Savienotās Valstis pirmdien noteikušas sankcijas personām, kas saistītas ar Krievijas izlūkdienestiem un, kā uzskata ASV, ar protestiem Kišiņevā palīdzēja Kremlim centienos destabilizēt Moldovas demokrātiski ievēlēto, prorietumnieciski noskaņoto valdību.
ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs iekļāva sarakstā septiņas personas, kas saistītas ar sankcijām pakļauto Moldovas oligarhu Ilanu Šoru, kurš 2019.gadā aizbēga no Moldovas, lai izvairītos no apsūdzībām korupcijā, un kopš tā laika dzīvo Izraēlā, kur viņš ir dzimis. 36 gadus vecais Šors ir arī Maskavai draudzīgās Moldovas Šora partijas līderis.
Šora partija kopš pagājušā gada rudens atkārtoti rīkojusi pret valdību vērstus protestus.
Protestētāji pieprasījuši, lai valdība pilnībā subsidē iedzīvotāju rēķinus par ziemā patērēto enerģiju un "neiesaista valsti karā". Viņi arī aicinājuši Moldovas prezidenti Maiju Sandu atkāpties no amata.
Februārī Sandu apsūdzēja Maskavu, ka tā plāno izmantot protestus nemieru izraisīšanā ar mērķi gāzt viņas valdību. Lai gan Maskava šīs apsūdzības noliedza, ASV izlūkdienesti vēlāk pauda līdzīgas bažas.
Martā Moldovas policija paziņoja, ka ir izjaukusi Krievijas atbalstītu sazvērestību plānu. Šie cilvēki bijuši apmācīti protestu laikā izraisīt masu nemierus.
ASV vēstniecība Moldovā reaģēja uz paziņojumu par sankcijām, uzsverot, ka "Moldovas nākotne ir Eiropā", un piebilda: "Diemžēl ir ārējie spēki, kas neņem vērā Moldovas tautas brīvi izdarīto izvēli."
ASV noteica sankcijas Šoram pagājušajā rudenī, apgalvojot, ka viņš sadarbojies ar "korumpētiem oligarhiem un Maskavā bāzētām struktūrām, lai radītu politiskus nemierus Moldovā" un grautu valsts centienus pievienoties Eiropas Savienībai. Arī Lielbritānija decembrī piemēroja Šoram sankcijas.
Moldovas tiesa aprīlī Šoram aizmuguriski piesprieda 15 gadus cietumā "gadsimta zādzības" lietā saistībā ar viena miljarda ASV dolāru izkrāpšanu no vietējām bankām 2014.gadā. Šī summa tolaik bija līdzīga gandrīz 12% no Moldovas iekšzemes kopprodukta (IKP).
