Lietuvas Valsts aizsardzības padome, kurā ietilpst Lietuvas augstākā politiskā un militārā vadība, piekritusi turpmāko piecu gadu laikā militārajiem izdevumiem atvēlēt 5,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs "LRT.lt."
Papildu izdevumi nepieciešami, lai ātrāk izveidotu militārās divīzijas Lietuvas bruņotajos spēkos.
Nākamā gada valsts budžetā aizsardzībai sākotnēji bija atvēlēti aptuveni 2,5 miljardi eiro jeb nedaudz vairāk par 3 % no IKP. Tomēr jaunā valdība palielināja 2025. gada aizņēmumu limitu par aptuveni 800 miljoniem eiro, un šīs summas aizņemšanās varētu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 4 % no IKP.
Pēc Lietuvas prezidenta teiktā, nav plānots paaugstināt nodokļus, lai sasniegtu militāro izdevumu mērķus. Tā vietā, G. Nausēda norādīja, ka pieaugums tiks segts, aizņemoties līdzekļus un veicot budžeta izdevumu pārskatīšanu.
“Es labprātāk [nodokļus nepaaugstinātu], un es domāju, ka mēs noteikti neiesim pa šo ceļu, kur lielāks finansējums valsts aizsardzībai ir saistīts ar lielāku nodokļu slogu iedzīvotājiem. Mums no tā jāizvairās,” sacīja G. Nausēda.
Lietuvas Aizsardzības ministrijā lēš, ka pie pašreizējiem finansējuma līmeņiem Lietuvas bruņoto spēku veidotā divīzija pilnu operacionālo gatavību sasniegs tikai 2036.–2040.gadā, nevis 2030.gadā, kā tas tika plānots sākotnēji.
Lietuvas prezidents iepriekš sacīja, ka, lai pārceltu laika grafiku uz 2030. gadu, papildus pašlaik prognozētajam aizsardzības finansējumam šajā periodā būs nepieciešami 10 līdz 14 miljardi eiro.
