Ja pirms pretlikumīgā iebrukuma Ukrainā agresorvalsts Krievijas aizsardzības nozares aviobūves kompānijas plānoja iekarot pasaules aviācijas tirgu, saviem ilggadējiem klientiem sākot pārdot Krievijā būvētos piektās paaudzes iznīcinātājus, kā arī cerot atņemt tirgus daļu tādiem šo lidmašīnu piegādātājiem kā ASV, tad pašas Krievijas sāktā agresija pret Ukrainu un ar tās dēļ agresorvalstij piemērotās starptautiskās sankcijas šīm cerībām pārvilkušas treknu svītru, vēsta ASV militārais izdevums “Defense News”.
ASV bāzētās drošības un militārās jomas pētījumu kompānijas “Rand” pētnieki Pīters Vilsons (Peter Wilson) un Džons Paračini (John Parachini) savā pētījumā uzskaitījuši vairākus iemeslus, kāpēc jau tuvākajā laikā Krievijas aviobūves un kosmosa nozare piedzīvos eksporta kritumu. Tam par iemeslu ir Krievijas aviobūves nozarei piemērotās Rietumvalstu sankcijas, neiedomājami vājais Krievijas lidaparātu sniegums kaujas laukā Ukrainā un Krievijas ieroču pircējiem daudz lētāk pieejamās tirgus alternatīvas – droni un vadāmā munīcija, kas šajā konfliktā pierādīja savu augsto potenciālu.
Eksperti norāda, ja pirms iebrukuma Ukrainā Krievija par saviem vadošajiem militārās aviācijas eksporta produktiem cerēja padarīt smago iznīcinātāju un bumbvedēju Su-57, kā arī cerēja jau tuvākajā laikā saviem ārvalstu klientiem piedāvāt vieglā piektās paaudzes iznīcinātāja Su-75 variantu, tad jau ātri vien šie plāni piedzīvoja neveiksmi. Su-57 gadījumā problēmas sagādāja to zemais ražošanas apjoms, turklāt jau no sākuma šī iznīcinātāja eksporta modeļi ārvalstu klientiem tika solīti tikai šīs desmitgades beigās.
Kas attiecas uz jaunāko un Krievijas propagandas izreklamēto iznīcinātāju Su-75, jeb “Checkmate” potenciālo pārdošanu, tad jāatzīst, ka šo lidmašīnu gadījumā pat nav vēl ko pārdot., jo lidojumiem piemērota lidmašīna vispār nav uzbūvēta pat prototipa formā. Tā pastāv tikai tikai pilna mēroga modeļa veidā un dažādās datorgrafikās, ar ko patīk lielīties Kremļa režīma pārstāvjiem. Zīmīgi, ka šis “Sukhoi” iznīcinātājas pat nav veicis nevienu izmēģinājuma lidojumu.
Iepriekš uzskaitītais apliecina, ka pašlaik Krievijas avio būves industrija potenciālajiem ārvalstu pircējiem spēj piedāvāt tikai vecākas paaudzes Su-35 kaujas lidmašīnas, kuru sērijveida ražošana ir sakārtota. Tomēr, lai arī tas būtu iespējams no vienas puses, Krievija nespēs nodrošināt sekmīgas šo lidmašīnu piegādes.
Iemesls šīm problēmām ir fakts, ka ASV, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir pieņēmusi tā saukto “Pret ASV pretiniekiem vērsto tiesību aktu”, jeb likumu, kas nosaka dažāda veida sankcijas valstīm, kuras iegādājas Krievijas un citu ASV pretinieku ražotos ieročus. Šī likuma mērķis ir liegt Krievijai un citām ASV naidīgām valstīm gūt ienākumus no ieroču un citu tehnoloģiju pārdošanas. Likums vienlaicīgi paredz arī ASV sankciju noteikšanu tām valstīm, kuras par spīti sankcijām tomēr izvēlētos iegādāties Krievijā ražotās ieroču sistēmas.
Šis solis izrādījies nopietns atturošais mehānisms daudzām valstīm, kuras iepriekš vēlējās iegādāties Krievijas ražotos Su-35. To vidū ir Ēģipte, Alžīrija un Indonēzija. Baidoties nonākt ASV sankcionēto valstu sarakstā, tās apturējušas jau noslēgtos līgumus par lidmašīnu piegādi un sākušas meklēt iespējas iegādāties līdzīgas klases iznīcinātājus citviet.
Krievijas iebrukums Ukrainā un tā izraisītās sankcijas nu jau radījušas postošu ietekmi uz Krievijas aviobūves sektoru. Sankcijas būtiski ierobežo abu lidmašīnu – Su-57 un Su-75 programmu pabeigšanu. Turklāt daudzi aviobūves uzņēmumi Krievijā ir atkarīgi no ārvalstu detaļu un ražošanas iekārtu piegādēm. To, ka Krievija līdz šim plaši izmantojusi Rietumos ražotās detaļas liecina Ukrainā notriektās raķetes, droni un pilotējamie kaujas lidaparāti. Šobrīd šādu tehnoloģiju piegāde Krievijai vairs nav iespējama.
Tiesa situācija Krievijas aviobūves uzņēmumos var kļūt kritiska, jo karam ieilgstot, palielinās nepieciešamība pēc zaudēto lidmašīnu aizstāšanas, tostarp jauniem modernajiem lidaparātiem, piemēram, Su-35.
Tik pat lielā mērā cietis arī Krievijas Gaisa spēku prestižs. Pilotu vājā un sliktā apmācība atspoguļojusies to tik pat bēdīgajā sniegumā. Par spīti kvantitatīvam pārākumam pār Ukrainas gaisa spēkiem, Krievijas gaisa spēki zaudē lidmašīnas lielos aprmēros, turklāt tās vājais aviatoru sniegums nav ļāvis panākt operacionālu un taktisku pārākumu gaisā.
Turklāt iznīcinātāju Su-35 pievilcīgums potenciālo klientu acīs kā daudzfunkcionālam iznīcinātājam – bumbvedējam pasaules tirgū sāk mazināties līdz ar divu šī tipa iznīcinātāju eskadriļu zaudējumiem to izmantošanā atklāto defektu dēļ.
Zaudējumus kara gaitā cietušas abas karojošās puses, gan agresorvalsts Krievijas, gan Ukrainas gaisa spēki no pretgaisa aizsardzības sistēmu uguns zaudējot gan helikopterus, gan lidmašīnas. Tādējādi daudz piemērotākas šim konfliktam izrādījušās mazāk dārgākas ieroču sistēmas – bezpilota lidaparāti, artilērija un raķetes.
Tiek ziņots, ka Krievija Irānai apmaiņā par vairākiem tūkstošiem “kamikadzes tipa dronu” piegādājusi vairāk nekā 60 kaujas lidaparātus Su-35. Šos dronus, kuru piegādi Teherāna pastāvīgi noliedz, Krievija izmanto Ukrainas civiliedzīvotāju slepkavošanai un mērķtiecīgiem uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai.
Vienlaikus gals būs pienācis arī Krievijas militārās aviācijas eksportam. Žņaudzošo sankciju ietekmē Krievijas kosmosa un aviobūves uzņēmumiem visticamāk nebūs jaunu lidmašīnu ko pārdot, pat ja šie uzņēmumi un valsts ieroču eksporta uzņēmumi to vēlētos. Savas domas sāk mainīt arī potenciālie Krievijas iznīcinātāju pircēji, naudu ieguldot lētākos ieroču veidos – bezpilota lidaparātos un dažāda tipa vadāmajos lādiņos. Šie priekšnoteikumi liecina, ka Krievijas tirgus daļa globālajā kaujas lidmašīnu tirgū jau pavisam drīz dramatiski samazināsies.
