Vairākas Eiropas valstis varētu izmantot NATO jaunās dalībvalsts Zviedrijas pieredzi obligātā militārā dienesta atjaunošanai laikā, kad pieaugot Krievijas draudiem, Eiropas valstu bruņotie spēki sāk izjust arvien lielāku personāla piesaistes problēmu profesionālajam militārajam dienestam, vēsta izdevums “Politico”.
Kā norāda “Politico”, Zviedrijas pieredzes ieviešanu pašu mājās jau šobrīd izskata Vācija, Nīderlande un citas Eiropas valstis.
Saskaņā ar “Politico” vēstīto, šogad Zviedrijas bruņoto spēku rekrutēšanas centri izvērtēs kopumā 110 tūkstošus potenciālo iesaucamo deviņu vai 15 mēnešu ilgam dienestam, norīkojot jauniešus uz veselības pārbaudēm, lai pēcāk izvēlētos personas, kuras iesaukt obligātajā dienestā. Šāds modelis ļauj Zviedrijas bruņotajiem spēkiem palielināt savu personālsastāvu pēc Aukstā kara beigām veiktajiem samazinājumiem. Lēmums par atgriešanos pie obligātā dienesta tika pieņemts pēc Krievijas sākotnējā iebrukuma Ukrainā 2014. gada sākumā un agresorvalsts veiktās nelikumīgās Krimas pussalas aneksijas un arvien pieaugošajiem draudiem, ko rada tās režīms.
Zviedrijas pieeja personālsastāva papildināšanai izpelnījusies interesi citās Eiropas galvaspilsētās – Berlīnē, Londonā un Amsterdamā, šo valstu vadībām cenšoties meklēt piemērotākos veidus ātrai personāla piesaistei saviem bruņotajiem spēkiem, kas kopš Aukstā kara beigām tikuši pakļauti sistemātiskiem samazinājumiem.
Kā vēsta “Politico”, uz obligātā militārā dienesta nozīmīgumu savās iepriekšējās runās vairākkārt norādījis Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons.
Kopš 2017. gada, kad Zviedrijā pēc septiņu gadu pārtraukuma atkal tika atsākta jauniešu iesaukšana obligātajā militārajā dienestā, iesaucamo skaits ir dubultojies no 4000 jauniešiem 2017. gadā līdz aptuveni 8000 jaunajiem karavīriem šogad. Kā atzīmē “Politoco” šādus rezultātus ļāvusi sasniegt dzimumneitrālā pieeja jauniešu iesaukšanā. Tikmēr Zviedrijas valdība paziņojusi, ka tā tuvākajā laikā vēlas iesaucamo skaitu bruņotajos spēkos palielināt līdz 10 tūkstošiem obligātā dienesta karavīru gadā. Esošā sistēma šo mērķi ļauj sasniegt.
Kā vēsta “Politico”, drīzumā Zviedrijas jauniešiem obligātajā militārajā dienestā varētu pievienoties vienaudži citās Eiropas valstīs.
Savā nesenajā vizītē Zviedrijā Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pievērsis lielu uzmanību Zviedrijas obligātā militārā dienesta sistēmai, norādot, ka guvis mācības, kas būtu jāievieš arī Vācijā.
Vācijas aizsardzības ministra vizītei sekoja arī praktiski risinājumi. 12. jūnijā B. Pistoriuss piedāvāja “pirmo soli” šajā virzienā, ieviešot “selektīvo militāro dienestu”, kas primāri fokusēsies uz brīvprātīgo jauniešu iesaukšanu dienestā.
Zviedrijas pieredzi devušās apgūt Nīderlandes aizsardzības nozares amatpersonas. Uz Zviedrijas modeļa priekšrocībām norādījušas arī citu Eiropas valstu bijušās aizsardzības resora amatpersonas, tostarp bijušais Lielbritānijas Ārējās izlūkošanas dienesta MI6 vadītājs.
Kā raksta “Politico”, Zviedrijas atlases sistēma obligātajam militārajam dienestam sastāv no vairākiem soļiem. Tā sākas ar visu 18 gadus sasniegušo jauniešu aptaujāšanu. Aptaujas anketas tiek izsūtītas gan vīriešiem, gan sievietēm. Tajās jauniešiem jāatbild uz jautājumiem par veselības stāvokli, izglītību, personību, sodāmību, kā arī attieksmi pret militāro dienestu. Šīs aptaujas anketas jauniešiem jāaizpilda obligātā kārtā. Ikvienam, kurš atsakās atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, vai izvairās no anketas aizpildīšanas, saskaņā ar Zviedrijas likumiem, draud naudas vai cietumsods.
Ja Zviedrijas bruņoto spēku rekrutēšanas centru pārstāvjus jauniešu sniegtā informācija apmierina un jauniešiem netiek konstatētas veselības problēmas, jaunietis tiek izsaukts uz pārbaudēm. Atkarībā no testu rezultātiem un pārrunām ar jauniešiem, tiek noteikts, cik ilgs būs viņu dienests – potenciālajiem jaunajiem vienību komandieriem dienesta laiks ir garāks – 15 mēneši, savukārt vienkāršāko specializāciju karavīriem – deviņi mēneši.
Līdz ar obligāto anketēšanu, Zviedrijā jauniešu piesaistei dienestā tiek īstenota apjomīga informatīvā kampaņa, kas uzsver militārā dienesta priekšrocības personības attīstībā un nozīmi kā valsts, tā visas sabiedrības aizsardzībā, ko ārpus Zviedrijas pazīst kā "totālās aizsardzības" konceptu.
