Lietuvas Valsts aizsardzības padome pirmdien atbalstīja ierosinājumu valsts armijā izveidot divīziju, paziņoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomnieks Ķēstutis Budris. "Valsts aizsardzības padome, izvērtējot apdraudējumu, prognozēto pamata scenāriju Krievijas spēku atjaunošanai un atbilstību NATO reģionālās aizsardzības plāniem, nolēma aatbalstīt aizsardzības ministra ierosinājumu Sauszemes spēkos izveidot divīzijas apmēra vienību," Budris sacīja preses konferencē. Plāns paredz, ka divīziju varētu izveidot jau līdz 2030.gadam, viņš piebilda.
Kā skaidroja Nausēdas padomnieks, mērķis ir līdz 2030.gadam Lietuvā līdzās sabiedroto atbalstam izveidot pilnībā funkcionējošu divīziju, "kas spētu veikt plānotas aizsardzības operācijas un kolektīvās aizsardzības dokumentos paredzētās ieceres".
Budris stāstīja, ka divīzijas, kurā būtu divas brigādes un viena rezerves brigāde, izveide ir nacionāls lēmums, kurā nav plānota sabiedroto iesaiste, lai gan to atbalsts ar atsevišķiem ieročiem Lietuvai būs nepieciešams, līdz tā pati iegādāsies atbilstošu bruņojumu.
Pirmdienas preses konferencē Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks sacīja, ka NATO sabiedrotie ir solījuši jaunajai divīzijai piegādāt ieročus, līdz Lietuva iegādāsies savus.
"Mums vajadzēs sabiedroto atbalstu, un esam par divīzijas izveides plāniem runājuši ar saviem sabiedrotajiem, un divīzijas darbībai ir nepieciešami papildu kājnieku pamatspējas, šaušanas sistēmas, pretgaisa aizsardzība un tamlīdzīgi [elementi], un sabiedrotie ir solījuši sniegt mums tādas spējas, kamēr neesam izveidojuši savus elementus," stāstīja ministrs.
Daļa no Lietuvas iepirktā bruņojuma, piemēram, HIMARS, Francijas pašgājējhaubices "Caesar", kājnieku kaujas mašīnas "Vilkas", bezpilota lidaparāti un kaujas droni, jau atbilst divīzijas līmeņa aktīviem, paskaidroja Anušausks, piebilstot, ka plānotā Vācijas brigāde, kas tiks izvietota Lietuvā, nebūs daļa no divīzijas, jo "ir Vācijas nacionālās divīzijas daļa".
Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns informēja, ka aizsardzības ministram uzdots sagatavot aprēķinus un vajadzības divīzijas izveidei, kā arī poligonu paplašināšanai.
Anušausks pagājušā gada nogalē paziņoja, ka Lietuva apsver divīzijas izveidi, tādas ambīcijas pamatojot ar to, ka valsts iegādājas divīzijas līmeņa ieročus, piemēram, augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas HIMARS.
Martā Anušausks pieļāva, ka tādu divīziju varētu veidot uz valsts sauszemes spēku bāzes, savukārt aprīlī armija apstiprināja, ka tai ir trīs ceturtdaļas divīzijas izveidei nepieciešamo spēju un tā drīzumā plāno iegādāties atlikušo nepieciešamo aprīkojumu.
Lietuvas armija ir paziņojusi, ka divīzijā būs 17 000 - 18 000 karavīru. Manevru vienības tiks veidotas uz kājnieku brigādes "Geležinis vilkas" un Žemaitijas kājnieku brigādes bāzes, kā arī tiks izmantota Aukštaitijas vieglo kājnieku rezerves brigāde.
Lietuvas Bruņotajos spēkos pašlaik dienē ap 11 500 profesionālu karavīru, gandrīz 3500 jauniesaukto un gandrīz 5400 brīvprātīgo karavīru.
Lietuvas prezidenta vadītā Valsts aizsardzības padome, kurā ir arī premjerministrs, parlamenta spīkers, aizsardzības ministrs un bruņoto spēku komandieris, apsprieda arī palīdzību Ukrainai, elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu un citus valsts drošības jautājumus.
Sēdes darba kārtībā bija arī nacionālās aizsardzības sistēmas un militāro vienību paplašināšana un militāro mācību poligonu nepieciešamība.