ASV apjomīgā palīdzības pakete Ukrainai un citiem sabiedrotajiem, ko trešdien parakstīja prezidents Džo Baidens, arī ļauj ASV prezidenta administrācijai konfiscēt agresorvalstij Krievijas valstij piederošos un ASV izvietotos finanšu līdzekļus, lai tos izmantotu Ukrainas labā. ASV aizsardzības nozares izdevums "Stars and Stripes" sadarbībā ar aģentūru "Associated Press" sagatavojuši skaidroju - kā nodrošināt okupantu līdzekļu konfiskāciju un cik sarežģīts varētu būt šis Ukrainas atbalstam nepieciešamais solis.
Likums ar kuru ļauts konfiscēt Krievijau piederošos aktīvus varētu nozīmēt vēl piecu miljardu ASV dolāru papildu palīdzību Ukrainai, ko nodrošinās Krievijas Centrālās bankas uzkrājumi, kas jau ir iesaldēti ASV.
Konfiskācijas tiks veiktas saskaņā ar REPO likuma noteikumiem, kas tika iekļauti palīdzības likumprojektā. Vienlaikus gan ir maz ticams, ka ASV konfiscēs Krievijas aktīvus bez vienošanās ar pārējiem partneriem, īpaši Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Kāda ir atšķirība starp līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju?
Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, ASV un to sabiedrotie nekavējoties iesaldēja Krievijas aktīvus 300 miljardu dolāru vērtībā.
Karam turpinoties, šī nauda nav tikusi izmantota. Lielākā daļa Krievijas arestēto finanšu līdzekļu ir izvietota Eiropas Savienības valstīs. Taču aptuveni pieci miljardi ASV dolāru atrodas ASV.
Iesaldētie līdzekļi ir arestēti, kas nozīmē, ka oficiālā Maskava tiem nevar piekļūt, taču tie joprojām pieder Krievijai.
Lai gan dažādu valstu valdības to jurisdikcijā izvietotos līdzekļus var iesaldēt bez grūtībām, mainīt šo līdzekļu juridisko statusu, pārvēršot šos īpašumus par konfiscētajiem aktīviem, kurus pēcāk var pārdot un izmantot Ukrainas labā, nav tik vienkārši. Atļauja šādā veidā dodama tikai īpašas tiesvedības ceļā, kas nozīmē, ka lēmumam par līdzekļu konfiskāciju jāpieņem ar tiesas spriedumu. Lai šādu lietu ierosinātu, jābūt gan juridiskam pamatam, gan attiecīgam tiesas spriedumam.
Šī sarežģītā ceļa dēļ daudzu valstu amatpersonas vairāk nekā gadu ir spriedušas par likumīgu ceļu, kā iesaldēto naudu konfiscēt Krievijai un nodot Ukrainai.
Cik ātri varētu notikt Krievijas līdzekļu konfiskācija?
Nule pieņemtais likums ASV uzdod prezidentam un ASV Valsts kases departamentam 90 dienu laikā uzmeklēt Krievijas aktīvus ASV jurisdikcijā un 180 dienu laikā par tiem ziņot Kongresam. Mēnesi pēc šī perioda prezidentam būs atļauts "konfiscēt, atsavināt, nodot citām personām vai piešķirt izmantošanai" jebkurus Krievijas valsts suverēnos īpašumus, tostarp ienākumus no uzkrājumu procentlikmēm , kas atrodas ASV jurisdikcijā.
Taču šajā jautājumā ASV valdība aizvien vēlas turpināt konsultēties ar saviem sabiedrotajiem un vienoties par kopīgu rīcību. Šāda vēlme, visticamāk, palēninās līdzekļu konfiskācijas procesu.
ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans trešdien sacīja, ka šis jautājums būs svarīgs temats jūnijā gaidāmajā G7 valstu vadītāju samitā Itālijā, piebilstot, ka "ideālā gadījumā uz šo mērķi jāvirzās kopā”.
Ko ASV varētu izdarīt ar Krievijai piederošo naudu?
Saskaņā ar ASV Kongresa pieņemto likumu, ASV prezidentam dota rīcības brīvība noteikt, kā Krievijas naudu var tērēt Ukrainas labā. Tomēr pirms šādas rīcības viņam jākonsultējas ar citiem G7 formāta locekļiem.
Nesen pieņemtie ASV tiesību akti nosaka, ka "visi ASV centieni konfiscēt un atkārtoti izmantot Krievijas suverēnos aktīvus" jāveic kopā ar starptautiskajiem sabiedrotajiem, tostarp G7, 27 valstu Eiropas Savienības bloku un citiem sabiedrotajiem kopēju un savstarpēji koordinētu centienu ietvaros.
ASV politikas veidotāji, tostarp finanšu ministre Dženeta Jellena, ir paziņojuši, ka ASV šajā jautājumā, visticamāk, nerīkosies bez skaidra G7 dalībvlastu atbalsta.
"Kongress spēra svarīgu soli, pieņemot REPO likumu, un es turpmākajās nedēļās turpināšu intensīvas diskusijas ar mūsu G7 partneriem par kolektīvu virzību uz priekšu," norādīja Dž.Jellena.
Vai Krievijai piederošos aktīvus varētu konfiscēt arī Eiropas Savienība?
Eiropas Savienība Ukrainas vajadzībā jau ir sākusi novirzīt procentu maksājumu peļņu, kas iegūta no iesaldētajiem Krievijas centrālās bankas aktīviem. Bloks lēš, ka šādā veidā Ukrainas vajadzībām ik gadu varētu novirzīt aptuveni 3,3 miljardus ASV dolāru.
“Krievi par šādu lēmumu nebūs ļoti priecīgi. Šīs naudas apjoms - 3 miljardi gadā - nav ārkārtīgi liels, taču tas nav arī niecīgs,” tā, žurnālistiem vēl martā, komentējot Eiropas Savienības lēmumu par Krievijas līdzekļu procentu maksājumu izmantošanu Ukrainai, žurnālistiem sacīja Eiropas Savienības augstais komisārs ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.
Tomēr daži Eiropas Savienības līderi ir pauduši piesardzību par plāniem oficiāli konfiscēt Krievijai piederošos finanšu aktīvus Eiropā.
Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne La Garda Eiropas Savienības Ārlietu padomē sacīja, ka Krievijas aktīvu konfiskācija "ir kaut kas tāds, kas ir ļoti rūpīgi jāizskata", jo tas varētu "sākt pārkāpt starptautiskās tiesības”.
Kādus riskus varētu nest ASV pieņemtais REPO likums?
Šī likuma kritiķi ASV apgalvo, ka finanšu ieroču izmantošana pret Krieviju globālā līmenī var kaitēt ASV dolāra kā pasaules dominējošās valūtas stāvoklim.
Krievijas aktīvu konfiskācija varētu mudināt tādas valstis kā Ķīna, kas ir lielākā ASV valūtas rezervju turētāja, noteikt, ka tai vairs nav droši uzglabāt savas finanšu rezerves ASV dolāros.
Konservatīvi noskaņotā finanšu ieguldījumu fonda “Heritage Foundation” pārstāvji kritizēja Krievijas aktīvu arestu, ASV varas iestādes vainojot iespējamā ASV dolāros denominētās finanšu sistēmas graušanā. Fonda pārstāvji apgalvo, ka "šāds solis pakļaus jau tā trauslo ekonomiku neparedzētām sekām un riskiem, kam ASV nav gatavas".
Arī agresorvalsts Krievijas varas iestādes brīdinājušas, ka jaunais likums, kas atļauj Krievijai piederošo līdzekļu konfiskāciju, graus globālo finanšu sistēmu.
