Lietuva izveidojusi īpašu Ārkārtas situāciju un krīžu pārvarēšanas centru, kam būs plašas pilnvaras dažāda veida krīzes situāciju risināšanā, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs “LRT.lt”.
Par to aizvadītajā nedēļā vienojusies Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja.
Kā norāda neatkarīgais risku analītiķis Šarūns Andrilkaitis-Sutkus, pašlaik Lietuvas valsts institūcijām trūkst kompetences dažādu krīžu un smagu incidentu risināšanā, lai gan krīžu menedžments allaž ticis uzlūkots kā vitāla nepieciešamība.
“Valdības un pašvaldības iestādēs nav sagatavotas tā, lai spētu savstarpēji sadarboties kādas noteiktas krīzes atrisināšanai,” viņš sacīja.
Arī bijušais Lietuvas izlūkdienesta Valsts drošības departamenta (VSD) direktors Mečijs Laurinkus stāsta, ka jau 2000. gadā tika runāts par šāda veida krīzes vadības centra izveides nepieciešamību.
“Lai nu kā, tas viss beidzās tikai ar runām. Visi piekrita, ka šāda institūcija būtu vajadzīga, bet patiesā doma aiz visām šīm runām bija viena – ja naudu tam var netērēt, tad to nevajag darīt,” viņš skaidro.
Tomēr 2019. gadā izcēlās bīstams ugunsgrēks riepu noliktavā Alītas pilsētā. Pēc šī gadījuma daudzām atbildīgajām valsts iestādēm tika pārmesta neadekvāta problēmsituācijas risināšana.
Toreiz Lietuvas iekšlietu ministra vietnieks Česlovs Mulma ziņas par negadījumu saņēma ar vairāku dienu nokavēšanos - tad, kad bija atgriezies no komandējuma, kurā apmeklēja Interpola ģenerālo asambleju. Lai gan Lietuvas prezidents Gitans Nausēda no savas puses visu laiku kritizēja Lietuvas atbildīgos dienestus par sadarbības trūkumu, viņš nepārtrauca savu vizīti Japānā un neatgriezās Lietuvā, lai klātienē risinātu problēmas.
Līdzīgi dažādu institūciju nespēja sadarboties spilgti iezīmējās Baltkrievijas mākslīgi radītās migrācijas krīzes laikā.
Vēl 2016. gadā, kad Eiropas Dienvidos plosījās migrācijas krīze, Lietuvas iekšlietu ministra vietnieks Elvins Jankevičus paziņoja, ka Lietuvai jāspēj pilnībā noslēgt robežu ar Baltkrieviju, ja valsts nav gatava migrantu plūsmas kontrolei.
“Austrumu robežu aizsardzībai mēs bijām sagatavojušies vairākos līmeņos. Mēs pat bijām gatavi slēgt robežu,” viņš stāsta.
Pretēji sākotnējām prognozēm migrantu plūsma Lietuvu sasniedza piecus gadus vēlāk, kad Baltkrievijas pašpasludinātais prezidents Aleksandrs Lukašenko nolēma atriebties Eiropas Savienībai par sankcijām, kas piemērotas viņa režīmam par neskaitāmajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Tagad Minska ik dienu, iesaistot savas spēka struktūras, Lietuvas virzienā sūta Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu migrantus. Pēdējo mēnešu laikā Lietuvā no Baltkrievijas mēģinājuši iekļūt 4000 migrantu, tomēr pirms vairākiem gadiem plānotā žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju sākta tikai tagad.
Migrantu krīze samilzt, bet tikai divas Lietuvas pašvaldības piekritušas savā teritorijā izvietot migrantu izmitināšanas nometnes.
Patlaban Lietuva saskaras ne tikai ar migrācijas, bet arī iespējamiem kodolavārijas riskiem. Tikai 50 kilometru attālumā no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas Baltkrievijas pilsētā Astravjecā pabeigta atomelektrostacijas celtniecība. Bīstamību rada fakts, ka tās celtniecības laikā netika ievēroti absolūti nekādi starptautiski pieņemtie kodoldrošības standarti.
“Viņi šādi biedē un sēj paniku Viļņas iedzīvotāju vidū, lai gan būtībā tam nav pat teorētiska iemesla,” tolaik sacīja E.Misjūns.
Tikmēr bijušais Lietuvas Radiācijas drošības centra vadītājs Albīns Mastausks atzīst, ka šo gadu laikā politiķi izturējušies absolūti vienaldzīgi pret draudiem, ko rada Astravjecas atomelektrostacija. Viņaprāt, Lietuvas valdībai ir jābūt gatavai jebkurā brīdī evakuēt tūkstošiem cilvēku, burtiski pārceļot veselus ciemus un pilsētas no teritorijām, kas atrodas Baltkrievijas jaunās atomelektrostacijas tuvumā.
“Tie kopumā ir 26000 cilvēku. Raugoties uz to, kas šobrīd notiek ar šiem pašiem 4000 migrantiem, es ar bažām skatos nākotnē, domājot, kā vajadzības gadījumā tiks nodrošināta mūsu pašu 26 000 pilsoņu evakuācija. Ir nepieciešams skaidrs plāns, kurš nosaka kārtību, kurā virzienā un kurš tieši evakuēs cilvēkus, ja mūs skars kodolnelaime,” saka A. Mastausks.
Viņš arī piebilst, ka šādā gadījumā būs nepieciešama 26 tūkstošu izmitināšana, paredzot arī tam nepieciešamo infrastruktūru. Kā pierādījies nesen, tad ar vienu vannasistabu uz 1000 cilvēkiem ir krietni par maz.