Vējonis: Audriņu traģēdija ir atgādinājums par totalitārā režīma zvērībām

„Mums jāgodina noslepkavoto piemiņa un jāieskatās acīs vēstures skaidrajam vēstījumam – totalitārs režīms, propaganda, naida sēšana un meli cilvēkus var pārvērst un pārvērš par zvēriem,” uzsvēra aizsardzības ministrs.

Pēc pasākuma Audriņu kultūras namā ministrs devās uz Ančupānu memoriālu, kur piedalījās ziedu nolikšanas ceremonijā.

1942. gada 2. janvārī vācu soda operācijas laikā par izbēgušu sarkanarmiešu atbalstīšanu līdz ar zemi nolīdzināja Audriņu sādžu Rēzeknes apriņķa Makašānu pagastā. Lielāko daļu ciemata iedzīvotāju (pēc vienām ziņām 235, pēc citām – 200), tai skaitā sievietes, sirmgalvjus un bērnus, arestēja un pēc tam nošāva Ančupānu mežā; izglābties izdevās tikai deviņus gadus vecajai Klaudijai Kovaļevskai. 4.janvārī 30 ciema vīriešus publiski nošāva Rēzeknes tirgus laukumā.

Divas dienas vēlāk – 6. janvārī – par līdzīgiem nodarījumiem Ludzā nogalināja 47 Rendēnu pagasta Barsuku sādžas iedzīvotājus.

Pēc Otrā pasaules kara padomju okupētajā Latvijā un Rietumos norisinājās vairākas tiesas prāvas, kurās izmeklēja arī Audriņu traģēdijas notikumus un tiesāja galvenos vaininiekus.

Padomju laikā Audriņos uzbūvēja jaunas ēkas kolhozniekiem, nojauca pēc kara izveidoto pieminekli karā kritušajiem audriņiešiem, kas traucēja jaunā kultūras nama celtniecībai. Tā vietā uzstādīja memoriālās plāksnes.

Audriņu ciema centrā, Rēzeknes — Gulbenes šosejas malā tagad atrodas granīta piemineklis, ko veidojusi tēlniece Alise Veinbaha. Tas uzstādīts 1972. gadā, Audriņu traģēdijas II Pasaules karā 30. gadadienas piemiņai.

Vēl viens piemineklis ir šķūņa vietā, kur tika sadzīti Audriņu iedzīvotāji pirms aizvešanas uz nošaušanu. Pie pagasta kultūras nama ēkas piestiprināta piemiņas plāksne fašisma upuriem, bet uz piemiņas plāksnes pie pasta ēkas sienas var izlasīt to 30 Audriņu ciema vīriešu vārdus, kuri tika publiski nošauti Rēzeknes tirgus laukumā 1942. gada 4. janvārī.

Ik gadu 4. janvārī notiek pasākumi, kas ir veltīti traģisko notikumu piemiņai.