Pēc tam, kad Ukrainas armijas gadumijā raidīja raķeti Doneckas apgabala Makijivkai, kur atbilstoši Ukrainas puses aplēsēm tika nogalināti simtiem Krievijas karavīru, Maskavas militārā vadība sākusi arvien vairāk nervozēt. Pirmkārt, Kremlis joprojām neatklāj patieso bojāgājušo skaitu, līdz šim oficiāli atzīstot tikai 89 savu karavīru nāvi, lai gan skaidrs, ka šis skaitlis ir krietni lielāks. Otrkārt, tas sāk izjust arī spiedienu no Krievijas iedzīvotāju puses un aizvien pieaugošo kritiku Maskavas militārās vadības virzienā. Pat atsevišķi prokremliskie komentētāji liek domāt, ka bojāgājušo skaits tomēr varētu sasniegt vairākus simtus. Ja tā, tad šis ir viens no lielākajiem cilvēkresursu zaudējumiem Krievijai, kurā vienlaicīgi bojāgājuši simtiem karavīru.
Jau ziņots, ka Ukrainas armijas gadumijā raidīja raķeti Doneckas apgabala Makijivkai, kurā, kā izskan dažādos informācijas avotos, tobrīd atradās vairāki simti krievu karavīru.
Krievija gan līdz šim oficiāli apstiprinājusi tikai 89 savu karavīru nāvi, taču šis skaitlis noteikti ir lielāks. Arī Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas militārais izlūkdienests savā jaunākajā ziņojumā norāda, ka Ukrainas bruņoto spēku raidītais trieciens Makijivkai ir liecība kārtējai Krievijas neprofesionalitātei, kas noved pie lieliem zaudējumiem.
Tikmēr Ukrainas bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvalde savā "Telegram" kanālā pirmdien vēstīja, ka šajā triecienā esot nogalināti vismaz 400 un ievainoti 300 cilvēki.
Jau ziņots, ka ēka, kur Makijivkā atradās Krievijas karavīri, ir pilnībā sagrauta, bet, ņemot vērā postījumu apjomu, reāla varētu būt iespēja, ka līdzās dzīvojamām telpām atradās munīcija, kas uzsprāga trieciena brīdī, izraisot sekundāros sprādzienus, norāda Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas militārais izlūkdienests.
Ēka atradās tikai 12,5 kilometru attālumā no frontes līnijas Avdijivkas rajonā, kur šobrīd notiek vienas no sīvākajām kaujām.
Britu izlūkdienests norāda, ka Krievijas armijā arī pirms šī kara bijuši gadījumi, kad munīcijas glabāšanā nav ievērotas drošības prasības, tomēr šis incidents ir pierādījums tam, kā neprofesionalitāte sekmē augstu zaudējumu līmeni Krievijas karavīru vidū.
Līdz ar ārvalstu avotu ziņām par patieso bojāgājušo krievu karavīru skaitu pieaug arī pret Krievijas militāro vadību vērstā sabiedrības kritika, un tas Kremli padara nervozu. Jo jau pirms šī sprādziena daudzi iedzīvotāji protestēja pret valstī izsludināto mobilizāciju
Lai imitētu aktīvas darbības, Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka speciāla komisija precīzi izmeklēs notikušo un solīja, ka visas "vainīgās" amatpersonas tiks sodītas.
Videoklipā Krievijas bruņoto spēku galvenās militāri politiskās pārvaldes priekšnieka pirmais vietnieks ģenerālleitnants Sergejs Sevrjukovs sacīja, ka traģēdija, visticamāk, notikusi tāpēc, ka Krievijas karavīri masveidā izmantojuši mobilos tālruņus, tādējādi nododot savu atrašanās vietu Ukrainas spēkiem.
Taču daži kritiķi ir apsūdzējuši militārpersonas mēģinājumos tikai novelt vainu no sevis. Pat Krievijas Valsts televīzijas militārie korespondenti, kuru ietekme kara laikā ir ievērojami palielinājusies, izteikuši apsūdzības augstākajiem komandieriem, ka viņu lēmumu dēļ noticis tik nāvējošs negadījums.
Pēc traģiskā sprādziena dažās Krievijas pilsētās varēja novērot līdz šim reti redzētus skatus – cilvēki publiski demonstrēja savas bēdas.
3. janvārī sēru ceremonijas notika trīs lielākajās Samaras apgabala pilsētās — Toljati, Sizranā un Samarā, no kurienes nāca daudz bojāgājušie karavīri. Samaras gubernators Dmitrijs Azarovs lūdzis nogalināto tuviniekus, kuri no varas iestādēm pieprasa informāciju par karavīru nāves apstākļiem, pagaidīt līdz izmeklēšanas beigām. Tas ļautu identificēt bojāgājušos un veikt pilnu ievainoto skaitu, kuri, pēc Azarova teiktā, nogādāti Rostovas apgabala slimnīcās.
Tikmēr Krievijas prokremliskā žurnāliste Anastasija Kaševarova ziņojusi, ka uzbrukumā izdzīvojuši aptuveni 200 karavīru.
Ukrainas starptautiskā brīvprātīgo kustība "InformNapalm" kā vienu no izdzīvojušajiem identificējusi Ņikitu Bakuļinu, 28 gadus vecu iesaucamo no Samaras, un publicējusi video, kurā viņš 3. janvārī, iespējams, nosūtījis savai mātei video ziņojumu, kurā viņš traģēdijā vaino divus pulkvežus. Videoklipu iepriekš publicējuši arī Krievijas militārie “Telegram” kanāli.
Kā zīmi, ka sabiedrības kritika tiek uztverta nopietni, ietekmīgā Krievijas valsts televīzijas propagandas kanāla “RT” vadītāja Margarita Simonjana atzinīgi novērtējusi armijas solījumu, ka vainīgās amatpersonas "tiks sauktas pie atbildības".
"Ir pienācis laiks saprast, ka nesodāmība nenoved pie sabiedrības harmonijas. Nesodāmība noved pie jauniem noziegumiem. Un rezultātā - pie publiskām domstarpībām," viņa norādīja.
Tikmēr Saratovas apgabala gubernators Romāns Busargins ir noliedzis, ka uzbrukumā būtu nogalināti iesauktie no Saratovas apgabala, un izteicis līdzjūtību kaimiņu reģionam.
Krievu mediju vietne "Istories", atsaucoties uz karavīru sievām, ziņoja, ka Krievijas komandieri bija plānojuši Makijivkā mobilizētos sūtīt uzbrukumā, taču mainījuši savas domas resursu un ieroču trūkuma dēļ.
Tikmēr viens no augstākajiem Krievijas atbalstītajiem militārajiem komandieriem Doņeckā Aleksandrs Hodakovskis ziņojumā norāda: “Apstākļos, kad palielinājām mūsu resursus frontes līnijas tuvumā, apdraudēta bija ne tikai Makijivkas arodskola. Mēs zinām, ka ienaidniekam ir zināmas vēl vairākas vietas, kurās ir krievu militārā personāla koncentrācija, mēs gaidām militārās vadības reakciju. Ja mūsu militārā vadība neveiks nekādus pasākumus pirms nākamā masveida ienaidnieka trieciena, šī bezdarbība būs jāuztver kā nodevība,” viņš teica.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija norāda – ņemot vērā Krievijas iepriekšējās neuzmanības kļūdas plānošanā, apgalvojumi par munīcijas glabāšanu karavīru gulēšanas vietas tuvumā ir "reāli iespējami". Un arī šis incidents parāda, kā neprofesionāla rīcība veicina lielo upuru skaitu Krievijas armijas rindās, tiem nemaz nenonākot reālā kaujas laukā.
