Bažas par amerikāņu "aklajiem zonām" attiecībā uz Ķīnas militāro spēku ir galvenais faktors, kas nosaka ASV ārvalstu bruņoto spēku novērtējuma kvalitāti. ASV nespēja pareizi paredzēt, kā Krievijas un Ukrainas bruņotie spēki darbosies pašlaik notiekošā kara sākumposmā. Tās Vašingtonā vairo bažas, ka Amerikai var būt plašas aklās zonas, vērtējot ievērojami spēcīgāka pretinieka – Ķīnas kaujas spējas.
Šīs bažas pieaug, jo Amerikas izlūkošanas aģentūras pārskata metodoloģiju, kā tās novērtē ārvalstu militārpersonas, un saskaņā ar Baidena administrācijas amatpersonas teikto tas ir galvenais virzītājspēks vairākos pašlaik notiekošajos klasificētajos pārskatos. ASV likumdevēji ir starp tiem, kas ir pieprasījuši izlūkdienestu pārskatus, un daži no viņiem ir īpaši nobažījušies par Ķīnu.
Pieaugošās ASV bažas par to, ka Ķīna drīzāk agrāk vai vēlāk uzbruks Taivānai, padara Pekinas militāro spēju tēmu aktuālāku nekā jebkad agrāk, sacīja likumdevēji un astoņas pašreizējās un bijušās amatpersonas, kas tika intervēti šim stāstam. Bažas par ASV izpratnes trūkumu par Ķīnas militārajiem spēkiem pastiprina fakts, ka Tautas atbrīvošanas armija vairāk nekā 40 gadus nav piedalījusies karā.
Pēdējā desmitgadē Ķīna ir veikusi ārkārtēju bruņoto spēku modernizāciju. Saskaņā ar Pentagona jaunāko ikgadējo ziņojumu par Ķīnas militāro spēku tai tagad ir pasaulē lielākā flote kuģu skaita ziņā - no 2021. gada tās kopējais spēku skaits ir aptuveni 355 kuģi, tostarp vairāk nekā 145 lieli karakuģi. Tikmēr Tautas atbrīvošanas armija ir palielinājusies līdz aptuveni 975 000 aktīvā dienesta karavīru, un valsts aviācijas spēku kopējais skaits ir vairāk nekā 2800 lidmašīnu, tostarp "Stealth" iznīcinātāji un stratēģiskie bumbvedēji. Ķīna 2020. gadā sāka izmantot savu pirmo operatīvo hiperskaņas ieroču sistēmu "DF-17", un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam tās kodolieroču arsenāls pieaugs līdz vismaz 1000 kaujas galviņām.
"Tas ir grūti, bet galu galā es domāju, ka mums ir daudz iespēju jautāt, vai mēs varam kaut ko uzzināt," sacīja Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas loceklis Džims Himess. "Būtu bijis jauki, vismaz attiecībā uz faktoriem, kas nav saistīti ar cilvēkiem, gūt skaidrāku priekšstatu par to, kas notiks Ukrainā, un tur, iespējams, ir ko mācīties attiecībā uz Ķīnu."
Pagājušajā ziemā, kad šķita, ka Krievija ir tuvu pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, ASV amatpersonu vidū valdīja vispārēja pārliecība, ka Maskavas modernizētā armija viegli pārspēs Ukrainas spēkus, iespējams, dažu dienu vai nedēļu laikā. Šīs cerības daļēji bija izrietējušas no izlūkošanas ziņojumiem, kas, lai gan reti bija galīgi un bieži bija pilni atrunu, acīmredzot radīja draudīgu iespaidu par Krievijas spējām. Šādus viedokļus atbalstīja arī ārējie analītiķi, no kuriem daži kopš tā laika atzina, ka sākotnējie novērtējumi bija nepareizi.
Ukraiņu karaspēks ne tikai noturēja pozīcijas un pat atvairīja krievus, jo krievi pieļāva rupjas kļūdas, piemēram, nespēja izveidot stabilas apgādes līnijas un iedragāja ierindas kareivju morāli, daudziem no viņiem nepaziņojot par savu patieso uzdevumu.
Ķīnas melnā kaste
ASV aizsardzības iestādēs Ķīna tiek dēvēta par Amerikas "tempa izaicinājumu", kas nozīmē, ka Pekinas militārais progress ir galvenais standarts, pēc kura Amerikas Savienotajām Valstīm būtu jāvērtē savi sasniegumi.
Paturot to prātā, ASV amatpersonām ir jāpiemēro citur gūtā pieredze, lai novērtētu Ķīnu, sacīja Baidena administrācijas amatpersona, kas apstiprināja, ka bažas par Pekinas militāro spēku ir galvenais iemesls notiekošajiem pārskatiem.
Vairāki ASV spiegu dienesti, piemēram, Aizsardzības izlūkošanas aģentūra, kā arī CIP un citi novērtē ārvalstu militāro spēku un spējas. Šos novērtējumus parasti koordinē un apvieno ziņojumos ar Nacionālās izlūkošanas padomes starpniecību, kas ir daļa no Nacionālās izlūkošanas direktora biroja.
Novērtējumos ir iekļauti kvantitatīvi elementi, piemēram, valsts rīcībā esošo aktīvā dienesta karavīru skaits, valsts aizsardzības rūpniecības stiprums un bruņoto spēku ieroču daudzums un iespējas. Tie novērtē arī tādus ārvalstu armijas aspektus, kurus ir grūti kvantitatīvi noteikt, piemēram, kādas doktrīnas tiek piemērotas, kāda ir armijas vadības un militārā kultūra un cik liela "griba cīnīties" ir gan armijā, gan plašākā sabiedrībā.
Atbildot uz "POLITICO" lūgumu sniegt informāciju par šo procesu, ASV izlūkdienesta amatpersona paziņojumā norādīja: "Izmantojot visu avotu analīzi, izlūkošanas analītiķi, lai novērtētu ārvalsts militāro spēku, pārbauda dažādus faktorus, tostarp tādus kontekstuālus elementus kā, piemēram, ārvalsts militārais uzdevums un pretinieks".
Pašlaik Amerikas Savienotajām Valstīm ir samērā sarežģīta izpratne par Ķīnas militārajām tehniskajām iespējām un nostāju jebkurā konkrētā dienā, apgalvo pašreizējās un bijušās ASV amatpersonas. Informācija tiek iegūta no tādiem avotiem kā satelītattēli, signālu izlūkošana un cilvēku resursi uz vietas. ASV amatpersonas uzskata, ka tās zina, piemēram, kas ir Pekinas kodolieroču arsenālā vai kad tā būvē jaunu aviācijas bāzes kuģi.
Patiesībā Pentagons katru gadu publicē neklasificētu ziņojumu, kurā detalizēti aprakstīta Ķīnas militārā un drošības attīstība.
Aizsardzības ministrs Loids Ostins toreiz nenoliedza ziņojumus, ka aizsardzības amatpersonas bija pārsteigtas par ātrumu, ar kādu Pekina izstrādāja šo ieroci.
"Es nekomentēšu šos konkrētos ziņojumus. Varu jums pateikt tikai to, ka mēs cieši vērojam, kā Ķīna attīsta bruņojumu un modernas spējas, un sistēmas, kas tikai palielinās spriedzi reģionā," sacīja Ostins. "Jūs jau iepriekš dzirdējāt mani sakām, ka Ķīna ir izaicinājums, un mēs turpināsim tam pievērst uzmanību."
Papildus militārajām spējām amerikāņu amatpersonām ir ierobežota izpratne par Ķīnas komunistiskās vadības iekšējo darbību, par to, kā tiek pieņemti ar drošību saistīti lēmumi un kādi soļi varētu izraisīt kādu reakciju. Tā kā Ķīna sper agresīvus soļus, piemēram, nosūta lidmašīnas uz Taivānas pretgaisa aizsardzības zonu, šis skaidrības trūkums ir problēma.
Ķīnas politiski militārā sistēma ir nepārredzama jau no paša sākuma
Piemēram, Ķīna jau gadiem ilgi ir atļāvusi ASV aizsardzības ministram sadarboties tikai ar valsts aizsardzības ministru ģenerāli Vei Fenghe, kurš maz kontrolē Ķīnas armijas operatīvo darbību un ir Pentagona vadītāja kolēģis tikai pēc nosaukuma.
Džo Baidena administrācija mēģināja un cieta neveiksmi, lai organizētu L. Ostina un ģenerāļa Sju Ciliangs (Xu Qiliang), Komunistiskās partijas militārās struktūras augstākā ranga virsnieka, diskusiju, kā rezultātā abu militāristu saziņa mēnešiem ilgi bija nonākusi strupceļā.
Pekina vēlas, lai V. Fenghe būtu armijas ārējais pārstāvis, jo viņš ir apmācīts propagandas jautājumos tā, kā citi augstākā līmeņa ģenerāļi nav apmācīti, sacīja Lils Moriss, kurš Pentagonā strādāja par direktoru sadarbības ar Ķīnu jautājumos un tagad strādā "RAND Corporation". Ķīnas augstākās amatpersonas uztraucas, ka komandieri novirzīsies no partijas līnijas.
"Viņiem ir barjera, sava veida mūris ap saviem operatīvajiem komandieriem un ārējiem militārajiem līderiem," sacīja L. Moriss.
Zināšanu plaisa
Tikmēr pēdējos gados Aizsardzības departaments ir klusi samazinājis Aizsardzības atašeju dienestu, atceļot augstākos militāros virsniekus vēstniecībās un pazeminot aizsardzības atašeju rangus visā pasaulē. Atašeji Āfrikas valstīs, kur notika liela daļa atašeju skaita samazināšanas pasākumu, sniedz svarīgu informāciju par Ķīnas un Krievijas aktivitātēm šajās valstīs.
Cita bijusī Aizsardzības ministrijas amatpersona asi kritizēja to, ko viņi raksturoja kā ilgstošu uzmanības trūkumu, analizējot atklātā avota informāciju par Ķīnu. Šādi atklātā avota materiāli ietver Ķīnas augstāko amatpersonu runas vai dokumentus par Ķīnas oficiālo doktrīnu.
ASV vērtējumi par Pekinas nodomiem gadiem ilgi bija kļūdaini, jo tie balstījās uz izlūkdienestu secinājumiem, kuros nebija pienācīgi ņemti vērā daudzi komunistiskās valdības publiskie paziņojumi, apgalvoja bijusī amatpersona, kas specializējās Ķīnas politikas jautājumos.
Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas 2020. gada septembra ziņojums, kurā secināts, ka ASV izlūkošanas aģentūras nespēj risināt Ķīnas izaicinājumu, apstiprina apgalvojumu, ka Rietumi nepareizi pieņēma, ka Pekina kļūs demokrātiskāka, ja tā kļūs turīgāka. Ziņojumā konstatēts, ka šie pieņēmumi "novērotājus padara aklus attiecībā uz Ķīnas Komunistiskās partijas galveno mērķi - saglabāt un palielināt savu varu".
Pārstāvju palātas komitejas ziņojumā bija arī citi punkti, kurus analītiķi un pašreizējās un bijušās amatpersonas atkārto arī šodien, tostarp tas, ka ASV uzsvars uz terorisma apkarošanu mazināja to, kam būtu bijis jāpievērš lielāka uzmanība tādām augošām valsts varām kā Ķīna.
"Ja netiks ievērojami pārdalīti resursi, ASV valdība un izlūkdienestu kopiena nespēs sasniegt rezultātus, kas nepieciešami, lai ASV varētu turpināt konkurēt ar Ķīnu globālajā arēnā vēl vairākas desmitgades," teikts ziņojumā.
Kamēr aģentūras pieņēma darbā arābu valodas pratējus un izglītoja terorisma ekspertus, daudzi aukstā kara laika speciālisti aizgāja pensijā, radot kritisku analītisko zināšanu trūkumu.
Neskaidrību sala
Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vadībā, kurš ir neparasti nostiprinājis varu komunistiskajā aparātā, Pekina aizvien skaidrāk pauž, ka tā vēlas līdz 2050. gadam panākt Taivānas pārņemšanu Ķīnas kontrolē un ka jebkurš drauds šim mērķim var likt tai pielietot spēku.
Pekinas paziņojumi liek domāt, ka Ķīna jebkurā brīdī var vērsties pret Taivānu, ja tā uzskatīs, ka apstākļi ir piemēroti. Iespējams, ka iebrukums Taivānā sāktos ar gaisa uzbrukumu un desantu, saka analītiķi un bijušās amatpersonas, bet kas notiks tālāk, ir noslēpums.
Piemēram, cik ilgi Ķīna var turpināt raķešu un lidmašīnu palaišanu? Kādas ir Pekinas iespējas uzturēt un remontēt aprīkojumu cīņas gadījumā? Kā Ķīnas militārie spēki rīkosies, ja konflikts pāraugs karadarbībā pilsētās? Kā Pekina cīnīsies ar masu upuriem vai pārvietotajiem civiliedzīvotājiem?
"Grūtāk, protams, ir novērtēt, kā viņi darbotos kaujās sarežģītā vidē, kur viss nenotiek pilnībā saskaņā ar plānu," sacīja Rendijs Šrīvers, vadošais Āzijas politikas pārstāvis Pentagonā Donalda Trampa administrācijas laikā. "Pat ja viņi ir uzlabojuši savu apmācību, ir apšaubāms, vai viņi trenējas pietiekami sarežģītos līmeņos, lai spētu tikt galā ar neparedzētiem vai nezināmiem notikumiem."
Viena no jomām, kurai pašreizējā ārējo militāro novērtējumu pārskatīšanā tiek pievērsta liela uzmanība, ir Ķīnas apgādes līnijas, ja tā uzbruktu Taivānai, sacīja Baidena administrācijas amatpersona. Taivāna ir sala, tāpēc iebrucēju spēku apgāde ir grūtāks uzdevums nekā tas, ar ko saskaras Krievija, izmantojot sauszemes ceļus uz Ukrainu.
Ķīnas ekonomiskās un diplomātiskās iniciatīvas Klusā okeāna reģionā arī liek aizdomāties amerikāņu amatpersonām, kas domā, vai šiem centieniem nav militāra rakstura.
Nesen Ķīnas militārie virsnieki un diplomāti kopā ar Kambodžas kolēģiem pulcējās uz svinīgu ceremoniju, lai atklātu Kambodžas Reamas jūras spēku bāzei Taizemes līcī. Ķīna ir apņēmusies modernizēt bāzi, kas atrodas netālu no Dienvidķīnas jūras, apmaiņā pret to, ka Ķīnas militārie spēki varēs piekļūt daļai no tās, laikrakstam "The Washington Post" apstiprināja kāda Ķīnas amatpersona.
Ķīnas vēstnieks Kambodžā Vans Ventians svinīgajā ceremonijā teica, ka šis darbs "nav vērsts pret kādu trešo pusi un veicinās vēl ciešāku praktisko sadarbību starp abām militārajām struktūrām".
Šis darījums atgādina Pekinas 2017. gadā izveidoto loģistikas ostu Džibutijā Āfrikas austrumos, kas tika iznomāta netālu no amerikāņu bāzes šajā mazajā valstī pie Sarkanās jūras ietekas. Ķīnā ir aptuveni 2000 karavīru, kas apkalpo bāzi, kura ir loģistikas centrs plašākām Ķīnas interesēm kontinentā.
Tagad nepareizi, vēlāk pareizi?
ASV izlūkdienestu kļūdainās prognozes par Krievijas un Ukrainas karaspēka darbību krasi kontrastēja ar, šķiet, daudz precīzākām prognozēm par Vladimira Putina iebrukuma plāniem un dažām dezinformācijas taktikām, ko viņš bija iecerējis izmantot.
Šķiet, ka Amerikas Savienoto Valstu rīcībā ir labāka izlūkinformācija par Krievijas augstākā līmeņa lēmumu pieņemšanu nekā par Ķīnu. Prezidents Džo Baidens un viņa palīgi arī izvēlējās publiskot dažus izlūkdatus, cenšoties sagraut Putina plānus.
Jautātas par to, kāpēc viens izlūkdatu aspekts, proti, Putina nodomi bija pareizi, bet otrs - viņa armijas sniegums kaujas laukā bija nepareizs, dažas ASV un ārvalstu amatpersonas sacīja, ka tas, visticamāk, ir tāpēc, ka analītiķim ir drošāk prognozēt, ka armijai veiksies labi un kļūdīties, nekā teikt, ka tai veiksies slikti un kļūdīties. Un, kamēr šī armija faktiski necīnās, nav iespējams ar absolūtu pārliecību zināt, kā tai veiksies.
Šķita, ka Putins tic, ka viņš varētu ātri gāzt Ukrainas valdību, bet viņa karaspēks, iebrūkot visā valstī, tiktu sagaidīts kā atbrīvotājs. Šķiet, ka viss viņa kaujas plāns bija balstīts uz šādiem priekšstatiem. Taču, saskaroties ar Rietumu atbalstīto Ukrainas pretestību, viņam nācās pārkvalificēties, pagaidām koncentrējoties uz Ukrainas austrumiem un dienvidiem.
Daži uz Krieviju orientēti analītiķi, atzīstot, ka sākotnējās cerības, ka Maskava ātri uzvarēs Ukrainu, bija maldīgas, tomēr apgalvo, ka, karam ieilgstot, Krievija varētu sakārtoties un galu galā pierādīt sevi.
"Mēs pārvērtējām Krievijas militāros spēkus, bet vēl nav zināms, kādas mācības no šī kara būs gūtas," sacīja Krievijas analītiķis Maikls Kofmans.