Pastāv citas iegādes iespējas, ja Krievija tai piemēroto sankciju dēļ nepārdos Eiropai gāzi, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš televīzijā komentēja, vai sankciju ieviešana pret Krievija nevar negatīvi ietekmēt Eiropas un Latvijas ekonomiku.
Vienlaikus viņš atzina, ka atsevišķās nozarēs šis īpatsvars ir lielāks. Taču, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, uzņēmēji spēšot pielāgoties.
"Mūsu uzņēmēji ir pierādījuši atkal un atkal - ja Krievijas tirgus aizveras, atrod citus tirgus. Agrāk lēts piena pulveris gāja uz Krieviju, tas izbeidzās, tagad dārgs siers iet uz Zviedriju," apgalvoja Kariņš.
Komentējot iespējamo gāzes cenu celšanos, premjers sacīja, ka "mums ir pazemes gāzes krātuve" un šoziem, šopavasar nav nekādu draudu.
Pēc viņa paustā, ja Krievija, ļaunākajā gadījumā, vairs nepārdos uz Latviju un Eiropu gāzi, "mums ir citas vietas, no kurienes pirkt". "Redzēsim, vai Krievija tiešām būs gatava nepārdod gāzi, jo tas nozīmē arī atteikties no naudas, ko mēs sūtam par šo gāzi," piebilda valdības vadītājs.
Jau ziņots, ka ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņojis, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju "neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi.
Baidens arī pavēstīja par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm.
Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".
ASV prezidents piebilda, ka gadījumā, ja Krievija turpinās eskalēt situāciju, sankcijas tiks pastiprinātas.
Tomēr Vašingtonas reakcija uz Krievijas darbībām, šķiet, nav tik tālejoša, kā tika sagaidīts.
Sankcijām pakļautas tikai divas Krievijas finanšu institūcijas, un acīmredzami Krievija netiek atslēgta no globālās banku transakciju sistēmas SWIFT, par ko tik daudz ticis runāts.
Baidens arī nepaziņoja par eksporta kontroles ieviešanu, kas liegtu Krievijas uzņēmumiem piekļuvi modernajām informācijas tehnoloģijām.
Baltā nama saimnieks preses konferencē arī paziņoja, ka Savienotās Valstis turpinās piegādāt Ukrainai aizsardzības ieročus, kā arī nosūtīs ASV papildspēkus NATO austrumu flanga stiprināšanai.
