Šā gada aprīlī iedragāto Eiropas drošības situāciju vēl vairāk sašķobīja Ķīnas vēstnieka Francijā Lu Šaje teiktais. Viņš intervijā Šveices žurnālistam Dariusan Ročebinam atzina, ka no PSRS neatkarību atguvušās valstis, tostarp Latvija, nav uzskatāmas par pilnvērtīgiem starptautisko tiesību subjektiem. Šādi Ķīnas vēstnieka izteikumi izpelnījās neizpratni un asu kritiku no Eiropas valstu vadītāju puses, liekot uzdot jautājumus par oficiālās Pekinas nostāju. Toreiz Ķīnas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses dienests steidza mazināt Lū izteikumu nozīmi, vedinot domāt, ka tā bijusi pārteikšanās vai diplomāta pieļauta kļūda. Pēc salīdzinoši skaļi apspriestajiem Ķīnas vēstnieka Francijā izteikumiem sekoja virkne mazāk uzkrītošu Ķīnas ārlietu un aizsardzības ministru paziņojumu, kuros viņi apstrīdējuši noteikumos balstīto starptautisko kārtību un pauduši atbalstu “Jaltas modeļa” starptautiskajai kārtībai jeb ietekmes zonu izveidei ārpus lielvalstu teritorijas, ko aktīvi aizstāv un cenšas iedzīvināt kara noziegumos meklētais Krievijas diktators Vladimirs Putins. “Sargs.lv” nolēma izpētīt – kādi bijuši tālākie Ķīnas valdības pārstāvju izteikumi pēc skandalozās Lū intervijas un vai tie sakrīt ar pašas Ķīnas ārlietu ministrijas iepriekš deklarēto, ka tā gatava cienīt visu reiz PSRS ietilpušo un tās kontrolē esošo valstu suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti.
Šī gada 10. maijā, savas Eiropas tūres ietvaros, Ķīnas ārlietu ministrs Cjiņs Gans (Qin Gang) apmeklēja vietu, kur 1945. gadā, pēc kara noslēguma Eiropā, uzvarētājvalstu līderi pulcējās Potsdamas konferencē, lai vienotos par pēckara kārtību. Tas bija turpinājums 1945. gadā notikušajai Jaltas konferencei, kur ASV, Lielbritānijas un PSRS līderi apsprieda Eiropas nākotni, kā arī tā 1943. gada Kairas konferencei, kur ASV, Lielbritānijas un Ķīnas (tolaik vēl Ķīnas Republikas) līderi pārrunāja Austrumāzijas nākotni.
Cjiņa runa šajā simboliskajā vietā, kas publicēta oficiālajā Ķīnas Ārlietu ministrijas (ĀM) mājas lapā, pauda atbalstu “pēckara starptautiskajai kārtībai” un pārmeta ASV, ka tā šo kārtību vienpersoniski pārkāpj.[1] Saskaņā ar viņa teikto, tieši Ķīna aizstāv pēckara kārtību, nevis to grauj.
Viena no Jaltas un Kairas konferenču iezīmēm bija lielvalstu savstarpējā vienošanās šaurā lokā par dažādu valstu robežu pārzīmēšanu, turklāt šīs valstis pašas pārstāvētas nebija. Spriežot pēc citu Ķīnas amatpersonu, kā arī valdības mediju izteikumiem, tieši šo Ķīna saprot kā “pēckara kārtību”, nevis uz noteikumiem balstīto pasaules kārtību kā Rietumvalstīs.
Lai gan Cjiņs un citas Ķīnas Ārlietu ministrijas amatpersonas retorikā uzsver tieši Taivānas jautājumu un Kairas konferencē runāto, ka Taivānas sala piederīga Ķīnai, tās valdības stingri kontrolētie mediji runā arī par starptautisko kārtību kopumā. Tie paskaidro Cjiņa izteikumu jēgu – mieru un starptautiskās sistēmas stabilitāti pēc Otrā pasaules kara nodrošināja “lielvalstu konsenss”, ko ASV vairs neievēro, bet Vašingtonas “izdomātā” uz noteikumiem balstītā starptautiskā kārtība (rules-based international order) ir instruments, kā tai vērsties pret citām lielvalstīm, primāri Ķīnu un Krieviju.[2] Tas norāda, ka Pekina prasa ne tikai Taivānas “atdošanu” tai, bet gan atgriešanos pie Jaltas un Kairas sistēmas pamatprincipiem kopumā – lielvalstu savstarpējās vienlīdzības un ietekmes zonu sadalīšanas.
Uz šiem principiem augstas Ķīnas amatpersonas norādījušas regulāri, lai gan parasti neatsaucas uz Potsdamas, Jaltas vai Kairas vienošanām tik tieši kā Cjiņs. Piemēram, šī gada 4. jūnijā, uzstājoties Šangri La (Shangri La) forumā Singapūrā, uz to atsaucās arī Ķīnas jaunais aizsardzības ministrs ģenerālis Li Šanfu (Li Shangfu): “Lielvalstij jāuzvedas kā tādai. Tā vietā, lai provocētu bloku konfrontāciju savu interešu vārdā, tai jāņem vērā visu intereses [..].”[3] Li, tāpat kā Cjiņs, tieši kritizēja uz noteikumiem balstīto pasaules kārtību, norādot, ka ASV šiem “noteikumiem” pieiet selektīvi, nevienam nav skaidrs, kas ir šie “noteikumi” un kurš tos izdomājis.[4] Arī šie izteikumi norāda, ka Ķīna noliedz uz noteikumiem balstīto pasaules kārtību kā to, par kādu lielvalstis vienojās pēc Otrā pasaules kara.
Ukrainas kara kontekstā šāda Ķīnas pozīcija varētu liecināt, ka Pekinas bieži piesauktās “visu valstu leģitīmās drošības intereses” ietver arī Krievijas tiesības uz ietekmes zonu savu robežu tuvumā.
Tomēr sev izdevīgu starptautiskās politikas principu un ASV ietekmes vājināšanas vārdā Pekina, ļoti iespējams, uzskata, ka arī Baltijā Maskavai ir “leģitīmas drošības intereses” un pretrunas risināmas starp Krieviju un ASV kā lielvalstīm, ne obligāti iesaistot pašas Baltijas valstis.
[1] Ķīnas Ārlietu ministrijas mājaslapā https://www.fmprc.gov.cn/mfa_eng/zxxx_662805/202305/t20230511_11075275…
[2] “US hegemony over postwar order slammed”. https://global.chinadaily.com.cn/a/202305/12/WS645d74dba310b6054fad2829…, pārpublicēts arī Tautas atbrīvošanas armijas mājaslapā http://eng.chinamil.com.cn/VOICES/16223721.html
[3] 李尚福在第20届香格里拉对话会上作大会发言 [Li Šanfu runa 20. Šangri La forumā] https://baijiahao.baidu.com/s?id=1767736842165161837&wfr=spider&for=pc
[4] China’s defense chief slams U.S. military operations near his country's territory
https://www.japantimes.co.jp/news/2023/06/04/asia-pacific/china-defense…
