Papildus NATO spēku izvietošana un arvien jaunāku un jaunu, krietni attīstītāku ieroču sistēmu ieviešana Igaunijas bruņotajos spēkos rada arvien lielāku spiedienu uz Igaunijas aizsardzības industriju, tostarp trijām lielākajām Igaunijas privātajām kompānijām, kuras nodrošina bruņu tehnikas uzturēšanas darbus, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR.ee”.
Igaunijas sabiedriskās televīzijas raidījums “Aktuaalne kaamera” ziņo, lai situāciju labotu, Igaunijas valdība tuvākajā desmitgadē plāno ieguldīt 200 miljonus eiro.
Šobrīd Igaunijas Aizsardzības spēki izmanto Zviedru ražojuma “CV 90” kājnieku kaujas mašīnas, kas ir aprīkotas ar 40 milimetru “Bofors” automātisko lielgabalu.
Igaunijas Aizsardzības industrijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Tarmo Reniso (Tarmo Ränisoo) raidījumam stāsta, ka viens no lielākajiem pēdējā laikā Igaunijas aizsardzības nozares kontraktiem saistīts tieši ar CV 90 tehnisko apkopi, ko veiks privātuzņēmums “Milworks”. Šāda tipa paplašinātā kājnieku kaujas mašīnu tehniskā apkope jau tiek veikta visā Igaunijā.
Tikmēr Igaunijas Aizsardzības investīciju centra vadītājs Ivars Jansons (Ivar Janson) raidījumam skaidroja, ka pirkuma brīdī CV90 ražotāji šo kājnieku kaujas mašīnas tehnisko apkopi atrisināja caur apakšlīgumiem, tiesa, paredzot, ka tās veikšanas brīdī no kaujas mašīnas noņemams viss bruņojums.
Cita veida Igaunijas bruņoto spēku rīcībā esošo ieroču sistēmas tik vienkārši nodrošināt nav iespējams. Piemēram nesen no Korejas iegādātās pašgājējhaubices K-9 uz tehniskajām apkopēm jāved bruņotas, jo to torņus ar ieročiem nevar noņemt tik viegli.
Te “Aktuaalne kaamera” atgādina, ka līdzīgas ieroču sistēmas uz Igauniju atveduši arī NATO sabiedrotie, piemēram Lielbritānijas vadītā NATO paplašinātā kaujas grupa, kura šobrīd izvietota Tapas bāzē. Arī britu karavīriem nākas savu tehniku sūtīt atpakaļ uz Lielbritāniju, lai veiktu tās apkopi un remontdarbus.
“Šajā laikā šīs ieroču sistēmas būtībā nav izmantojamas, jo bruņutehnikai nav rezerves daļu,” atzina I. Jansons
Igaunijas pašaizsardzības spēku 1. brigādes remontu un uzturēšanas galvenajai darbnīcai, kas atrodas Tapas bāzē tuvākajā laikā būs nepieciešama paplašināšana, ņemot vērā daudz attīstītāku ieroču sistēmu ienākšanu bruņojumā.
Viņš arī norādīja, ka problēmas sagādā arī Igaunijā spēkā esošie tiesību akti, piemēram, Ieroču likums, kas nosaka, ka, tostarp bruņoto spēku rīcībā esošajai tehnikai, remonti veicami tikai tad, ja no tās noņemti ieroči.
Tas nozīmē, ka, piemēram, Somijas ražoto un Igaunijas Aizsardzības spēku rīcībā esošo bruņutransportieru “Patria Pasi” apkopes un remonti veicami tikai tad, kad no tehnikas ir noņemti smagie ložmetēji. Tomēr, ja remonts jāveic CV90 kājnieku kaujas mašīnai, tās atbruņošanas process ir daudz sarežģītāks.
“Mūsu valstī jau ir uzņēmumi, kuri ir ieguldījuši attīstībā, lai, saskaņā ar ieroču likumu, varētu nodrošināt šādu pakalpojumu sniegšanu. Tāpat ir arī tādi uzņēmumi, kuri to vēlas, bet kuriem ir jāņem vērā, ka šāda veida tehnikas apkope nozīmēs papildu ieguldījumus,” teica Tarmo Reniso.
Igaunijas Aizsardzības spēku 1.kājnieku brigāde ir ir mehanizētā smagā kājnieku vienība. Drīzumā par tādu kļūs arī Igaunijas Aizsardzības spēku 2. brigāde.
Igaunijas bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības doktrīna paredz netiešās uguns spēju attīstību, tostarp Korejas ražojuma K9 pašgājējhaubiču iegādi, kā arī pretkuģu raķešu sistēmu un jūras mīnu iegādi.
Šobrīd NATO sabiedrotie nodrošina trūkstošos elementus valsts aizsardzībā, nodrošinot ne tikai NATO paplašinātās kaujas grupas klātbūtni Tapas bāzē, bet arī iznīcinātājlidmašīnas Baltijas gaisa telpas patrulēšanai.
Igaunija jau ilgāku laiku izpilda NATO prasīto aizsardzības izdevumu slieksni – vismaz 2% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta. Nākamgad Igaunija aizsardzībai plāno atvēlēt 750 miljonus eiro.
