Pēc izstāšanās no brūkošās Padomju Savienības pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā Baltkrievija atšķirībā no savām kaimiņvalstīm arvien vairāk sāka virzību Krievijas virzienā, cenšoties tai maksimāli līdzināties. Šīs saites nostiprinājās līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ilggadējais valsts diktators Aleksandrs Lukašenko atļāvis Krievijai izmantot Baltkrievijas teritoriju gan kā uzbrukuma placdarmu, gan kā atbalsta punktu krievu agresoriem, vienlaikus izvairoties no paša karaspēka nosūtīšanas un dalības Krievijas sāktajā karā Ukrainā. Ciešās saites ar Krievijas režīmu atmaksājās pašam A. Lukašenko pēc tam, kad Krievijas diktators un kara noziedznieks Vladimirs Putins savam baltkrievu draugam nāca palīgā pēc strīdīgajām 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kuru rezultātu viltošana izraisīja visas baltkrievu tautas sacelšanos, pret to vērstās režīma represijas un pret Baltkrieviju noteiktās starptautiskās sankcijas.
1. Kāpēc Baltkrievija ir svarīga Krievijai?
Valsts, kuras iedzīvotāju skaits ir 9,3 miljoni, atrodas tieši uz ziemeļiem no Ukrainas. Abu valstu kopējā robeža ir vairākus simtus kilometru gara. Baltkrievijas Dienvidu teritorijas stiepjas netālu no Kijevas, kas 2022. gada februāra iebrukumā to padarīja to par labu bāzi Krievijas karaspēkam, cenšoties ātri, bet neveiksmīgi ieņemt Ukrainas galvaspilsētu Kijivu kara sākuma posmā.
Baltkrievija robežojas ar Poliju, Lietuvu un Latviju, kas ir visas NATO dalībvalstis. Šādu Baltkrievija nodrošina stratēģisko nozīmi Maskavai, jo cauri Baltkrievijai iet īsākais ceļš no kontinentālās Krievijas uz tās Kaļiņingradas eksklāvu.
2. Kāpēc Baltkrievija palīdz Krievijai tās sāktajā karā?
Iepriekš A. Lukašenko pārbaudīja V.Putina pacietību, atzīstot Baltkrieviju par neatkarīgu valsti, neskatoties uz tās lielo atkarību no Krievijas enerģētikas un finansiālās palīdzības. Tomēr Minska vilcinājās, lai atzītu Krievijas veikto Krimas aneksiju 2014. gadā, un mēģināja būt par starpnieku šajā krīzē. Attiecības sāka mainīties 2020. gadā, kad V.Putins ieguva lielāku ietekmi pār novājināto A.Lukašenko, palīdzot viņam represijās pret labi organizēto opozīcijas kustību, kas draudēja ar viņa varas gāšanu pēc nozagtajām prezidenta vēlēšanām. Šādi Maskava ieguva papildu sviras pār Minsku, izsniedzot 1,5 miljardu dolāru aizdevumus un slēdzot A. Lukašenko vajadzīgos darījumus, lai piegādātu naftu un gāzi savai kaimiņvalstij. Rietumu valdību noteiktās sankcijas pret Minsku iespieda Baltkrieviju vēl vairāk Krievijas rokās. V.Putins decembrī apmeklēja A.Lukašenko Baltkrievijā, kas bija viņa viens šobrīd pasaules atstumtākā līdera viens no retajiem ārzemju braucieniem. Tā laikā tika uzsvērts cik abi diktatori kļuvuši tuvi.
3. Kādas ir abu valstu militārās attiecības?
Krievijas armija vairākas nedēļas pirms iebrukuma Ukrainā rīkoja kopīgas mācības ar Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem. Tas ļāva Krievijai ievest aprīkojumu un karaspēku Baltkrievijas teritorijā netālu no robežas ar Ukrainu. Pēc NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga teiktā, Baltkrievijā tajā laikā atradās aptuveni 30 000 Krievijas karavīru, un tas bija lielākais ārpus Krievijas izvietotais militārpersonu daudzums kopš Aukstā kara. Šie spēki palika Baltkrievijā arī pēc oficiālajām mācībām. Daudzi no šiem karavīriem pēcāk piedalījās iebrukumā. Dažas dienas pēc kara sākuma Baltkrievija atcēla savu neitrālo statusu, dodot tai likumīgu pamatu Krievijas karaspēka un bruņojuma izvietošanai. A. Lukašenko skaidri pauda savu uzticību Kremlim, sakot, ka varētu pieprasīt Krievijas kodolieroču atdošanu Baltkrievijai, ja NATO izvietos kodolieročus Polijā vai Lietuvā. Savulaik Baltkrievija pēc Padomju Savienības sabrukuma atteicās no tās teritorijā izvietotajiem kodolieročiem.
4. Kas ir noticis kopš tā laika?
A.Lukašenko palika savienībā ar Maskavu pat pēc Krievijas spēku atkāpšanās no Ukrainas ziemeļiem. Oktobrī viņš jau oficiāli apstiprināja, ka Baltkrievija piedalās Krievijas "īpašajā militārajā operācijā", lai gan, pēc paša teiktā, "nevienu nenogalina" un nesūta savus karavīrus uz Ukrainu. Krievija ir piegādājusi Baltkrievijai modernus ieročus, tostarp pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu S-400. Tāpat Krievija Baltkrievijā izvietojusi “MiG – 31” tipa iznīcinātājus, kas spēj nest hiperskaņas raķetes, kuras tiek izmantotas Ukrainas apšaudē. Decembrī Baltkrievijas armija paziņoja, ka notriekusi Ukrainas raķeti, kas izšauta Krievijas raķetes uzbrukuma laikā. Krievija 2022. gada beigās sāka pulcēt iesaukšanā mobilizēto karaspēku Baltkrievijā, lai gan pēc Ukrainas militārā izlūkdienesta datiem šoreiz Baltkrievijā ievests krietni mazāk karaspēka nekā iepriekšējā iebrukuma laikā.
5. Kā Krievijas pretinieki izturas pret Baltkrieviju?
Lai sodītu Minskas režīmu par iesaistīšanos Krievijas sāktajā iebrukumā Ukrainā, Rietumvalstis pastiprināja sankcijas, kas tika noteiktas pret Baltkrieviju un A. Lukašenko režīmu par 2020. gada pēcvēlēšanu represijām. Eiropas Savienība (ES) bloķēja preču un tehnoloģiju eksportu, ko Minska varētu izmantot savām militārajām vajadzībām. Arī finansiālās sankcijas, ko Krievijai pēc iebrukuma Ukrainā noteica ASV un Apvienotā Karaliste, tika piemēroti Baltkrievijai, savukārt ES vērsās pret Baltkrievijas amatpersonām, kas palīdzēja Krievijas karadarbībā. Vairākas ES dalībvalstis, īpaši Polija un Lietuva, piedāvājušas patvērumu Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas pārstāvjiem, ko A. Lukašenko režīms apsūdzēja 2020. gada nemieros. Tikmēr pats Baltkrievijas diktators savā atriebībā izmantoja tūkstošiem Tuvo Austrumu valstu migrantu, organizēti un nelikumīgi tos virzot pāri ES valstu robežām.
6. Vai sankcijas strādā?
Rietumvalstu sankcijas sagādājušas nopietnus izaicinājumus Baltkrievijā iedibinātajam ekonomikas modelim, kura pamatā ir no Krievijas lēti importēto naftas pārstrādes produktu un pašas Baltkrievijas ražotā mākslīgā mēsloju pārdošana ārvalstīs tādos tirgos kā Ķīna, Indija un Brazīlija. Tomēr ar sankcijām vien nav pieticis, lai A. Lukašenko, kurš ir pie varas kopš 1994. gada, pārvērtētu savu aliansi ar V. Putinu. Kad A. Lukašenko atļāva Krievijas karaspēkam iebrukt Ukrainā no Baltkrievijas, atkal notika masu protesti. Pirmajā kara mēnesī par dalību tajos tika arestēti vismaz 1500 cilvēku. Citi pagrīdes aktīvisti sāka iznīcināt Baltkrievijas dzelzceļa infrastruktūru, apgrūtinot Krievijas militāros sūtījumus. Taču neraugoties uz sankcijām un sarežģīto situāciju, 68 gadus vecais Baltkrievijas diktators aizvien ir saglabājis savu ciešo varas tvērienu.