Jūlija beigās varu Nigērā pārņēma militārā hunta. Tas noslēdza domino efekta ķēdi Āfrikas Sahēla joslas valstīs, visā reģionā pārņemot varu ar apvērsumu. Tas radījis nestabilitāti reģionā un jautājumus starptautiskajai sabiedrībai, kā rīkoties šajā situācijā. Trešdien mediju virsrakstos ielauzās ziņa par Gabonas armijas veikto valsts apvērsumu, kļūstot par septīto apvērsumu Āfrikā vien trīs gadu laikā. Portāls “Sargs.lv” izlēma noskaidrot, kāda ir Āfrikas kontinenta militāro apvērsumu vēsture un kādu lomu šajos apvērsumos spēlē Krievija.
Militārie apvērsumi dažādās Āfrikas daļās, īpaši pēc neatkarības iegūšanas no koloniālajām varām 20. gadsimta vidū, bija regulāra parādība. Taču pēc relatīvās demokrātiskās stabilitātes perioda, atkal militāro pavērsumu skaits sāk pieaugt.
Gabonas huntas apvērsums ir tikai viens no apvērsumu virknes, kas sākusies kontinentā. 2022. gadā Burkinafaso notika divi apvērsumi, kā arī apvērsuma mēģinājumi Gvinejā-Bisavā, Gambijā un Santomes un Prinsipi salu valstī. 2021. gadā Āfrikā notika seši apvērsuma mēģinājumi, no kuriem četri bija veiksmīgi.
Augsta ranga Āfrikas Savienības amatpersona Mosa Faki Mahamata (Moussa Faki Mahamat) pagājušajā gadā pauda bažas par "antikonstitucionālo valdības maiņu atdzimšanu".
Apvērsumu vēsture Āfrikā
Apvērsumu var definēt kā nelikumīgu un atklātu militārpersonu vai citu civilo amatpersonu mēģinājumu noņemt no varas esošos līderus.
Divu ASV pētnieku Džonatana Pauela (Jonathan Powell) un Kleitona Taina (Clayton Thyne) pētījums ir atklājis, ka kopš 1950. gada Āfrikā ir notikuši aptuveni 200 apvērsuma mēģinājumi, no kuriem aptuveni puse ir bijusi veiksmīga.
Kopējais apvērsuma mēģinājumu skaits Āfrikā saglabājās diezgan nemainīgs – vidēji četri gadā laikā no 1960. līdz 2000. gadam. Džonatans Pauels uzskata, ka tas nav pārsteidzošs skaitlis, ņemot vērā nestabilitāti, ko daudzas valstis piedzīvoja pēc neatkarības atgūšanas.
Pēc 2000. gada bija novērojama militāro apvērsumu samazināšanās. Tikai pēdējo pāris gadu laikā apvērsumi ir atkal kļuvuši izplatīti.
2020. gadā notika tikai viens apvērsums – Rietumāfrikas valstī Mali. Pēc tam 2021. gadā piecas valstis piedzīvoja pučus - Čada, Mali, Gvineja, Sudāna un Nigēra. 2022. gadā bija pieci mēģinājumi, divi no tiem Burkinafaso, un abi bija veiksmīgi.
Kopš 1952. gada visvairāk apvērsumi notikuši tieši Sudānā – 17, no kuriem seši ir bijuši veiksmīgi. Burkinafaso puča īstenotāji bijuši lauriem bagātākie. No deviņiem apvērsumiem tikai viens ir bijis nesekmīgs.
Nigērija ir slavena ar militāriem apvērsumiem. Laikā no 1966. gada janvāra līdz 1993. gadam valstī tika veikti astoņi apvērsumi. Taču kopš 1999. gada varas nodošana Nigērijā notikusi demokrātisku vēlēšanu procesā.
ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs 2021. gadā sacīja, ka "militārie apvērsumi ir atgriezušies", piebilstot, ka "ģeopolitiskā šķelšanās grauj starptautisko sadarbību, kā arī pieņemas nesodāmības sajūta".
Kopumā Āfrika ir piedzīvojusi vairāk apvērsumu, nekā jebkurš cits kontinents. No 18 apvērsumiem, kas visā pasaulē reģistrēti kopš 2017. gada, visi, izņemot vienu – Mjanmu –, ir notikuši Āfrikā.
Kā skaidrojami pēdējie apvērsumi Āfrikā
Pēdējo trīs gadu apvērsumi ir notikuši Sāhela zonā, kas ir robežjosla starp savannu un Sahāras tuksnesi, valstīs no Āfrikas rietumu krasta līdz pat austrumu krastam. Tā ir kļuvusi par garāko militārās varas koridoru uz Zemes.
Pagājušajās nedēļas pučs Nigērā apgāza pēdējo domino kauliņu Sāhela joslā. No Gvinejas Rietumos līdz Sudānai Austrumos valda militārās huntas, kuras nākušas pie varas vien pēdējo divu gadu laikā.
Pēdējais kritušais līderis bija nigērietis Mohameds Bazums, demokrātiski ievēlēts amerikāņu sabiedrotais, kurš pazuda 26. jūlijā, kad viņa paša sargi viņu aizturēja prezidenta pilī galvaspilsētā Niamejā. Armijas komandieris tagad apgalvo, ka vada valsti.
Līdz jūlija vidum Nigēra bija Pentagona reģionālās stratēģijas stūrakmens. Vismaz 1100 amerikāņu karavīru ir izvietoti valstī. ASV ir uzcēlusi bezpilota lidaparātu bāzes Niamejā un Agadesas pilsētā valsts ziemeļos, no kurām viena izmaksāja 110 miljonus dolāru. Tagad tas viss ir apdraudēts.
Valsts sekretārs Antonijs Blinkens brīdināja, ka ASV varētu pārtraukt finansiālo atbalstu un sadarbību drošības jomā ar Nigēru, ja prezidents netiks atjaunots amatā.
Krievija uzņem apgriezienus Āfrikā
Gvinejā apvērsuma līderi savu rīcību attaisnoja, atsaucoties uz sabiedrības dusmām par plaši izplatīto korupciju. Mali un Burkinafaso pučisti apgalvoja, ka tiks galā ar islāmistu kaujiniekiem, kas nomoka viņu valstis. Taču faktiski nemiernieku vardarbība ir tikai palielinājusies militāro apvērsumu laikā, paātrinot nestabilitātes spirāli reģionā.
Mali, kur militāristi nomainīja 5000 franču karavīrus ar aptuveni 1000 “Vagner” algotņiem, civiliedzīvotāju nāves gadījumu skaits ir tikai pieaudzis, liecina Bruņoto konfliktu vietu un notikumu datu projekts.
Vājās valstis ir svarīgs faktors. Sāhelā ir dažas no pasaules nabadzīgākajām valstīm, kur arī ir visaugstākais dzimstības līmenis. Nigēra, kur vidēji sievietei ir septiņi bērni, ir saraksta augšgalā. Tā strauji augošais neapmierināto, bezdarbnieku jauniešu skaits palielina nemiernieku rindas.
Kremlis no apvērsumiem gūst tiešu labumu, vājinot Eiropas Savienības politisko pozīciju Āfrikā un iegūstot kontroli pār Āfrikas valstīm. Nigēras gāztais prezidents Mohameds Bazums tika uzskatīts par pirmo brīvi, demokrātiski ievēlēto valsts vadītāju savas valsts vēsturē.
Nigēras apvērsuma laikā, Niamejas iedzīvotāji plivināja Krievijas karogus, līdzīgi kā tas notika Burkinafaso apvērsumā. Analītiķi norāda, tas simbolizē to, kā Krievija pēdējos gados ir pozicionējusi sevi kā antirietumu un jo īpaši antifranču noskaņojuma lāpas nesēju Āfrikas Sahēla joslā.
“Vagner” dibinātājam Jevgeņijam Prigožinam apvērsumi bija biznesa iespēja. Viņa spēki atklāti darbojās Mali un Sudānā, kā arī tuvējā Centrālāfrikas Republikā un Lībijā. Sanktpēterburgas samita laikā J.Prigožins slavēja apvērsumu Nigērā un ierosināja sūtīt palīgā savus bruņotos kaujiniekus.
Doktors Stīvens Blanks (Stephen Blank), Ārpolitikas pētniecības institūta vecākais pētnieks, bijušais Krievijas nacionālās drošības studiju un nacionālās drošības lietu profesors ASV Armijas kara koledžas Stratēģisko studiju institūtā uzskata, šis nesenais apvērsums Nigērā parāda Krievijas stratēģiju kontinentā un palīdz izgaismot vairākus pasaules politikas jautājumus ne tikai Āfrikā.
Viņaprāt, Krievijas agresija pret Ukrainu ir izraisījusi globālas politiskas pārvērtības, tostarp globālo dienvidu nozīmes pieaugumu, kā arī šis apvērsums vienlaikus izceļ Krievijas ambiciozo, pat agresīvo stratēģiju visā Āfrikā, kā arī dziļi iesakņojušās problēmas pārvaldībā un valsts veidošanā. Treškārt, tas arī atklāj, ka neatrisinātas reģionālās problēmas ir iegansts lielas varas sacensībām visā kontinentā.
Nigēras apvērsums ir kārtējā demokrātiskās valdības gāšana, ko veikuši armijas karavīri, kuri ir nepārprotami saistīti ar Krieviju, pērkot ieročus no agresorvalsts vai arī pastāv ciešas saiknes ar “Vagner” militāro grupējumu, kuru tieši subsidē V.Putins un Krievijas valdība. Apvērsumi Nigērā, Sudānā, Burkinafaso un Mali demonstrē pārsteidzošu līdzību.
Vašingtonas Āfrikas Drošības pētījumu centra direktors Džozefs Zīgele (Joseph Siegele) medijiem sacīja, ka pēc Burkinafaso apvērsuma "Telegrammu konti, kas saistīti ar “Vagner”, atklāti raksta: "Nigēra ir mūsu nākamais mērķis".” Viņš arī norādījis, ka "Krievija ir bijusi ieinteresēta redzēt militāru apvērsumu, kas sniedz viņiem iespēju iegūt lielāku ietekmi.”
Pētnieks S.Blanks uzsver, ja šī analīze ir pareiza, tad šo apvērsumu vismaz zināmā mērā rosināja un veicināja Krievijas izlūkdienesti un “Vagner” spēki ar vairākiem mērķiem. Viens no mērķiem ir iedragāt, ja ne gāzt demokrātiskās, bet nomocītās Āfrikas valdības un aizstāt tās ar Krievijas pilnvarotajiem — bieži vien ģenerāļiem, kas saistīti ar Maskavu, ar Krievijas ieroču iegādi, lai samazinātu Rietumu ietekmi un veicinātu autoritāru varu.
Maskava saviem mērķiem nepārprotami izmanto reģionālos, cilšu, etniskos, reliģiskos vai starpvalstu konfliktus Āfrikā. Tai ir arī plašs un plaši izmantots informācijas tīkls, ko Krievija izmanto kopā ar savām militārajām, ekonomiskajām un politiskajām saitēm vietējās partijās, lai atbalstītu savus klientus.
Kļūstot par daļu no Āfrikas valstu valdībām, Maskava ar “Vagner” grupas starpniecību iegūst ne tikai ienesīgus līgumus, bet arī izveido mehānismu alternatīvai valdībai, lai tā varētu viegli nomainīt valdību, kuru tā uzskata par nepieņemamu, vai vismaz izdarīt pastāvīgu spiedienu.
Nigēras apvērsums atklāj Krievijas varas instrumentus, taktiku un mērķus Āfrikas valstīs. Tas arī palīdz izskaidrot, kāpēc V.Putins pēc jūnija sacelšanās neizformēja “Vagner”. Tam ir svarīga loma Krievijas globālajā stratēģijā.
