Eiropas Parlaments 12. septembrī vienojies par 300 miljonu eiro iniciatīvu, kopēju ieroču iegādes noteikumiem. Mērķis ir stimulēt kopējo dalībvalstu ieroču iegādi, lai uzlabotu bloka aizsardzības industrijas spējas.
Krievijas agresija Ukrainā likusi Eiropas Savienības dalībvalstīm būtiski iztukšot savu militāro resursu krājumus, nosūtot ieročus un munīciju Ukrainas aizstāvjiem.
Brisele ir apņēmusies apmaksāt līdz pat 20% no iepirkumu darījumiem, kuros iesaistītas vismaz trīs ES dalībvalstis. Iesaistītajām pusēm darījumā jābūt arī atvērtām Eiropas Ekonomiskajai zonai. Turklāt vismaz divām trešdaļām no kopējā iepirkuma vērtības jābūt ES ražotājam.
Vienlaikus viņš brīdina, ka šī iniciatīva ir tikai “izejas punkts” ES dalībvalstu ambīcijām palielināt sadarbību aizsardzības jomā.
Šis plāns jau mēnešiem ilgi bija iestrēdzis Parlamentā, jo likumdevēji nespēja vienoties par plāna apjomu, un tā ierosinātais budžets tika samazināts no 500 miljoniem līdz 300 miljoniem eiro. Pārējā nauda tika novirzīta plašākai virzībai, lai atbalstītu Eiropas ieroču ražotājus.
Bloka aizsardzības aģentūra līdz šim ir parakstījusi astoņus pamatlīgumus par iepirkumiem, un tagad to pasūtījumu veikšana ir dalībvalstu ziņā.
ES apgalvo, ka kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma 2022. gada februārī tā kopā ar visām dalībvalstīm ir sniegusi Ukrainai militāru atbalstu 20 miljardu eiro apmērā.