Krievija virzās uz pilnīgu diktatūru un pašreizējā režīma sagrūšanas un valsts demokratizācijas iespējas ir niecīgas, trešdien publicētajā ikgadējā ziņojumā secinājis Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests (VLA).
Vienlaikus dienests secinājis, ka iespējamība, ka 2023. gadā Igaunija piedzīvos militāru uzbrukumu, ir maz ticama.
Neskatoties uz Krievijas ekonomisko situāciju, dažādām sankcijām un aktīvu iesaldēšanu, nedrīkst aizmirst, ka Krievijas sabiedrībā spēcīgus nospiedumus atstājusi oficiālā ideoloģija, kas balstīta nostalģijā pēc padomju laika un neoimperiālistiskās ambīcijās, izvairoties no objektīvas attieksmes pret padomju vēsturi un tās un izvērtējuma, lasāms ziņojumā.
"Vienlaikus Kremlis ir sapratis, ka melu, ar kuriem tiek attaisnots karš Ukrainā, pamats ir nestabils un ir ļoti grūti izskaidrot Krievijas sabiedrībai arvien radikālāku metožu pielietojumu. Lai gan ir pieņemti likumi "patiesas" informācijas izplatīšanai no viena valsts kontrolēta avota, mūsdienu pasaulē ir nereāli ieviest pilnīgu informācijas blokādi," uzsvērts ziņojumā.
Tādēļ, kā pauduši VLA eksperti, Kremlis rīko propagandas kampaņas kara un pieaugošās diktatūras attaisnošanai, kas acīmredzami kopē Padomju Savienības izmantotās metodes.
Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta vērtējumā, septembrī visās Krievijas izglītības iestādēs ieviestā obligātā "patriotiskā" programma par vēsturi, vērtībām un pilsoņa pienākumiem ir tikai sākums.
VLA ziņojumā norādīts, ka Krievijas elitē arvien pamanāmāki kļūst radikālāk noskaņotie, turklāt daļa iepriekš mēreni noskaņoto uzstājušies ar diezgan radikāliem paziņojumiem.
"Viņu uzvedība varētu būt panikas pazīme; iespējams, ka viņi ir apzinājušies, ka karš Ukrainā bija milzu kļūda, kuru vairs nevar izlabot, un vienīgais ceļš uz priekšu ir cīnīties, izmantojot arvien radikālākas metodes. Tāpat ir iespējams, ka Putina taktika ietver atļaut radikāļiem nonākt uzmanības centrā, lai parādītu, ka bez viņa pie varas nonāks vēl ekstrēmāks grupējums," secinājis Igaunijas izlūkdienests.
Tikmēr, kā lasāms ziņojumā, var pienākt brīdis, kad Putinam ir grūti savaldīt tos, kurus iedrošina viņu pieaugošā ietekme, jo īpaši tad, ja Putins ir pilnvarojis viņus izrēķināties ar pretiniekiem. Kā īpaši bīstamus VLA nosauca privātā algotņu grupējuma "Vagner" īpašnieku Jevgeņiju Prigožinu un Čečenijas līderi Ramzanu Kadirovu, "kuriem katram ir sava privātā armija".
Rietumvalstu atbalsts Ukrainai līdz šim ir negatīvi pārsteidzis Kremli, secināts ziņojumā, uzsverot, ka Ukrainas politiska un militāra kapitulācija ir Putina mērķis un tā sasniegšanai viņš darīs visu, kas viņam būs iespējams.
"Tādēļ Rietumu militārās un ekonomiskās palīdzības Ukrainai turpināšana ir izšķiroši svarīga, lai novērstu humāno katastrofu civiliedzīvotājiem, novērstu jaunus noziegumus pret cilvēci un garantētu Ukrainas kā demokrātiskas valsts izdzīvošanu," uzsvērts VLA ziņojumā.
Tāpat ziņojumā pausta pārliecība, ka, neskatoties uz lielajiem zaudējumiem Ukrainā, Krievijai joprojām ir spējas izvērst militāru spiedienu Baltijas reģionā. Kā īpašs risks izceltas Krievijas tradicionālās militārās mācības "Zapad" ("Rietumi").
Krievija šogad plānojot mācības "Zapad", kas nozīmētu, ka tās tiek organizētas biežāk. Iepriekš mācības notika 2021. gadā, bet pirms tam 2017. gadā, pausts VLA gadagrāmatā.
Militāra uzbrukuma iespējamību Igaunijai 2023. gadā izlūkdienests vērtē kā maz ticamu, jo pārāk liela Krievijas militārā kapacitāte ir iesaistīta karā Ukrainā. Tomēr ilgtermiņā Igaunijas drošības riski ir ievērojami pieauguši Krievijas agresijas un ārpolitisko ambīciju iespaidā.
“Ja Krievija gūs diplomātiskus vai militārus panākumus Ukrainā, tas palielinās risku Kremļa politiskajam un militārajam spiedienam uz Baltijas valstīm šīs desmitgades vidū,” teikts paziņojumā.
Analīzē pausts, ka Krievija uzskata visas trīs Baltijas valstis par vājāko elementu NATO dalībvalstu vidū, tāpēc uz tām ir iespējams izdarīt militāru spiedienu, ja sāktos konflikts starp aliansi un Krievijas Federāciju.
Igauņu izlūki piebilst, ka šobrīd Ukrainas karā ievērojamus zaudējumus cietusi gan Sanktpēterburgas rajonā bāzētā 6. armija, gan 76. gaisa desanta divīzija, kas ierasti izvietota Pleskavā, mazāk nekā 50 km attālumā no Krievijas robežas. Lai kompensētu šo vienību zaudējumus, tajās piesaistīti mobilizētie rezervisti, kas izgājuši apmācību minēto vienību bāzes mītnēs un nosūtīti uz Ukrainu.
