Austrālija nākamajos desmit gados atvēlēs aizsardzībai papildus 50 miljardus Austrālijas dolāru, trešdien paziņojis aizsardzības ministrs Ričards Mārlzs. Aizsardzības izdevumus nākamos četrus gadus paredzēts palielināt par 5,7 miljardiem Austrālijas dolāru gadā, kā arī plānots tūlītējs viena miljarda Austrālijas dolāru ieguldījums, lai paātrinātu tālas darbības raķešu un mērķēšanas sistēmu izstrādi un veiktu citus uzlabojumus.
Finansējums paredzēts arī Austrālijas karaflotes attīstīšanai, tai skaitā sagādājot ar kodolenerģiju darbināmas tradicionāli bruņotas zemūdenes.
Plānots arī palielināt armijas piekrastes manevrēšanas spējas, kā arī tālas darbības rādiusa sauszemes un jūras trieciena spējas, savukārt gaisa spēki tiks aprīkoti ar labākām tāla darbības rādiusa novērošanas un trieciena spējām gan sauszemē, gan jūrā, gan gaisā, paziņoja Aizsardzības ministrija. Stratēģija ietver arī pastiprinātas un integrētas kosmosa un kiberdrošības spējas.
"Sarežģītu problēmu un pieaugošas nenoteiktības laikā spēcīgāki, integrēti, mērķtiecīgi un rīcībspējīgi aizsardzības spēki ir ārkārtīgi svarīgi," uzsvēra Mārlzs.
Ministrs sacīja, ka valdības galvenā uzmanība ir aizsardzības spēku projicēšana uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu, nevis tikai uz Austrālijas robežu aizsardzību.
Austrālijas kopējie aizsardzības izdevumi līdz 2033.-2034.gadam, domājams, sasniegs 330 miljardus Austrālijas dolāru jeb 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šī summa ietvers sākotnējās izmaksas, ko radīs ar kodolenerģiju darbināmu zemūdeņu iegāde AUKUS alianses ietvaros.