Trešdien, 23. novembrī, Eiropas Parlaments pasludināja Krieviju par terorisma atbalstošu valsti. Ņemot vērā Krievijas diktatora Vladimira Putina armijas pastrādātās zvērības pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, EP pieņemtajā rezolūcijā atzina Krieviju par terorisma atbalstoši valsti un valsti, kas “izmanto terorisma līdzekļus.” “Sargs.lv” skaidro, ko reāli nozīmē šis fakts, vai tas atstās nopietnas sekas pret Krieviju, un vai šis lēmums palīdzēs pašai Ukrainai.
Eiropas Parlaments 23. novembrī pieņēma rezolūciju, kas pasludina Krieviju par "terorismu atbalstošu valsti". Par rezolūciju nobalsoja 494 EP deputāti, 58 balsoja pret, bet 44 atturējās.
Rezolūcija ir vērsta ne tikai pret Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un viņa valdību, bet arī ar V.Putinu saistītiem oligarhiem un grupējumiem, kas atbalsta vai piedalās karā Ukrainā.
Kas tika teikts rezolūcijā?
Galvenā rezolūcijas tēze ir, ka Krievija apzināti Ukrainā veikusi terora aktus un kara noziegumus.
Tajā Krievijas spēki tiek apsūdzēti smagos cilvēktiesību pārkāpumos un kara noziegumos, kopš 24. februāra, kad Vladimirs Putins pavēlēja uzsākt “speciālu militāru operāciju” pret Ukrainu. Tas tiek balstīts uz pierādījumiem, ko ANO izmeklētāji ievākuši Ukrainā – atrasti vairāku masu kapi, civiliedzīvotāju nāvessodi, kā arī Krievijas karavīru seksuālā vardarbība pret ukraiņiem.
Turklāt visa kara laikā Krievija savus raķešu, aviācijas un artilērijas triecienus ir mērķējusi tieši uz Ukrainas civilo infrastruktūru, tostarp, dzīvojamo māju rajoniem, slimnīcām un kritiskās infrastruktūras objektiem, kas nodrošina elektrību, siltumu un ūdeni izdzīvošanai.
Eiropas Parlamenta rezolūcijā arī aicināts iekļaut V.Putina sabiedrotos ES teroristu sarakstā. Šie sabiedrotie ir V.Putina drauga – FIB meklētāko personu sarakstā iekļautā oligarha Jevgeņija Prigožina vadītā algotņu armija, kas pazīstama, kā “Vāgnera grupa”, Krievijas iekšējā karaspēka, jeb “Rossgvardia” 141. īpašais motorizētais pulks, kas pazīstams arī kā “kadirovieši”, un citas Krievijas finansētas militāro algotņu grupas.
Turklāt rezolūcija mudina ES dalībvalstis sagatavot un izpildīt devīto sankciju kārtu pret Krieviju.
"Eiropas Parlamenta deputāti vēlas, lai ES valstis aktīvi novērstu, izmeklētu un ierosinātu kriminālvajāšanu par jebkuru pašreizējo sankciju apiešanu, un kopā ar Eiropas Komisiju apsvērt iespējamos pasākumus pret valstīm, kas cenšas palīdzēt Krievijai apiet jau ieviestos ierobežojošos pasākumus," teikts ES rezolūcijā.
Vai tas ir liels solis?
Simboliski jā, bet patiesībā nē.
Ko pieņemtā rezolūcija patiesībā nozīmē?
Būtībā rezolūcija ir diplomātisks starptautisks apvainojums bez juridiskām sekām.
Galvenais iemesls, kāpēc rezolūcija ir galvenokārt simboliska, ir tas, ka Eiropas Savienībai nav tiesiskā regulējuma, lai kādu valsti pasludinātu par terorisma atbalstītāju, nav oficiāla teroristu valstu saraksta un juridiskas definīcijas par sekām, ko šāds apzīmējums radītu.
Rezolūcijā tas tika atzīts un ES aicināta izveidot šādu sistēmu.
Papildus šiem aicinājumiem, rezolūcija ir vēl viena apsūdzība pret Krievijas karadarbību Ukrainā, ņemot vērā ANO izmeklētāju atzinumu par potenciāliem kara noziegumiem Ukrainā.
Septembrī ANO izmeklētāji Ukrainā ziņoja, ka viņi atraduši pazīmes, kas liecina par aizturēto piekaušanu, spīdzināšanu ar strāvu, piespiedu aizturēto izģērbšanu, kā arī seksuālo vardarbību pat pret nepilngadīgajiem, ko veikuši Krievijas karavīri. Galvenais ANO izmeklētājs Ēriks Moze (Eric Mose) sacīja, ka seksuālās vardarbības upuri bija sievietes, vīrieši un bērni vecumā no 4 līdz 82 gadiem.
Ko nozīmē “valsts pasludināšana par terorisma atbalstītāju”?
Pamatideja, pasludinot jebkuru valsti par terorisma atbalstītāju, ir piemērot šai valstij visstingrākos sankciju veidus un padarīt tos starptautiskus. Tas ietver valsts aktīvu iesaldēšanu, tirdzniecības ierobežošanu ar valsti, finanšu darījumu aizliegšanu u.c.
Lai gan ES nav tiesiskā regulējuma, lai pasludinātu valsti par "terora atbalstītāju", tādām valstīm, kā ASV un Kanāda jau pastāv šāds regulējums.
ASV Valsts departaments pašlaik ir pasludinājis četras valstis par terorisma atbalstītājām: Kubu, Ziemeļkoreju, Irānu un Sīriju.
Kopumā ASV pastāv arī četras sankciju kategorijas, ko tā ir uzlikusi šīm valstīm:
- ASV ārvalstu palīdzības ierobežojumi;
- Aizsardzības eksporta un pārdošanas aizliegums;
- Noteikta kontrole pār divējāda lietojuma preču eksportu;
- Dažādi finansiāli un citi ierobežojumi.
Taču pati ASV ir nolēmusi nepasludināt Krieviju par terorisma atbalstošu valsti. Baltā nama preses sekretāre Karīna Žana Pjēra (Karine Jean-Pierre) sacīja: "Šim apzīmējumam var būt neparedzamas sekas Ukrainai un visai pasaulei. Piemēram, saskaņā ar humānās palīdzības ekspertiem un nevalstiskajām organizācijām, tas var nopietni ietekmēt spēju sniegt palīdzību pašai Ukrainai.”
Kurš var pasludināt valsti par terorisma atbalstītāju?
Atsevišķas valstis var klasificēt citas valstis kā "teroristu valstis", un dažas, tostarp Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija, jau ir pasludinājušas Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
Lai gan informācija dažādās valstīs nedaudz atšķiras, šis apzīmējums parasti nozīmē tirdzniecības un diplomātisko sakaru pārtraukšanu ar mērķa valsti, sankciju noteikšanu un starptautisko izolāciju.
Taču arī Latvijas gadījumā šai atzīšanai ir simboliska nozīme. Tas vairāk uzskatāms par politisku paziņojumu bez praktiskām sekām.
Valstis, kas ievieto citu valsti terorisma atbalstošu valstu sarakstā, sekas rada atbilstoši to finansiālajai un politiskajai ietekmei. Ja valsts ir maza, ietekme ir niecīga, taču, ja tā ir lielvara, sekas ir daudz apjomīgākas. Šī iemesla dēļ pašlaik vissvarīgākais ir ASV teroristu valstu saraksts, taču ASV pagaidām negrasās Krieviju iekļaut savā sarakstā.
Tiesiskās problēmas, kas ierobežo Eiropas Savienību
Valsts jeb suverēnā imunitāte ir vispāratzīts starptautisko paražu tiesību princips, kura pamatā ir valstu suverēna vienlīdzība starptautiskajā tiesību sistēmā - neviena valsts nevar būt pakļauta citas valsts jurisdikcijai. Tieši šī starptautisko tiesību norma ierobežo Eiropas Savienības iespējas ietekmēt Krieviju.
Šī doktrīna un prakse ir attīstījusies no absolūtas imunitātes, kas ir pilnīgs aizliegums tiesāt ārvalsti savas valsts vietējā tiesā, par ierobežojošu imunitāti. Rietumu valstu vidū tikai ASV un Kanāda pašlaik piemēro terorisma atbalstošām valstīm izņēmumu imunitātei.
Nevienā no līdz šim pieņemtajām sankciju paketēm pret Krieviju nav ietverta atsauce uz Krieviju kā teroristisku valsti vai atbalstu terorismam, un neviena no tām netiek apšaubīta Krievijas valsts suverēnā imunitāte.
Taču pašlaik Eiropas Savienība pēta veidus, kā konfiscēt iesaldētos līdzekļus, kas pieder Krievijas un Baltkrievijas personām, pret kurām ir piemērotas sankcijas. ES un tās Rietumu sabiedrotie ir iesaldējuši Krievijas centrālās bankas rezerves aptuveni 300-500 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Lai gan pastāv neseni piemēri, kad valsts aktīvi tiek konfiscēti un izmantoti, lai kompensētu netaisnību, taču Krievijas valsts fondu konfiskācija rada sarežģītas juridiskas un politiskas problēmas.
Saistībā ar to ANO Ģenerālā asambleja 2022. gada 14. novembrī pieņēma rezolūciju, iesakot dalībvalstīm izveidot starptautisku bojājumu reģistru, kas kalpotu kā pierādījumu un prasību informācijas reģistrs, lai vēlāk, ja rastos iespēja, konfiscētu Krievijas līdzekļus un nodotu tos Ukrainai.
Kas notiks pēc EP pieņemtās rezolūcijas?
Tā visa rezultātā Eiropas Parlaments aicina ES dalībvalstis izstrādāt pilnīgi jaunu tiesisko regulējumu, kas varētu dot iespēju veselu valsti nosaukt par terorisma atbalstošu valsti, kas pašlaik nav iespējams.
ES teroristu saraksts, kas tika izveidots pēc 11. septembra un tiek pārskatīts ik pēc sešiem mēnešiem, ļauj blokam melnajā sarakstā iekļaut tikai konkrētas personas un organizācijas.
"Krievijas rīcība Ukrainā runā pati par sevi," medijam “Euronews” sacīja Eiropas Komisijas pārstāvis, atsaucoties uz garu noziegumu sarakstu. "Tās nav civilizētas valsts darbības, bet gan pieder terora arsenālam. Tātad būtībā Krievija sevi jau definē starptautiskās sabiedrības acīs."
Eiropas Parlamenta deputāti ir mudinājuši 27 valstu ES valdības sekot viņu piemēram, taču šobrīd nav skaidrs, vai vēl kāda valsts to darīs.
Deputāti arī aicināja Briseli ieviest "tiesisko regulējumu", kas ļautu izveidot teroristu valstu sarakstu, kurā varētu pievienot Krieviju, lai gan tas, visticamāk, prasīs zināmu laiku.
ES jau ir noteikusi astoņas bezprecedenta sankciju kārtas, kas vērstas pret Krievijas galvenajām naftas eksporta precēm un augstākajām amatpersonām.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena norāda, ka tiek strādāts pie jaunas sankciju paketes sagatavošanas pēc tam, kad Maskava 10. oktobrī veica nežēlīgu raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, drīz pēc zaudējumiem kaujas laukā.
Ko ir teikusi Ukraina?
Prezidents Zelenskis apsveica balsojumu, trešdienas vakarā sakot: “Krievijai ir jābūt izolētai visos līmeņos un tā ir jāsauc pie atbildības, lai izbeigtu savu ieilgušo terorisma politiku Ukrainā un visā pasaulē. ”
Ko ir teikusi Krievija?
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova (Maria Zakharova) telegrammā rakstīja: "Es ierosinu pasludināt Eiropas Parlamentu par idiotisma atbalstītāju."
Politologa Anda Kudora vērtējums
Eiropas Parlamenta pieņemto rezolūciju skaidro arī politologs Andis Kudors. Intervijā “Sargs.lv” viņš norāda, politiskās sekas šim lēmumam veidojas no paša apzīmējuma, nosaucot Krieviju, kā terorisma atbalstošu valsti. “Starptautiskajā politikā tas ietekmēs dažādu valstu un organizāciju līderu komunikāciju ar Krieviju, jo pilsoniskā sabiedrība varēs izdarīt spiedienu uz saviem politiķiem. Kam jūs roku spiežat, ar ko jūs tiekaties, ar ko jūs gribat vienoties? Ar terorisma atbalstošu valsti, ar viņu politiķiem? Šis ir viens no ieguvumiem,” atzīst A.Kudors.
Politologs uzver, ka starptautiskajā sistēmā likumi un normas veidojas, kad valstis savā starpā vienojas par normām un to pārkāpumiem, radot konvenciju, kas savukārt pašlaik ir ANO pārziņā. “Taču šis nav tas gadījums, kad notiek normas izveide, un šeit trūkst starptautisko tiesību seguma, ko nozīmē šī terorismu atbalstošā valsts.”
Lai gan trūkts starptautiskā tiesību seguma, A.Kudors uzskata, ka: “politiski šāda atziņa tāpat ir spēcīga, tāpēc ka tas skan spēcīgi, jo vārds “terorisms” izraisa mums noteiktu asociāciju, un politiskais vēstījums ir labs. Ilgtermiņā arī tiesību ziņā tas var palīdzēt. Ja aizies līdz tribunālam, ja liks tiesāt Krievijas amatpersonas un militārpersonas, tad šis būs papildu arguments, jo tribunālā tiek izmantoti arī politiskie vēstījumi.”
