Neraugoties uz viņa īso augumu un kluso izturēšanos sabiedrībā, Kasems Soleimani ASV un tās sabiedroto vidū tika uzskatīts par vienu no nīstākajiem militārajiem līderiem Tuvajos Austrumos.
“Drosmīgs, harizmātisks un karavīru cienīts”, pēc ASV prezidenta Donalda Trampa dotās pavēles nogalinātais Irānas ģenerālmajors Kasems Soleimani nu pasludināts par valsts nacionālo varoni. Irānas augstākais vadītājs Ajatolla Ali Hameneji reiz viņu pat nodēvējis par “revolūcijas dzīvo mocekli”. Savukārt ASV Irānas augstāko ģenerāli uzskatīja par nežēlīgu slepkavu. Dēvēts par “ēnu komandieri” (“shadow commander”) K. Soleimani bija Kudsas spēku vadīto operāciju Irākā un Sīrijā galvenais plānotājs.
2013. gadā bijušais ASV Centrālās Izlūkošanas pārvaldes virsnieks Džons Magvairs (John Maguire) žurnālam “The New Yorker” norādījis, ka “K. Soleimani ir visspēcīgākais vadonis Tuvajos Austrumos, taču neviens par viņu nav pat dzirdējis”. Šādus izteikumus viņš pamatojis ar to, ka Kudsas spēku ģenerālmajors reti izgājis sabiedrībā un nav mīlējis garas runas. “Viņš ir ļoti īsa auguma, bet viņš izstaro tādu īpašu klātbūtnes sajūtu. Ienākot istabā, kura ir pilna ar cilvēkiem, viņš nevienam nesēdīsies blakus. Viņš apsēdīsies istabas otrā galā, nerunās, bet cītīgi klausīsies. Tāpēc visi klātesošie uzreiz domās tikai par viņu,” “The New Yorker” toreiz norādīja kāds Irānas bruņoto spēku veterāns.
Jau iepriekš politikas analītiķi vairākkārt norādījuši, ka K. Soleimani valstī bijis lielāka autoritāte nekā Irānas Ārlietu ministrs Džavads Zarifs un prognozējuši, ka agri vai vēlu bruņoto spēku elites vienību komandieris ieņems augstu vietu valsts politiskajā piramīdā. Ziņu aģentūra “Bloomberg” norāda, ka pagājušā gadā notikušās tikšanās laikā ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, Irānas pārstāvju vidū bija iekļauts tieši K. Soleimani, nevis Dž. Zarifs.
Kasema Soleimani militārais stāsts sākās Irānas dienvidaustrumu kalnu apgabalā, kad viņš kā jauns puisis no nabadzīgas ģimenes izlēma pievienoties valsts Revolucionārajai gvardei. Militārā organizācija tika izveidota, lai pasargātu jauno republiku un iedibinātu tās striktos ideoloģiskos uzskatus pēc 1979. gada revolūcijas.
Laikā no 1980. līdz 1988. gadam K. Soleimani piedalījās arī Irānas-Irākas karā, kas ne tikai palīdzēja Irānas Revolucionārajai gvardei nostiprināt ekonomisku un politisku varu, bet arī palīdzēja jaunajam kareivim Kasemam kļūt par nākotnes līderi, vēsta “Stars And Stripes”.
Pēc kara, 1990. gados K. Soleimani tika iecelts par Kudsas spēku komandieri. 1980. gados šī Irānas elites vienība palīdzēja izveidot “Hezbollah” kaujinieku grupu, taču tieši pēc K. Soleimani iecelšanas komandiera amatā, Kudsas spēku ietekme reģionā sasniedza augstākos apmērus. 2011. gadā Irānas augstākais vadītājs Ajatolla Ali Hameneji K. Soleimani piešķīra ģenerālmajora pakāpi. Savas karjeras laikā K. Soleimani nodibinājis arī ciešas saites ar kurdu grupējumu līderiem Irākā.
Arī vēlāk, Sīrijas pilsoņu kara laikā, Kudsas spēki palīdzējuši izvērst karadarbību tā, lai arī Teherānai no tās būtu kāds “labums”. Bašara al Asada valdība ilgstoši bijusi viena no Irānas sabiedrotajām, tieši tāpēc elites vienība nosūtīta uz Sīriju sniegt palīdzību tās valdības spēkiem. Reiz kāds Irāņu garīdznieks savā runā pat izteicies – “ja mēs zaudēsim Sīriju, mēs nespēsim paturēt arī Teherānu”, vēsta “The New Yorker”. K. Soleimani apņēmība nosargāt B. al Asada valdību bija saistīta ar paša lepnumu – vienmēr spēt aizsargāt savus sabiedrotos.
K. Soleimani ietekme Irākā bija tik liela, ka, sākoties pret valdību vērstiem protestiem, viņš tika izsaukts uz Bagdādi, lai piedalītos sarunās par potenciālu Irākas premjerministra atkāpšanos. Taču viņa popularitāte sasniedza tās augstāko punktu, kad viņa militārie sabiedrotie padarīja K. Soleimani par “galveno seju” Irānas cīņā pret sunnītu “Islāma valsts” džihādistiem, vēsta “Bloomberg”. 2016. gadā pat izplatījās runas par K. Soleimani kandidēšanu Irānas prezidenta amatam, taču pats Kudsas spēku komandieris baumas noliedza un mediju pārstāvjiem norādīja, ka vēlas “palikt karavīrs līdz savas dzīves beigām”.
2007. gadā ASV K. Soleimani iekļāva pret Irānu vērsto sankciju sarakstā un Kudsas spēkus oficiāli nodēvēja par teroristu organizāciju. Savukārt 2019. gadā ASV prezidents Donalds Tramps par ārzemju teroristisko grupējumu nodēvēja visu Irānas Revolucionāro gvardi. Kā atbildi šādam izteikumam, Irānas amatpersonas paziņoja, ka turpmāk ASV spēki Tuvajos Austrumos tiks uzskatīti par ārzemju teroristu grupējumiem.
Analītiķi jau norādījuši, ka K. Soleimani Irānas režīmā pēc savas nāves ir praktiski neaizvietojams, taču uzsver, ka tieši šī iemesla dēļ irāņi ļoti vēlēsies atriebties gan ASV, gan to sabiedrotajiem. Irānas augstākais līderis A. Ali Hameneji jau paziņojis, ka K. Soleimani nonāvētājus sagaida smaga atriebība.