2020.- gads, kad Krievijā politika kļuva par noziegumu

Pasaulē
Sargs.lv/Riddle.io
Krievija
Foto: Foto: AP/Scanpix

Notikumi Baltkrievijā Krieviju šokēja tik ļoti, ka tā nākamās Valsts Domes vēlēšanas ir padarītas par iestudētu notikumu – uzsver domnīcu “Riddle” un “Karnegī Maskavas centra” pētnieks Ivans Davidovs. Pētnieks skaidro – politiskās reformas Krievijā 2020. gadā principā jebkuru opozīcijas darbību ir kriminalizējušas.

2020. gada jūnijā Krievijas politiskā vide, par spīti pandēmijai,  no Vladimira Putina viedokļa skatoties, izskatījās idilliska – Putins bija ieguvis tiesības valdīt vēl 16 gadus, un varas centralizācija bija pabeigta. Neskatoties uz to, jau augustā Krieviju satricināja jauns trieciens. Šoreiz tā avots bija atrodams ārpus Krievijas robežām – Baltkrievijā, kur uzviļņoja masu protesti pēc Baltkrievijas Prezidenta vēlēšanu rezultātu falsifikācijas.

Baltkrievijas notikumi lika Krievijas varas elitei pārdomāt, kā plānot gaidāmās Krievijas Valsts domes vēlēšanas. Ir skaidrs, ka “Vienotās Krievijas” patiesā popularitāte sabiedrībā nav augsta un ir nepieciešami likumiski ierobežojumi, kas varētu palīdzēt novērst iespējamo sabiedrības viļņošanos. Jau tagad ir pieņemti noteikumi, kas nosaka, ka pretrunā iepriekšējai pieredzei Krievijas Domes vēlēšanas notiks trīs dienas, turklāt tiks ierobežota neatkarīgo novērotāju iespēja iesaistīties.

Baltkrievu iziešana ielās šokēja Kremli. Svetlana Tihanovska, ko Kremlis līdzīgi Minskai uztvēra kā nenozīmīgu kandidāti, kļuva par nozīmīgu spēku, turklāt izrādījās, ka pat visbrutālākās protestu apspiešanas var nedot rezultātus. Radās retorisks jautājums – ja kas tāds varēja notikt Baltkrievijā, kur politiskā opozīcija un neatkarīgi mediji praktiski neeksistē, kas var notikt Krievijā?

Tā rezultātā Krievijā strauji tika pieņemti lēmumi, kuru mērķis bija vēlēšanas padarīt par simbolisku aktu. Jauni pulcēšanās nosacījumi praktiski izbeidz iespēju opozīcijai rīkot plašas demonstrācijas, turklāt viena cilvēka protesti tika kriminalizēti. Tika paplašinātas tiesības bez tiesas sprieduma bloķēt mājaslapas ar politisku saturu, un pastirpinājās cīņa ar Rietumu medijiem un videostraumēšanas vietnēm. Krievijā nu terminu “ārzemju aģents” ir papildinājis apzīmējums “indivīds, kas saistīts ar ārzemju aģentu”, līdz ar to liedzot potenciālajai opozīcijai saistīties ar Krievijas opozīcijas prominentāko figūru Aleksandru Navaļniju. Rezumējot – kriminalizētas ir visas politiskās aktivitātes, kas nav saistītas ar esošo režīmu.

Krievijas politiskais režīms nav aprobežojies tikai ar mēģinājumiem ierobežot opozīciju, izmantojot likuma varu. Aleksandra Navaļnija saindēšana kļuva par centrālo notikumu aizvadītā gada pēdējā trešdaļā. Pēc kopīgas izmeklēšanas, ko veica “Bellingcat”, “The Insider”, “Der Spiegel”, un “CNN”, tika atrasti gan medicīnas darbinieki, gan ķīmiķi, gan Federālā Drošības dienesta darbinieki, kas piedalījušies Krievijas politiķa indēšanā. Sabiedrība gaidāmo Krievijas preses konferenci gaidīja ar aizturētu elpu, gaidot, kā Putins skaidros notikušo.

Krievijas Prezidenta preses konferences vienmēr ir bijis labi iestudēts šovs, kurā šoreiz Putins ne tikai neizrādīja satraukumu, ka Krievijā politiskie oponenti varētu tikt likvidēti, bet arī vienkārši norādīja Navaļnija vietu Putina pasaulē. Navaļniju Putins uzver nevis kā opozicionāru, bet gan daļu no pretinieka iedomātajā karā pret “dekadentajiem Rietumiem”  - ne velti vairākkārt Krievijā ir mēģināts saistīt Navaļnija darbību ar ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldi.

 

Dalies ar šo ziņu