Lietuvas aizsardzības ministr Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) paziņojis par ierosinājumu palielināt šā gada Lietuvas aizsardzības budžetu, ņemot vērā situācijas saasinājumu Ukrainā.
“Esmu ierosinājis grozījumus šā gada budžetā,” A. Anušausks paziņoja ziņu aģentūrai BNS pēc tam, kad kļuva zināms, ka Krievija neizvedīs 30000 vīru karaspēka kontingentu no Baltkrievijas kad aizvadītās nedēļas nogalē tur oficiāli noslēdzās abu valstu militārās mācības.
Saskaņā ar A. Anušauska teikto, papildus finansējum tiks izmantots, lai paātrinātu militārā aprīkojuma un ieroču sistēmu iepirkumus.
Lietuva nolēmusi virzīt tālāk tālās darbības mobilo artilērijas raķešu sistēmu (MLRS) un kaujas dronu iegādes projektus. Plānoti arī citi iepirkumi, tomēr tos A. Anušausks nepubliskoja.
“Esošie budžeta līdzekļi nav pietiekoši, lai pabeigtu iepirkuma procesus, tālab pašreizējā situācijā esmu piedāvājis piešķirt papildus vajadzīgos līdzekļus, lai šo iepirkumu procesos mēs varētu virzīties tālāk,” sacīja Lietuvas aizsardzības ministrs.
Tādējādi Lietuvas plānotie aizsardzības izdevumi šogad varētu sasniegt 1,2 miljardus eiro.
Jau ziņots, ka šonedēļ Baltkrievija paziņoja, ka saspringtās situācijas Ukrainā dēļ, tā pagarina kopīgās militārās mācības ar Krievijas bruņotajiem spēkiem.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) norādīja, ka šādi pārkāpj pašas iepriekš dotos solījumus izvest savu karaspēku no Baltkrievijas 20.februārī, kā tas bija solīts.
“Tas skaidri apliecina gatavošanos iebrukumam Ukrainā un plānos doties uz Kijevu, kā arī Krievijas īstenoto “lienošo” Baltkrievijas aneksiju,” teica G. Landsberģis, piebilstot, ka Krievijas karaspēka klātbūtne Baltkrievijā nopietni pasliktina drošības situāciju ne tikai Lietuvā, bet arī citās reģiona valstīs.
Jau vēstīts, ka ekspertu ieskatā Baltkrievijā izvietotais Krievijas bruņoto spēku grupējums varētu tikt izmantots iebrukumam Baltkrievijas Dienvidu kaimiņvalstī – Ukrainā.
Šobrīd Krievija pie Ukrainas robežām sapulcējusi nepilnu 200000vīru lielu armiju. ASV izlūkdienesti ir pārliecināti, ka Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins ir devis pavēli par uzbrukumu Ukrainai.
Tāpat Krievija sagatavojusi sevišķus Kremlim nepatīkamo kritiķu “nošaušanas sarakstus”.
Rietumvalstis Krievijai iebrukuma gadījumā draudējušas ar smagām ekonomiskajām sankcijām
