2023. gadā NATO gaisa spēki visā Eiropā vairāk nekā 300 reižu pārtvēra Krievijas militārās lidmašīnas, kas tuvojās alianses gaisa telpai. Visvairāk pārtveršanas gadījumu notika virs Baltijas jūras. NATO iznīcinātāji dežūrē visu diennakti, gatavi izvērsties, ja mūsu sabiedroto gaisa telpas tuvumā notiek aizdomīgi vai nepaziņoti lidojumi.
NATO austrumu flangā Krievijas militārajām lidmašīnām ir bijuši gadījumi, kad tās nav pārraidījušas retranslatora kodu, norādot savu atrašanās vietu un augstumu, nav iesniegušas lidojuma plānu vai nav sazinājušās ar gaisa satiksmes dispečeriem. Lielākā daļa NATO un Krievijas lidmašīnu pārtveršanas gaisā ir bijušas drošas un profesionālas. Krievijas militārās lidmašīnas NATO gaisa telpu pārkāpa reti un parasti īslaicīgi.
"Krievijas karš pret Ukrainu ir radījis bīstamāko drošības situāciju Eiropā pēdējo desmitgažu laikā," sacīja NATO preses pārstāvja pienākumu izpildītājs Dilans Vaits. "NATO iznīcinātāji dežurē visu diennakti, gatavi izvērsties, ja mūsu sabiedroto gaisa telpā notiek aizdomīgi vai nepaziņoti lidojumi. Gaisa novērošana ir svarīgs veids, kā NATO nodrošina mūsu sabiedroto drošību," viņš piebilda.
Pēc Krievijas kara Ukrainā NATO ir ievērojami pastiprinājusi savu pretgaisa aizsardzību austrumu flangā - izvietoti vairāki iznīcinātāji novērošanas lidojumiem un uz zemes izvietotas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Pēc atkārtotiem Krievijas triecieniem Ukrainas infrastruktūrai ļoti tuvu NATO teritorijai sabiedrotie nosūtīja papildu iznīcinātājus uz Rumāniju.
Oktobrī pēc tam, kad Baltijas jūrā tika konstatēti bojāti zemūdens cauruļvadi, NATO nosūtīja uz šo reģionu papildu spējas. Šogad NATO rīkoja arī līdz šim lielākās gaisa spēku mācības, kurās "Air Defender 23" laikā vairāk nekā 250 lidmašīnas trenējās alianses kolektīvās aizsardzības nodrošināšanai.