Pagājušajā mēnesī Norvēģijas varas iestādes arestēja aizdomās turētu Krievijas militārā izlūkdienesta virsnieku, kurš Norvēģijā strādāja slepeni, izdodoties par Brazīlijas akadēmiķi. Tagad Zviedriju pārņem vēl dramatiskāka spiegošanas lieta: divi Irānā dzimuši brāļi, no kuriem viens bija Zviedrijas izlūkdienesta virsnieks, ir apsūdzēti par vairākus gadus ilgu spiegošanu Krievijas labā. Šie spiegi noteikti nodarīja nopietnu kaitējumu Rietumu valstu drošībai. Papildus šis arests norāda uz ilgstošu izlūkdienestu problēmu - cilvēki, kuri dzimuši naidīgās valstīs, var būt īpaši neaizsargāti pret šo valstu un to sabiedroto valstu vervēšanas politiku, jaunākajā publikācijā ASV ārpolitikas izdevumam “Foreign Policy” norāda britu ārpolitikas un drošības jautājumu žurnāliste Elizabete Bro (Elisabeth Braw).
Irānietim Peimanam Kia (Peyman Kia) ir 42 gadi. Peimans Kia kopā ar ģimeni Zviedrijā ieradās 1980. gados, bēgot no Irānas.
1994. gadā Peimans Kia un viņa brālis Pajmas Kia (Payam Kia) ieguva Zviedrijas pilsonību. Vēlāk Peimans Kia ieguva bakalaura un maģistra grādu Upsalas Universitātē un ieguva darbu kā izmeklēšanas darbinieks Zviedrijas muitas dienestā.
Tikai dažus mēnešus vēlāk viņš tika pieņemts darbā Zviedrijas pretizlūkošanas dienestā (SÄPO). Pēc trīsarpus gadiem, 2011. gada februārī Peimans Kia pievienojās Zviedrijas militārajam izlūkošanas dienestam MUST, kur viņa pārziņā bija ārvalstu izlūkdienests.
Taču neilgi pēc pievienošanās MUST, Peimans Kia sāka spiegot agresorvalsts Krievijas Bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) labā. Spiegošana turpinājās visu laiku, kamēr viņš dienēja MUST rindās.
2015. gada decembrī viņš ieguva jaunu amatu SÄPO un pat strādāja par galveno drošības virsnieku Zviedrijas Pārtikas aģentūrā. Pēc kāda laika Peimans Kia savervēja savu brāli Pajmu Kia, kuram tagad Zviedrijā izvirzīta apsūdzība par palīdzību Peimana Kia nelegālajā sadarbībā ar GRU.
Taču brāļi nebija tik gudri, kā domāja. SÄPO viņus abus vēroja ilgāku laiku. Jau 2015. un 2016. gadā SÄPO sāka izmeklēšanu par iespējamu spiegošanu un 2017. gadā tika secināts, ka pēdas ved pie Peimana Kia.
Gandrīz piecus gadus SÄPO uzraudzīja abus brāļus. Zviedrijas Pārtikas aģentūrai bija salīdzinoši maz sensitīvu datu, tādēļ SÄPO riskēja, lai piecu gadu laikā iegūtu pietiekami daudz pierādījumu. Pagājušajā gadā abi brāļi tika arestēti.
Peimans Kia bija ieguvis piekļuvi daudziem MUST un SÄPO dokumentiem ārpus savas atbildības jomas, kurus viņš un Pajamu Kia ir nodevuši GRU. Peimens Kia krievu militārajam izlūkdoenestam nodeva arī visu SÄPO personāla informāciju.
Par paveikto darbu brāļi saņēma atlīdzību zeltā un ASV dolāros, ko brāļi un Pajma Kia sieva apmainīja pret zviedru kronām un noguldīja savos banku kontos.
Viens no signāliem, kas brīdināja par nelegālu darbību, bija tas, ka ģimene ikdienas iepirkumiem izmantoja skaidru naudu, kas ir ļoti aizdomīga rīcība valstī, kurā iedzīvotāji tik pat kā neizmanto skaidru naudu norēķinos.
Brāļu saziņā tika sīki aprakstīti plāni, kā pēcāk bēgt uz Kanādu.
Tika konstatēts, ka Peimans Kia mājās glabā slepenu dokumentu krājumus. Zviedrija varas iestādes konfiscēja zibatmiņu un citu elektronisko aprīkojumu ar sensitīvu informāciju. SÄPO novērošana bija tik veiksmīga, ka brāļiem nebija ne jausmas, ka Zviedrijas specdienesti viņus gatavojas aizturēt, tomēr bēgšanas plāni uz Kanādu palika nerealizēti.
Nav zināms, kāda bija Irānas loma šajā spiegu skandālā, taču Zviedrijas Aizsardzības universitātes vecākais padomnieks, kurš specializējas izlūkošanas pētījumos Pērs Tūnholms (Per Thunholm) medijam “Foreign Policy” sacīja: "ir labi zināms, ka Irāna un Krievija sadarbojas, un spiegošana ir komandas sporta veids. Runājot par izlūkošanas operācijām, pat ASV paļaujas uz draugiem. Piemēram, kad irāņi pārtrauca slepenos sakarus ar CIP, viņi nodeva šo informāciju ķīniešiem. Kā arī ir zināms, ka ASV un Lielbritānija dalās ar izlūkošanas datiem.”
P.Tūnholms norādīja, ka iepriekš Zviedrijas izlūkdienesti atturējās pieņemt darbā cilvēkus, kuri dzimuši Rietumiem naidīgās valstīs, bažīdamies par to, ka šādus darbiniekus varētu apdraudēt viņu mītnes valsts vai viņu mītnes zemes sabiedrotā valsts vervējot izlūkošanai.
Vairākas citas reģiona valstis joprojām saglabā šādu politiku, taču pēdējos gados Zviedrija ir mīkstinājusi savu pieeju. Tas rada neapstrīdamu risku.
Lai gan ir iespējams, ka Krievija izmantoja brāļu Kia izcelsmi, lai padarītu par saviem vervēšanas mērķiem, abus vīriešus, šķiet, ir motivējusi mantkārība, kas parasti arī ir dzinējspēks pašmāju spiegiem.
Pērs Tūnholms atzīst, ka "nav tādas lietas kā 100% drošība, taču krievu, ķīniešu un irāņu nesavervēšana arī būtu risks. Viņiem ir mums nepieciešamās prasmes un kontakti, bet ir jāapzinās visi šie riski."
Brāļiem Kia draud līdz pat 25 gadu cietumsods. Neskatoties uz spēcīgiem pierādījumiem pret viņiem, brāļi apsūdzības noliedz.
