Droša un noturīga satelītu sakaru infrastruktūra sniedz virkni nozīmīgu iespēju, bez kurām mūsdienu dzīve nav iedomājama, tostarp iespējas piekļūt neierobežotiem mobilajiem datiem, savstarpēji komunicēt un veikt banku norēķinus. Arī kaujas laukā satelītu sistēmām ir nozīmīga loma. Tomēr karš Ukrainā un sīvā kosmosa apguves sāncensība uzrāda, ka Eiropai ir nepieciešamas vairākas alternatīvas citu valstu kontrolē esošajām satelītu sistēmām. Tādēļ jau šogad Eiropas Savienība sāks ieviest jauno IRIS2 (satelītu infrastruktūra noturībai, savienojamībai un drošībai) drošo sakaru satelītu tīklu.
Militārās operācijas nereti tiek praktizētas ciešā sasaistē ar kosmosa telpā izvietoto infrastruktūru. To apliecina, piemēram, ASV pieredze, kuras pārvaldībā atrodas visvairāk satelītu, no kuriem būtisku daļu izmanto militārām vai valsts drošības dienestu vajadzībām izlūkošanas, agrīnās brīdināšanas, sakaru un navigācijas jomā.
Krievijas līdzšinējās darbības satelītu sistēmu bloķēšanā
Pirms Krievijas invāzijas Ukrainā ASV savus satelītus visplašāk pielietoja Tuvo Austrumu reģionā, kur tie ar globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) palīdzību izsekoja un vadīja bezpilota lidaparātu uzbrukumus nemiernieku līderiem. Pēdējo desmit gadu laikā Krievija ir vairākkārtīgi bloķējusi GPS signālus gan ASV un tās sabiedroto kopīgo militāro mācību laikā Eiropas ziemeļos, gan Ukrainas austrumos kopš 2014. gada.
2023. gada 26. decembrī Zviedrijas dienvidu un Vācijas austrumu daļu, kā arī lielāko daļu Polijas teritorijas pēkšņi skāra GPS traucējumi, kas ietekmēja vairāk nekā 10 procentus tīkla pārklājuma. Turpmākā mēneša laikā signālu traucējumi atkārtojās dažādos veidos, apgrūtinot kuģu navigāciju Baltijas jūras reģionā, kā arī atkārtoti traucējot vairākus avioreisus Vācijā un Zviedrijā. Ņemot vērā, ka mūsdienu ekonomika izteikti paļaujas uz GPS navigāciju, šādi traucējumi ir vērā ņemami un var izraisīt bīstamas sekas.
Satelītu sistēmu loma mūsdienu karadarbībā
Kosmosā izvietotās satelītu sistēmas nav vienīgā infrastruktūra, kas spēj nodrošināt piekļuvi internetam un sakariem. Tomēr 2023. gadā bojātais elektrotīkla “Estlink 2” un “Balticconnector” gāzes vada savienojums starp Igauniju un Somiju demonstrēja to, cik ievainojami var būt uz Zemes izvietotie interneta un sakaru tīkli. Paredzams, ka Krievija nākotnē nelaidīs garām jebkuru iespēju ar tehnisku vai kiberlīdzekļu palīdzību ietekmēt Rietumvalstu kritisko infrastruktūru.
Jau otrajā Krievijas pilna apmēra iebrukuma dienā Īlona Maska vadītais uzņēmums “SpaceX” paplašināja bezmaksas piekļuvi “Starlink” satelīta interneta pakalpojumiem Ukrainā. Šis bija Ukrainai stratēģiski nozīmīgs ieguvums iepretim Krievijas nepārtrauktajiem centieniem bloķēt interneta piekļuvi Ukrainas tautai un militārajiem spēkiem.
Lai gan satelītu pamatuzdevums ir nodrošināt pieeju internetam reģionos, kuros ir ierobežota vai neesoša telekomunikācijas infrastruktūra, tie pierādīja savu nozīmi arī kaujas laukā. Ukrainas bruņotie spēki tos izmanto, lai vadītu bezpilota lidaparātu uzbrukumus pret Krievijas bruņutehniku un nocietinātajām pozīcijām.
Intervijā ar “lsm.lv” Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš norādīja, ka šo satelītu sistēmas īpaši veiksmīgi izmantoja Ukrainas pilsētas Mariupoles aizstāvji, kuri noturēja to pilnā aplenkumā trīs mēnešu garumā.
Savukārt sarunā ar “Sargs.lv” Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns skaidroja, ka “Starlink” sniedza iespēju Ukrainas valdībai kara apstākļos uzturēt komunikāciju ar tās sabiedrību un bruņotajiem spēkiem.
Viņš uzsver, ka pašā kara sākumā Krievija centās vērsties tieši pret satelītu sakaru sistēmām, kuras apgādāja Ukrainas bruņotos spēkus. “Starlinks” satelītu tīkls, kuru veido vairāk nekā pieci tūkstoši satelītu, izrādījās noturīgs pret apjomīgiem Krievijas uzbrukumiem. Salīdzinājumā ar ierastajiem satelītu interneta pakalpojumiem “Starlink” ir spējīgs nodrošināt ātrāku datu pārraidi.
Pirms nepilna gada publicētā Īlona Maska biogrāfija, kuras fragmenti nonāca ASV televīzijas kanāla “CNN” rīcībā, atklāj viņa lomu 2022. gada Ukrainas neveiksmīgajā mēģinājumā veikt triecienu pa Krievijas Melnās jūras floti. Atsaucoties uz eksperta publikācijām “CNN”, "SpaceX" izpilddirektors nesniedza "Starlink" satelītu tīklu piekļuvi virs Krievijas okupētās Krimas pussalas, lai novērstu ukraiņu dronu triecienu Krievijas Melnās jūras flotei.
Tomēr, neraugoties uz Īlona Maska pretrunīgo personību un neskaidrajiem politiskajiem signāliem, Māris Andžāns uzsver viņa nozīmi Ukrainas kara kontekstā. Tieši viņa satelīti bija ārkārtīgi nozīmīgi sakaru nodrošināšanā.
Nepilnu gadu vēlāk sekoja Ukrainas izlūkdienestu ziņas par Krievijas spēju piekļūt “Starlink” tehnoloģijām, lai nodrošinātu internetu okupētajās teritorijās, kur citādi tas nebūtu iespējams. Tas ir vairojis bažas ne vien par Krievijas spēju joprojām piekļūt Rietumu tehnoloģijām, bet arī varbūtību, ka Īlons Masks nākotnē pārdos tehnoloģiju bīstamu režīmu valdībām.
IRIS2 kā Eiropas satelītu sakaru sistēmas alternatīva
Lai novērstu drošības riskus un pieaugošo atkarību no ārējiem spēlētājiem, jau šogad Eiropas Savienība uzsāks IRIS2 satelītu tīklu ieviešanu, kas noslēgsies 2027. gadā. Šī iniciatīva radās, pamatojoties uz to, ka daudzas kosmosa valstis palielināja palaisto satelītu skaitu. Tāpēc 27 valstu savienība vēlas atjaunot savu stratēģisko interneta autonomiju un konkurētspējīgas pozīcijas kosmosā.
Iniciatīva paredz līdz pat 170 satelītu ražošanu, palaišanu un darbību kosmosā. Tās kopējās izmaksas no Eiropas Savienības budžeta sasniegs 2,4 miljardus eiro. Savukārt privātais sektors ieguldīs 3,6 miljardus eiro. Satelītu darbību atbalstīs arī uz Zemes izvietotas stacijas dažās Eiropas Savienības valstīs.
Kā portālam “lsm.lv” skaidroja Jānis Kažociņš, IRIS2 satelītu sistēmu veidos trīs līmeņi. Pirmais ir zemais līmenis, kurā funkcionē arī “Starlink”. Otrais ir vidējais, taču trešais – ģeostatiskais līmenis – sniedz iespēju satelītiem palikt uz vietas, lai nepārtraukti novērotu konkrētu vietu uz Zemes.
Līdz šim Eiropas Savienības dalībvalstu pārziņā bijuši izteikti maz ģeostatiskajā līmenī izvietoti satelīti un lielākā daļa no tiem tiek izmantoti primāri militāriem mērķiem. Sistēma nodrošinās virkni rīku, lai stiprinātu īpaši drošus sakarus, novērošanu, iekšējo un ārējo drošību, kā arī terorisma apkarošanu.
Lai stiprinātu sakaru drošību un kibernoturību, satelītu tīkls izmantos vismodernākās kvantu kriptogrāfijas sistēmas. Tas dos iespēju arī veicināt galveno infrastruktūru savienošanu un to aizsardzību, stiprinot sakarus ES vēstniecībām. Pateicoties pieaugošajām izlūkošanas spējām, satelīti ļaus Eiropas valdībām konstanti monitorēt situāciju uz savienības ārējām robežām, kā arī stiprināt krīžu pārvaldību un efektīvāk īstenot humāno palīdzību.
Viņš uzsver, ka Eiropas Savienībai jau ir sava alternatīva GPS vai Krievijas “Glonass”, kas ir “Galileo” sistēma, taču līdz šim lielāka atkarība ir bijusi tieši sakaru jomā. Pēdējie gadi kosmosa sacensībā ir parādījuši, ka nevar pilnībā paļauties uz citu valstu mobilajiem sakariem un ir nepieciešamas alternatīvas. “Tas ir tikai labāk, ja šīs alternatīvas ir mūsu pašu vietējās,” rezumē Māris Andžāns.
