaicāta, vai šo procedūru nevar vienkāršot, ministre skaidroja, ka ANO Jūras tiesību konvencija ir liela un tās vienkāršošana prasītu gadus. Līdz ar to šobrīd notiek sarunas starp NATO dalībvalstīm un Baltijas jūras valstīm, saprotot, kādus elementus vajadzētu pilnveidot.
Ministre pieļāva, ka iespējami risinājumi gan NATO valstu starpā, gan varbūt arī Baltijas jūras valstu starpā. Vienlaikus "tam ir jābūt savietojamam", lai tas izturētu testu Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka draudi, ko rada ēnu flote - vides draudi, hibrīddraudi, iespējami uzbrukumi, spiegošanas draudi un citi - ir ļoti nopietni. "Drošības drauds visvairāk sniedz pamatu un motivāciju meklēt jaunus risinājumus," viņa teica.
Kā vēstīts, pirmdien, komentējot VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) kabeļa bojājumu Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns uzsvēra, ka vajadzētu nacionāli un starptautiski precizēt likumdošanu reaģēšanai uz incidentiem citu valstu teritoriālajos ūdeņos.
Viņš skaidroja, ka novērtēt situāciju, vizuāli apskatīt, identificēt, iztaujāt un eskortēt šos kuģus drīkst. Tomēr NBS raugās uz nākamajiem soļiem, lai tad, kad ir konkrēti pierādījumi un sākti procesi, varētu veikt darbības kuģa aizturēšanai.
Saistībā ar šo incidentu Zviedrijas varasiestādes arestējušas zem Maltas karoga kuģojošo sauskravu kuģi "Vezhen". Bulgārijas kuģniecība "Navigation Maritime Bulgares", kam pieder šis kuģis, noliegusi apzinātu kabeļa sabojāšanu.
