Divas augstas ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas amatpersonas drošības jomā pēdējās nedēļas laikā norādījušas, ka NATO mērķis dalībvalstīm ieguldīt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) tagad ir zelta standarts, kuru jāizpilda viesiem sabiedrotajiem visa pasaulē.
Tas varētu pievērst sabiedroto uzmanību, jo Tramps gadiem izteicies, ka valstis aizsardzībai netērē pietiekami.
Otrdien ASV aizsardzības ministrs Marks Espers uzstājās domnīcā “Atlantic Council”. Norāde par šo mērķi bija iepīta plašiem tematiem veltītā runā. “Visām dalībvalstīm būtu jāpilda savas apņemšanās un jāiegulda vairāk mūsu kolektīvajā drošībā. Tas iet pāri NATO robežām. Mēs sagaidām, ka visi sabiedrotie ieguldīs vairāk aizsardzībā, vismaz 2% no IKP, kas ir minimums,” sacīja Espers.
Espera komentāri sekoja Nacionālais Drošības padomnieka Roberts O’Briena 16.oktobra runai, kurā viņš norādīja, ka ASV ieskatā 2% mērķi būtu jāsasniedz arī Taivānai.
“Viņi ir palielinājuši savus izdevumus aizsardzībai, man ir teikts, ka viņi vairāk pietuvojušies 2%, kas būtu NATO līmenis – acīmredzot, Taivāna nav NATO dalībvalsts, bet tā būtu tā kā robeža – un viņiem droši vien ir jāiet tālāk par to, ņemot vērā Ķīnas spēku palielināšanos, īpaši Taivānas šauruma otrā pusē,” teica O’Briens.
“Ir noticis tas, ka 2% ir kļuvuši par “zelta standartu” un valstis, kas pat nav NATO dalībvalstis, grib to sasniegt. “Es domāju, ka mēs patiešām esam izveidojuši “zelta standartu”. Mēs uzstādījām 2% kā robežu,” skaidroja O’Briens.
2014.gada Velsas samita laikā NATO līderi vienojās, ka visas valstis centīsies tērēt aizsardzībai 2% no sava IKP līdz 2024.gadam. Mērķis nebija saistošs un pat tolaik bija plašas spekulācijas, ka visas dalībvalstis nekad to nesasniegs, bet vienošanās tika uzskatīta par simbolisku vienotības izrādīšanu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā
Tā arī bija vienošanās, kuru Eiropas amatpersonas, aiz slēgtām durvīm tagad uzskata par iespējamu kļūdu. Savas pirmās kampaņas sākumā Tramps koncentrējās uz ideju, ka NATO valstis “ir ASV parādā naudu par 2% mērķa nesasniegšanu” un viņš atkārtoti vērsās pret tām valstīm, kas netērēja saskaņā ar šo mērķi.
Eksperti norāda, ka koncentrēšanās uz 2%, iespējams, ir kļūdaina. Piemēram, Grieķija, kura katru gadu izpilda šo mērķi, bieži tiek minēta kā piemērs, bet 75% no tās aizsardzības budžeta aiziet personāla un pensiju izdevumos. Tomēr šī robeža ir izrādījusies uzticama lieta ASV administrācijas amatpersonām.
Neskaitot NATO dalībvalstis, daži galvenie ASV sabiedrotie aizsardzības jomā ir: Austrālija, kura aizsardzībai atvēl 1,9% no IKP; Jaunzēlande - 1,5% no IKP; Filipīnas - 1% no IKP; Taizeme - 1,3% no IKP; Japāna - 0,9% no IKP; Dienvidkoreja - 2,7% no IKP; Taivāna - 1,7% no IKP; Izraēla - 5,3% no IKP. Šādi rezultāti publicēti pērnā gada SIPRI datos.
Espera pārstāvis sacīja, ka 2% mērķa uzstādījums ir ticis nodots valstīm, kas nav, taču daži šaubās, vai šis standarts ir sapratīgs ārpus alianses konteksta.
Dastins Volkers, kādreizējais Senāta Bruņoto spēku komitejas darbinieks, kas strādājis gan ar Eiropas, gan Klusā okeāna reģiona jautājumiem, sacīja, ka 2% mērķa pieņemšana visa pasaulē ”būtu kļūda”.
“Vienalga ko kāds domā par 2% mērķi NATO kontekstā, tas bija alianses dalībvalstu konsultēšanās un vienošanās rezultāts Velsas samitā 2014.gadā. Tas vienkārši tā nav, kad ir runa par ASV sabiedrotajiem un partneriem ārpus NATO,” Volkers skaidroja. “Un pats pēdējais, ir nopietni apšaubāms, ka 2% ir piemērots standarts, kuru būtu jāpiemēro visa pasaulē neatkarīgi no stratēģiskajiem vai ekonomiskajiem apstākļiem,” uzskata eksperts.
Ņūhempšīrā O’Briens atzina, ka 2% robeža ir apspriežama.
“Paskatieties, Covid atņem savu daļu no budžetiem, par to nav šaubu,” viņš sacīja, atsaucoties uz pandēmiju. “Interesanti, ka samazinoties IKP, varētu būt pāris valstis, kas sasniedz 2% tādēļ, ka viņu budžets palicis relatīvi nemainīgs, bet viņu ekonomikas ir nedaudz samazinājušās, aizsardzības izdevumiem ļaujot sasniegt 2%,” teica amatpersona.
“Tas nav tas, ko mēs vēlamies. Mēs, acīmredzot, cenšamies panākt, ka tiek palielināti tēriņi,” viņš piebilda. “Acīmredzot, mēs gribam, lai viņi palielina izdevumus. Es nedomāju, ka notiek atkāpšanās, es domāju, tā ir apņemšanās to izpildīt,” uzskata amatpersona.
Emma Ešforda, vecākā partnere donīcā “Atlantic Council” brīdināja, ka 2% mērķis, ar savu koncentrēšanos tīri uz tēriņiem, lielā mērā nesasniedz mērķi attiecībā uz aizsardzības izdevumiem. Viņa gan norāda, ka tas nav pārsteigums, ka cipars ir kļuvis par vadlīniju Vašingtonā.
“Es nedomāju, ka tas atklāj plašāku Vašingtonas tiekšanos uz spriedumiem par to kā panākt lielāku nastas dalīšanu sabiedroto starpā. Notikušas lielas pārmaiņas attiecībā pret to, kā bija pirms Trampa, kad tas tika uzskatīts par ļoti drosmīgu soli – rosināt, ka lielāka nastas dalīšana būtu nepieciešama,” teica Ešforda.
“Tas, ka mēs pašreiz runājam par potenciālām iespējām to nomērīt – pat par ļoti neperfektām iespējām – atklāj, cik tālu mēs šajā lietā esam nonākuši četru gadu laikā,” skaidroja eksperte.