2020. gada 9. jūnijā ASV Prezidenta Donalda Trampa administrācija prezentēja ASV jauno Nacionālās drošības stratēģiju polārajiem apgabaliem. Viens no iemesliem tam ir aizvien pieaugošā Ķīnas interese Arktisko reģionu apgūšanā, analizē portāls “Military.com”
Pašlaik uz Arktiskajām teritorijām pēc t.s. “Sektoru principa”, kas Zemes galējās Ziemeļu teritorijas sadalītu, balstoties uz meridiāniem, pretendē sešas valstis: Krievija, Norvēģija, Islande, Dānija (Grenlande). Kanāda un ASV. Ķīna nekad nav pieteikusi šādas tiesības, taču no 2013. gada tai ir novērotāja statuss Arktiskajā Padomē, un tā ir izveidojusi kopēja Arktiskās pētījumu stacijas ar Islandi, Norvēģiju, Zviedriju un Somiju.
Lai arī Ķīnas tālākais Ziemeļu punkts, Heilongjiangas province atrodas aptuveni 1500 kilometrus uz Dienvidiem no Arktiskā loka, Ķīna sevi ir pasludinājusi par “Arktiskajam lokam pietuvinātu” valsti. Ķīnas flotes arsenālā ir 2 Arktiskie ledlauži – Xue Long 1 (Sniega pūķis) un Xue Long 2. Abi kuģi ir projektēti kā polāro apgabalu izpētes kuģi. Xue Long 1 ūdensizspaids ir 21 000 tonnu, savukārt Xue Long 2 – 13 990 tonnu.
Pašlaik Ķīna ir paziņojusi par trešā – 26 000 tonnu smaga – ledlauža būvi, kas spētu salauzt pat trīs metru biezu sniegu ar 2 mezglu ātrumu. Iespējams, ka jaunais ledlauzis būs aprīkots ar kodoldzinēju, kas to padarītu par pirmo šāda veida kuģi Ķīnas kara flotē. Salīdzinājumam – Krievijas Kara flote lielākā ledlauža ūdensizspaids sasniedz 33 540 tonnu, ASV Krasta apsardzes ledlaužu – 16 257 un 11 037 tonnu (plānoto Arktisko patruļkuģu ūdensizspaids paredzēts 23 300 tonnu liels)
Ķīna Ziemeļaustrumu jūras ceļu ir iekļāvusi kā daļu no “Viena josta, viens ceļš” (One Belt One Road - OBOR)iniciatīvas, nosaucot to par Polāro zīda ceļu. Šis jūras ceļš ir ne tikai īsāks par Suecas kanāla maršrutu, bet arī tajā pastāvīgi operēt daudz grūtāk ir ASV Kara flotei. Ķīna arī turpina ieguldīt naudu dažādos resursu ieguves projektos reģionā, turklāt ieguldījumi tiek veikti tādā veidā, ka infrastruktūra varētu sniegt atbalstu arī militārajām operācijām. Ķīna iegulda dzelzs ieguves projektos Grenlandē, cinka un vara ieguvē Izokas ezerā un Nunavutā pie Kanādas tuvumā esošā Ziemeļrietumu jūras ceļa.