Polijas vicepremjers (un Polijas valdošās partijas “Likums un taisnīgums” faktiskais vadītājs) Jaroslavs Kačiņskis pagājušā gada nogalē iesniedza likumprojektu par valsts aizsardzību, kas paredz vairāk nekā divkāršot Polijas bruņoto spēku skaitu no pašreizējiem 110 000 līdz 250 000, kā arī 50 000 rezervistu. Ja tas tiks panākts, Polija kļūs par vienu no lielākajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā pēc personāla skaita, un šo skaitli pārsniegs tikai Francija, Grieķija, Itālija un Turcija, ziņo Eiropas politikas un analīzes centrs (CEPA).
Ar likumprojektu tiek izveidota arī jauna militārā nozare - Kiberdrošības spēki, un tajā ir iekļauti noteikumi, kas Polijas militārajiem spēkiem ļauj iegādāties ASV un Eiropā ražotu augstas veiktspējas aizsardzības aprīkojumu.
Savā ziņā paziņojums nebija pārsteidzošs. Centrāleiropa vēsturiski ir bijusi bīstama vieta, un Polijas kaimiņi ne reizi vien uzbrukuši Polijai. Pēdējos gados arvien kareivīgākā Krievijas uzvedība lielākajai daļai politiķu ir skaidri parādījusi, ka draudi ir reāli. Vienoto nostāju parāda arī 2017. gada lēmums līdz 2030. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz vismaz 2,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) (krietni virs NATO rekomendētā 2 % apmēra), kas guva parlamenta vairākuma atbalstu. Plāns ļāva iegādāties modernu ekipējumu, tostarp 32 kaujas lidmašīnas F-35, raķešu sistēmas “Patriot”, jaunas zemūdenes un fregates, kā arī apmācīt personālu to apkalpei.
Jaunos aizsardzības investīciju mērķus Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks izziņoja aizvadītā gada oktobra beigās. Viņš paziņoja, ka plānoto attīstību un spēku paplašināšanu finansēs īpašs finanšu instruments - Bruņoto spēku atbalsta fonds, kas naudu nodrošinās ar valdības garantētām obligācijām. Šī finansēšanas sistēma ir ārpus parastā budžeta finansēšanas procesa, ko Polijas Valsts revidents kritizējis kā nepārredzamu. Sākotnēji to izmantoja, lai cīnītos ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām ekonomiskajām sekām.
Pasaules Bankas dati liecina, ka Polijas militārie izdevumi ir 2,22 % apmērā no IKP. Tie ir lielākie kopš 1994. gada, kad valsts samazināja savus Varšavas pakta laika bruņotos spēkus. Šis izdevumu līmenis Varšavu ierindo mazā, tomēr ekskluzīvajā Eiropas valstu klubā, kas izpilda NATO rekomendēto finansējumu 2 % apmērā no IKP. Tajā ir arī Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Francija un Apvienotā Karaliste.
Polija varbūt nav viena no trim lielajām Eiropas aizsardzības lielvarām (Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste), taču tās pieaugošie izdevumi un apņēmība nopietni pievērsties šim jautājumam ir neapstrīdama. Polija ne tikai palielina aizsardzības izdevumu īpatsvaru valdības izdevumos, bet arī kopš 1990. gada valsts ekonomika ir pieaugusi sešas reizes, skaidro CEPA.
Taču ir arī citas problēmas, ar kurām jāsaskaras, piemēram, politiskā opozīcija. Lai gan valdībā nepārstāvētās partijas atbalstīja 2017. gada finansējuma palielināšanu aizsardzībai, šoreiz opozīcija ir bijusi kritiskāka. Lai gan “Likums un taisnīgums” koalīcijai ir neliels pārsvars pār opozīciju Seimā (226-224), tomēr opozīcijai ir neliels pārsvars pār koalīciju Senātā (52-48).
Kritiķi apgalvo, ka likumprojekts ir ne tikai finansiāli nepārdomāts, bet partija “Likums un taisnīgums” ir attīrījusi Polijas armiju no daudziem augsta ranga virsniekiem un palēninājusi bruņoto spēku modernizāciju. Galu galā viena lieta ir pieaugošs budžets, bet cita - tā saprātīga tērēšana (kā skaidri norādīts “Polityka Insight” ziņojumā, vienīgais ieguldījums, kas tika uzsākts un pabeigts laikā no 2014. līdz 2019. gadam, bija piecu Boeing VIP lidmašīnu iegāde).
Vēl nopietnāk ir ziņots, ka pagājušajā gadā notikušās plaša mēroga militārās mācības ir raisījušas satraucošus jautājumus. Mācībās ar nosaukumu “Zima-20” tika pārbaudīta stratēģija kaujai uz austrumiem no Vislas upes. Pat izmantojot visu jauniegādāto aprīkojumu, ko plānots izvietot līdz 2030. gadam, Polijas bruņotie spēki nespēja noturēties 22 dienas, kas bija mācību mērķis. Krievu spēki būtu nonākuši netālu no Varšavas jau pēc četrām dienām un piektajā dienā būtu nodrošinājuši pilnīgu uzvaru. Polijas gaisa spēki un flote būtu iznīcināti (neskatoties uz NATO atbalstu.) Mācību laikā virkne virsnieku esot norādījusi, ka vairums “no augšas” saņemto pavēļu neesot bijušas skaidri izprotamas.
Polijai ir daudz ko apsvērt. Krievijas bruņotie spēki ir pērn turpinājuši savilkt karaspēku netālu no Ukrainas robežām. Savukārt Aleksandra Lukašenko diktatūra Baltkrievijā šo valsti vēl vairāk ir tuvinājusi Kremlim un iespējamai pastāvīgai Krievijas spēku izvietošanai pie Polijas robežas. Tikmēr A. Lukašenko režīma atvestie migranti pakļāvuši Poliju hibrīdkara draudiem.
