Aptuveni 30 procenti Lietuvas iedzīvotāju ir gatavi aizstāvēt savu valsti ar ieročiem, bet 60 procenti dotu savu ieguldījumu citos veidos, liecina Viļņas Universitātes publicētie pētījuma rezultāti. Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta (VU TSPMI) lektore un viena no pētījuma autorēm Aine Ramonaite rezultātu prezentācijā skaidroja, ka, pirmkārt, ir vispārējā griba, vai cilvēki kopumā atbalsta militāro pretošanos. Ņemot vērā, ka valsts ir maza un zaudējumi būtu ievērojami, ir svarīgi zināt, vai ir griba pretoties.
Aptaujā tika meklēta atbilde, vai Lietuvas iedzīvotājiem ir personīgā griba iesaistīties cīņā. "Mēs nošķīrām bruņotu un neapbruņotu aizstāvību - cik lielā mērā cilvēki ir gatavi doties aizstāvēt Lietuvu ar ieročiem vai citos veidos. Pagājušajā gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā, lietuvieši bija vēl apņēmīgāki aizstāvēt savu valsti, taču kara ietekme jau ir mazinājusies," skaidroja A. Ramonaite.
Lietuvā rezultāti ir līdzīgi kā Latvijā, lai gan latviešu apņēmība aizstāvēt savu valsti ir par dažiem procentiem augstāka.
Pētniece Aurēlija Tijlaite norādīja, ka gan vīrieši, gan sievietes uzskata, ka lietuviešiem ir jāaizstāv sevi neatkarīgi no tā, kas viņiem uzbrūk. Tomēr sieviešu personīgā vēlme piedalīties aizsardzībā ir gandrīz par 20 procentpunktiem zemāka nekā vīriešu.
"To vismaz daļēji varētu izskaidrot ar aizspriedumiem, ka aizsardzībai jābūt tikai bruņotai, savukārt sievietes vai nu nevēlas iesaistīties, vai arī uzskata sevi par nespējīgām to darīt. Saskaņā ar aptaujas datiem 17% sieviešu un 44% vīriešu būtu gatavi aizstāvēt savu valsti ar ieročiem," sacīja A. Tijlaite.
Atšķirības ir vērojamas arī atkarībā no etniskās piederības. Piecdesmit divi procenti krievvalodīgo respondentu atbildēja, ka viņi neaizstāvētu Lietuvu, tāpat kā 34,5 procenti poļu valodā runājošo respondentu.
Kopumā visbiežāk atbildējuši, ka piedalītos aizsardzībā, ir lietuviski runājoši vīrieši vecumā līdz 30 gadiem, ar augstāko izglītību un augstākiem ienākumiem. Nozīmīgs faktors ir arī militārā izglītība. 19% aptaujāto norādīja, ka kara gadījumā apsvērtu iespēju pamest valsti.
A. Ramonaite arī norādīja, ka iedzīvotāju gatavība aizstāvēt valsti korelē ar to, kā viņi uztver demokrātijas funkcionēšanu - jo apmierinātāks cilvēks ir ar demokrātiju, jo apņēmīgāks viņš vai viņa ir aizstāvēt Lietuvu.
Pētījums arī parādīja sabiedrības atbalstu vispārējai iesaukšanai armijā. Astoņdesmit viens procents respondentu atbalstīja vispārēju militāro dienestu vīriešiem. Tomēr gandrīz divas trešdaļas respondentu bija skeptiski noskaņoti pret obligāto dienestu sievietēm.
Tāpat gandrīz 40 procenti aptaujāto atbalsta ilgāku obligātā militārā dienesta laiku - 12 mēnešus.