Eiropas Parlaments (EP) ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, aģentūru LETA informēja EP deputātes Ineses Vaideres (JV) birojā.
Politiķe akcentē, ka šāds vērtējums ir pamatots, ņemot vērā Krievijas teroru Ukrainā. Vaideres ieskatā, šī "barbariskā valsts" jāsoda par padarīto. Vaidere piedalījās EP rezolūcijas sagatavošanā.
EP arī apstiprinājis Eiropas Savienības (ES) budžetu 2023.gadam, kurā pusmiljons eiro atvēlēti deputātes izstrādātam pilotprojektam, kas atvieglos Krievijas līdzekļu konfiskāciju Ukrainas atbalstam.
Deputāte norāda, ka Krievijas armija mērķtiecīgi iznīcina Ukrainas civilo infrastruktūru - slimnīcas, skolas, enerģētikas objektus - un masveidā slepkavo iedzīvotājus. "Šie apzinātie terora akti pret Ukrainas cilvēkiem, ko Krievija veic ik dienu, nedrīkst palikt nesodīti. Tādēļ rezolūcijā aicinām nekavējoties izstrādāt jaunus likumus, lai Krieviju kā teroristisku režīmu sauktu pie pilnas atbildības," pauda EP deputāte, uzsverot, ka agresorvalsts vēl vairāk jāizolē no pasaules un jāpastiprina pret to vērstās sankcijas.
Politiķes birojā uzsvēra, ka patlaban Eiropā Krievijas terorisma atbalstītāju īpašumu atsavināšana norit gausi. Šo procesu kavē juridiskā neskaidrība un grūtības pierādīt sankcionēto indivīdu vai organizāciju saikni ar Krievijas noziegumiem.
Lai šo problēmu risinātu, Vaidere ir izstrādājusi pilotprojektu, kam nākamā gada Eiropas Savienības (ES) budžetā atvēlēts pusmiljons eiro. Viņa skaidro, ka šie līdzekļi ļaus veikt pētījumu par juridiskajām iespējām, kā efektīvāk ne vien iesaldēt, bet arī konfiscēt Kremļa darboņu un oligarhu īpašumus - noguldījumus, dzīvokļus, jahtas, dārglietas, tādējādi terorisma atbalstītāju aktīvus daudzu miljardu eiro vērtībā varēs izmantot Ukrainas atjaunošanai un kara upuru atbalstam.
Pētījums palīdzēs ES dalībvalstīm pamatot saikni starp īpašumiem, kas pieder ar Kremli saistītajām personām vai organizācijām, un Krievijas noziegumiem. Vaidere piebilst, ka jaunais pilotprojekts uzlabos ES sankciju efektivitāti arī pret citiem noziedzīgiem indivīdiem un struktūrām. Tas nākotnē varētu atturēt citus pārkāpējus.
Savukārt EP viceprezidents Roberts Zīle (NA) uzsver, ka šis EP balsojums un pieņemtā nostāja pret Krieviju var izrādīties svarīgs arī Ukrainas valdībai. Viņš akcentē, ka Krievijas pielīdzināšana teroristiskai valstij ļaus vajadzības gadījumā vieglāk Ukrainas valdībai argumentēt tiem, kas vēlas ātrāku sarunu uzsākšanu ar Kremli, ka sarunas ar teroristiem parasti nenotiek, tos ir jāuzvar.
