Tūkstošiem informācijas tehnoloģiju darbinieku, kas ir noslēguši līgumus ar ASV uzņēmumiem, gadiem ilgi ir slepeni sūtījuši miljoniem dolāru no savas algas Ziemeļkorejai, lai tā tos izmantotu ballistisko raķešu programmā, paziņoja FIB un Tieslietu ministrijas amatpersonas. Tieslietu departaments trešdien paziņoja, ka Ziemeļkorejas nosūtītie IT darbinieki, ar kuriem Ziemeļkoreja ir noslēgusi līgumus par attālinātu darbu Sentluisas un citviet ASV uzņēmumos, ir izmantojuši viltotu identitāti, lai saņemtu darbu. Viņu nopelnītā nauda tika novirzīta Ziemeļkorejas ieroču programmai, preses konferencē Sentluisā paziņoja FIB vadītāji.
Federālās iestādes paziņoja par 1,5 miljonu ASV dolāru un 17 domēna vārdu konfiskāciju izmeklēšanas ietvaros, kas joprojām turpinās.
Sentluisas FIB biroja aģents Džejs Grīnbergs sacīja, ka jebkurš uzņēmums, kas algoja ārštata IT darbiniekus, "visticamāk" ir pieņēmis darbā kādu, kas piedalījās šajā shēmā. FIB pārstāve ceturtdien sacīja, ka ziemeļkorejieši slēdz līgumus ar uzņēmumiem visā ASV un dažās citās valstīs. "Mēs varam jums pateikt, ka ir tūkstošiem Ziemeļkorejas IT darbinieku, kas ir iesaistīti šajā procesā," sacīja preses pārstāve Rebeka Vū.
FIB amatpersonas norādīja, ka šī shēma ir tik izplatīta, ka uzņēmumiem jābūt īpaši modriem, pārbaudot, ko tie pieņem darbā, tostarp pieprasot, lai intervētie darbinieki tiktu vismaz redzēti ar video starpniecību.
"Kā minimums, FIB iesaka darba devējiem veikt papildu proaktīvus pasākumus attiecībā uz attālināti strādājošajiem IT darbiniekiem, lai ļaundariem būtu grūtāk noslēpt savu identitāti," paziņojumā presei norāda Dž. Grīnbergs.
Kiberdrošības uzņēmuma "Mandiant" draudu izlūkošanas nodaļas vadītājs Džons Hultkvists sacīja, ka Ziemeļkoreja izmanto IT ārštata darbiniekus, lai palīdzētu finansēt ieroču programmu, jau vairāk nekā desmit gadus, taču COVID-19 pandēmija ir devusi šim darbam jaunu impulsu.
"Es domāju, ka pasaule pēc COVID ir radījusi viņiem daudz lielākas iespējas, jo ārštata darbinieki un attālināta pieņemšana darbā ir daudz dabiskāka uzņēmējdarbības daļa nekā agrāk," sacīja Dž. Hultkvists. Ziemeļkoreja izmanto arī citu jomu darbiniekus, lai novirzītu naudu ieroču programmai, sacīja Dž. Hultkvists, taču augstāks atalgojums tehnoloģiju jomas darbiniekiem nodrošina ienesīgāku resursu.
Amatpersonas nenosauca uzņēmumu nosaukumus, kas neapzināti pieņēma darbā Ziemeļkorejas strādniekus, nenorādīja, kad šī prakse sākās, un neprecizēja, kā izmeklētāji par to uzzināja. Taču federālās iestādes jau kādu laiku zināja par šo shēmu.
Valsts departaments, Valsts kases departaments un FIB 2022. gada maijā izdeva ieteikumu, kurā brīdināja par ziemeļkorejiešu mēģinājumiem "iegūt darbu, uzdodoties par personām, kas nav Ziemeļkorejas pilsoņi". Ieteikumā tika norādīts, ka pēdējos gados Kima Čenuna režīms "pastiprinātu uzmanību pievērsis izglītībai un apmācībai" ar IT saistītos jautājumos.
D.z Grīnbergs teica, ka darbinieki izmantoja dažādus paņēmienus, lai radītu iespaidu, ka viņi strādā ASV, tostarp maksāja amerikāņiem, lai tie izmantotu viņu mājas Wi-Fi savienojumus.
Spriedze Korejas pussalā ir augsta, jo Ziemeļkoreja kopš 2022. gada sākuma ir izmēģinājusi vairāk nekā 100 raķešu, un ASV ir paplašinājušas militārās mācības ar saviem Āzijas sabiedrotajiem.
Tieslietu departaments pēdējos gados ir centies atklāt un izjaukt dažādas noziedzīgas shēmas, kuru mērķis ir stiprināt Ziemeļkorejas režīmu, tostarp tās kodolieroču programmu. Piemēram, 2016. gadā ASV tika izvirzītas apsūdzības četriem Ķīnas pilsoņiem un tirdzniecības uzņēmumam par fiktīvu uzņēmumu izmantošanu, lai izvairītos no sankcijām, kas vērstas pret Ziemeļkorejas kodolieroču un ballistikas iniciatīvām.
Pirms diviem gadiem Tieslietu ministrija apsūdzēja trīs Ziemeļkorejas programmētājus un valdības militārās izlūkošanas aģentūras darbiniekus saistībā ar dažādiem globāliem uzlaušanas gadījumiem, kas, pēc amatpersonu teiktā, tika veikti pēc režīma pasūtījuma. Tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas tolaik norādīja, ka apsūdzība liecina par Ziemeļkorejas kriminālo hakeru darbību peļņas motīvu, kas ir pretstatā citām naidīgām valstīm, piemēram, Krievijai, Ķīnai un Irānai, kuras parasti vairāk interesē spiegošana, intelektuālā īpašuma zādzības vai pat demokrātijas graušana.
Septembrī Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns aicināja strauji palielināt kodolieroču ražošanu un savai valstij uzņemties lielāku lomu valstu koalīcijā, kas konfrontē ASV "jaunajā aukstajā karā", ziņoja valsts plašsaziņas līdzekļi.
Februārī Apvienoto Nāciju Organizācijas eksperti paziņoja, ka Ziemeļkorejas hakeri, kas strādā valdības labā, pagājušajā gadā nozaga rekordlielus virtuālos aktīvus, kuru vērtība tiek lēsta no 630 miljoniem līdz vairāk nekā 1 miljardam dolāru. Ekspertu grupa ziņojumā norādīja, ka hakeri izmanto arvien sarežģītākas metodes, lai piekļūtu digitālajiem tīkliem, kas iesaistīti kiberfinansēšanā, un lai nozagtu no valdībām, privātpersonām un uzņēmumiem informāciju, kas varētu būt noderīga Ziemeļkorejas kodolprogrammās un ballistisko raķešu programmās.