Ceturtdien Turcijas galvaspilsētā Ankarā notika 26 cietumnieku apmaiņa rietumvalstu un Krievijas starpā, paziņoja Turcija.
Krievija ieslodzīto apmaiņas ietvaros atbrīvojusi ASV laikraksta "Wall Street Journal" žurnālistu Evanu Gerškoviču un bijušo ASV jūras kājnieku Polu Vīlanu, apliecināja Turcija, kuras izlūkdienests MIT koordinēja apmaiņu.
Kā teikts Turcijas paziņojumā, Ankaras lidostā apmainīti cietumnieki no ASV, Vācijas, Polijas, Slovēnijas, Norvēģijas, Baltkrievijas un Krievijas.
Turcijas telekanāls "TRT Haber" vēsta, ka pēc apmaiņas desmit cilvēki dosies uz Krieviju, 13 uz Vāciju, bet trīs uz ASV.
ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien kā "diplomātijas varoņdarbu" apsveica ieslodzīto apmaiņu ar Krieviju, kuras rezultātā mājās atgriežas Gerškovičs un Vīlans.
"Darījums, kas nodrošināja viņu atbrīvošanu, bija diplomātijas varoņdarbs," pavēstīja Baidens, apstiprinot, ka starp 16 cilvēkiem, kurus Krievija atbrīvoja, bija arī trīs ASV pilsoņi un viens pastāvīgais iedzīvotājs, kā arī pieci vācieši un septiņi krievi.
"Dažas no šīm sievietēm un vīriešiem gadiem ilgi ir bijuši netaisnīgi turēti apcietinājumā. Visi ir pārcietuši neiedomājamas ciešanas un nedrošību. Šodien viņu mokas ir beigušās," pavēstīja Baidens.
Vācija ceturtdien paziņoja, ka notiesātā slepkavas Krasikova atbrīvošana nebija viegls lēmums.
Vācijas valdības preses pārstāvis Štefens Hebestreits lēmumu nosūtīt atpakaļ uz Krieviju Krasikovu pamatoja ar Berlīnes pienākumu pret Vācijas pilsoņiem un solidaritāti ar ASV.
Hebestreits arī aicināja "Krievijas un Baltkrievijas vadību atbrīvot visus netaisnīgi ieslodzītos politieslodzītos".
Pēc notikušās apmaiņas ASV prezidenta padomnieks nacionālajos drošības jautājumos Džeiks Salivans paziņoja, ka iepriekš ASV ar Krieviju strādājusi pie vienošanās, kas ļautu atbrīvot šā gada februārī cietumā līdz nāvei nomocīto Krievijas opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju, taču nepaspēja.
"Mēs ar saviem partneriem strādājām pie vienošanās, kurā būtu bijis iekļauts Aleksejs Navaļnijs, un diemžēl viņš nomira," žurnālistiem pavēstīja Dž. Salivans.
Kā ziņots, Navaļnijs mira ieslodzījumā 16.februārī.Viņš tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma. Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023.gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu".
Pagājušā gada decembra beigās viņš tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas pagājušā gadsimta 60.gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā.
Krievijas totalitārā režīma varasiestādes apgalvo, ka Navaļnija nāves cēlonis bijis "dabisks", taču viņa tuvinieki un līdzgaitnieki, kā arī starptautiskā sabiedrība uzskata, ka viņš faktiski ticis noslepkavots.
Apmainītos ieslodzītos mājās sagaidīja valstu vadītāji.
Piemēram, Vācijas kanclers Olafs Šolcs bija pārtraucis brīvdienas un aizlidojis uz Ķelni, lai tiktos ar Krievijas un Baltkrievijas atbrīvotajiem cietumniekiem, pēcāk šo tikšanos nosaucot par "ļoti aizkustinošu".
"Daudzi baidījās par savu veselību un pat par savu dzīvību. Tāpēc arī ir svarīgi, ka mēs esam viņiem snieguši aizsardzību šeit," sacīja O. Šolcs.
Lai gan Vācijai Kremlim nācās atdot vērtīgāko no Rietumos notiesātajiem Krievijas noziedzniekiem –Vācijā ar mūža ieslodzījumu notiesāto Kremļa slepkavu V. Krasikovu, O. Šolca ieskatā cietumnieku apmaiņa bija pareizs lēmums.
"Ja bija kādas šaubas par to, tad tās pazuda pēc sarunām ar tiem, kas tagad ir brīvi. "akts, ka tie, kuriem jābaidās par savu dzīvību tāpēc, ka viņi iestājušies par demokrātiju un brīvību, var arī rēķināties ar citu aizsardzību, ir daļa no mūsu kā demokrātiskas humānistu sabiedrības tēla," sacīja Šolcs.
Līdzīgi kā Vācijā savus Krievijā nelikumīgi ieslodzītos pilsoņus mājās sagaidīja arī ASV, kur ar atbrīvotajiem gūstekņiem Endrjūsa gaisa spēku bāzē pie Vašingtonas tikās Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens un viceprezidente Kamala Herisa.
Pirmais no lidmašīnas izkāpa bijušais jūras kājnieks Pols Vīlans, bet viņam sekoja laikraksta "Wall Street Journal" reportieris Evans Gerškovičs. Gan Vīlans, gan Gerškovičs Krievijā bija notiesāti par spiegošanu, lai gan viņi apsūdzības sauc par nepatiesām.
Pēdējā no lidmašīnas izkāpa Radio "Brīvība" tatāru un baškīru redakcijas žurnāliste, Krievijas un ASV dubultpilsone Alsu Kurmaševa, kas tika notiesāta par "viltus ziņu" izplatīšanu par Krievijas armiju.
Visi trīs vispirms sasveicinājās Baidenu un Herisu, bet pēc tam devās pie savu ģimeņu locekļiem, kas viņus gaidīja.
Herisa, runājot ar žurnālistiem, uzsvēra Baidena lomu apmaiņas organizēšanā.
"Šis ir izcils piemērs tam, cik svarīgi ir, lai būtu prezidents, kurš izprot diplomātijas spēku, izprot diplomātijas un alianšu stiprināšanas nozīmi," sacīja Herisa, kas novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās būs Demokrātu partijas kandidāte un sacentīsies ar republikāni Donaldu Trampu.
No savu demokrātisko valstu kolēģiem atpalikt nekādi negribēja arī agresorvalsts Krievijas diktators un kara noziedznieks Vladimirs Putins, kurš līdzīgā manierē sagaidīja atgriežamies savus apmainītos slepkavas un spiegus.
Rietumos notiesātajiem noziedzniekiem par godu bija nostādīta agresorvalsts armijas godasardze un izklāts sarkanais paklājs, savukārt trapa galā V. Putins apskāva no lidmašīnas izkāpušos noziedzniekus. Kā pirmo šādā manierē viņš sveica slepkavu Krasikovu.
