Zviedrijas valdība šomēnes bloķēja 13 jūras vēja parku būvniecības ieceri, argumentējot, ka plānotie vēja parki traucēs bruņoto spēku gaisa telpas radaru darbībai, neļaujot saņemt operatīvu informāciju par iespējamiem Krievijas raķešu uzbrukuma draudiem, raksta ASV aizsardzības ziņu portāls “Defense News”.
Kā norāda medijs, šis lēmums iezīmē kārtējo piemēru tam, kā tagad tiek vērtēti projekti, kas pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tika uzskatīti par civiliem. Tagad vēja parku attīstības projekti ir pārtapuši par nacionālās drošības jautājumu, kuru izšķiršanai nepieciešams politiskos lēmums.
Šajā gadījumā runa ir par divām savstarpējām interesēm – ilgtspējīgu enerģētisko neatkarību un nacionālās gaisa telpas uzraudzību un drošību. Nianse ir tajā, ka vēja parki var traucēt radara signāliem, samazinot radara attēla kvalitāti vai pat pilnībā bloķējot atsevišķu lidojošu objektu saskatīšanu.
🇸🇪 government today decided to reject the applications of 13 offshore wind farms in the Baltic Sea, while granting one (Poseidon) on the Swedish west coast. The reaction time in the event of a missile attack could go from 2 minutes to 60 seconds with wind farms in the way. (1/4) pic.twitter.com/reRTmJCAPz
— Pål Jonson (@PlJonson) November 4, 2024
Apzinātie potenciālie draudi nepārprotami nāk no agresorvalsts Krievijas. P. Jonsons norāda, ka “Zviedrijas tuvums militarizētajam” Krievijas kontrolētajam Kaļiņingradas, jeb Kēnigsbergas eksklāvam ir “svarīgs aspekts šajā kontekstā”.
“Defense News” aptaujātie eksperti norādīja, ka vēja parku radītie attēlu traucējumi radaru sistēmām ir vispārzināma problēma. Un daži eksperti pauda bažas, ka, būvējot arvien vairāk vēja parku, var iestāties bīstamas sekas, ja tam netiks rasti risinājumi.
Ir vairāki veidi, kādos vēja turbīnas un vēja turbīnu parki ietekmē pretgaisa aizsardzības radara sistēmu rādījumus. Pirmkārt, vēja turbīnu radītās kustības var parādīties ekrānā, jo, tāpat kā jebkurš cits lidojošs objekts, tie atstaro elektromagnētiskos viļņus, ko nolasa radara sensors. Fakts, ka turbīna tiek pavērsta pretēji vējam un to spārni ir pastāvīgā kustībā, padara neprecīzu radara attēlu. Turbīnu darbība rada ēnojumu, kas neļauj atklāt reālus draudus debesīs.
Vēja ģeneratora spārnu galiem griežoties ar ātrumu līdz 370 kilometriem stundā, tie pārvietojas pietiekami ātri, lai doplera tipa radari tos uztvertu kā kustīgus objektus. Tādējādi radara operatora ekrānā parādās kļūdains attēls.
Amerikas Sandijas nacionālās laboratorijas Vēja turbīnu radaru traucējumu mazināšanas programmas vadītājs Bendžamins Karlsons “Defense News” norādīja, ka viņa komanda ir pārbaudījusi dažādas viltus radara attēlu problēmas mazināšanas koncepcijas, taču veiksmīgs risinājums nav atrasts. Radaru absorbējošs pārklājums ir dārgs un rada aklo zonu problēmu, savukārt pārtraukumi vēja parku darbībā, atslēdzot turbīnas, rada zaudējumus to operatoriem.
Kā norāda “Defense News”, katra gaisa telpas novērošanas radara sistēma ir ar ļoti specifiskiem parametriem, tāpēc tas, kas varētu palīdzēt labāk darboties vienai, var būt pilnīgi neefektīvs citai. Piemēram radaru darbību, kuru uztveršanas rādiuss sniedzas aiz horizonta redzamības, jūras vēja enerģijas parki ietekmē. Šīm sistēmām ir daudz lielāks darbības rādiuss nekā citu tipu radariem, kas parasti ir ierobežoti līdz antenas redzamības līniju un nevar saskatīt mērķus aiz zemes izliekuma līnijas.
Lielāka diapazona radaru signāli atlec no atmosfēras jonosfēras slāņa, pirms viļņi virzās atpakaļ uz uztveršanas virsmu. Tieši šos radaru darbību vēja parki var traucēt vai pilnībā bloķēt to signālu, skaidro B. Karlsons.
Zviedrijas aizsardzības ministrs savā paziņojumā neprecizēja, par kādu radaru sistēmu signālu bloķēšanu valsts ir nobažījusies.
Tajā pašā laikā vēja enerģija ir būtisks elements pārejā uz tīru enerģiju. Šie centieni ir ieguvusi īpašu lielu nozīmi Eiropā, kas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā cenšas nodrošināt pašas saražoto zaļo enerģiju. Tradicionāli Eiropa lielu daļu patērēto energoresursu iepirka no Krievijas, kas kontinenta apgādi ar naftu un dabasgāzi kontrolēja vairāku gadu desmitu garumā. Lai gan pāreja uz zaļo enerģiju Eiropā aizsākās vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, karš un Krievijas izolācijas centieni radīja papildu spiedienu paātrināt šos centienus, jo Krievija energopiegādes sāka izmantota kā ieroci hibrīdkarā pret Rietumvalstīm.
Saskaņā ar Zviedrijas Enerģētikas aģentūras datiem “elektroenerģijas apgāde Zviedrijā ir stabila”. Taču vienlaikus aģentūra brīdina, ka “Zviedrijai gaidāms elektrības cenu kāpums”, kam tiešas sekas meklējamas Krievijas iebrukumam Ukrainā.
Plānotajiem vēja parkiem būtu bijis potenciāls sniegt ievērojamu ieguldījumu Zviedrijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, jo plānotie vēja turbīnu parki tiktu izbūvēti no Ālandu salām līdz pat Ēresundai.
Kamēr Zviedrijas valdība bloķējusi 13 ierosināto vēja parku celtniecību Baltijas jūrā, tā devusi zaļo gaismu “Poseidon” vēja parka celtniecībai pie valsts rietumu piekrastes, kas vērsta pret NATO aliansē ietilpstošajām kaimiņvalstīm. Šajā piekrastē paredzēts uzbūvēt par ku ar 81 turbīnu, kas gada laikā saražotu 5,5 teravatstundas elektroenerģijas.
Zviedrijas valdība ir apņēmusies divkāršot valsts ikgadējo elektroenerģijas ražošanu nākamo divdesmit gadu laikā, gatavojoties lielākam patēriņam. Paredzams, ka valsts kodolenerģijas jaudas palielināšana nesīs lielāko atvieglojumu gaidāmajam patēriņa pieaugumam. Tiesa šīs idejas kritiķi ir norādījuši, ka elektroenerģijas pieprasījums pieaugs ātrāk, nekā elektrostaciju operatoru spēja izbūvēt jaunus reaktorus.
Līdzīgus lēmumus, kuros tiek meklēti kompromisus starp vēja parku attīstītājiem un valstu bruņotajiem spēkiem radaru redzamības jautājumā nācies meklēt arī citās Eiropas valstīs. Lielbritānijas un Francijas Aizsardzības ministrijas izteikušas līdzīgus iebildumus. Savukārt citas Eiropas valstu valdības izdevušas vadlīnijas, kas jāievēro vēja parku attīstītājiem, lai tie netraucētu gaisa telpas novērošanas radaru darbību.