2024. gada 14. februārī Ramšteinas kontaktgrupas sanāksmē tika panākta vienošanās par dronu koalīcijas izveidi Latvijas un Lielbritānijas vadībā, lai nodrošinātu Ukrainas vajadzībām nepieciešamo dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā. Šī ideja Ukrainas bruņoto spēku vajadzību izmaiņu dēļ ir mainījusi savu veidolu, taču mērķis ir palicis nemainīgs. Kopējais dalībvalstu atbalsts Ukrainas dronu spējām 2024. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro atzīmi. Šajā portāla “Sargs.lv” rakstā atskatīsimies, kā gada laikā Latvijas un Lielbritānijas ideja par dronu koalīciju izaugusi līdz daudznacionālai un apjomīgai koalīcijai, kas sniedz būtisku atbalstu Ukrainai cīņā pret krievu okupantiem.
Dronu tehnoloģijas šī gada laikā ir ievērojami attīstījušās. Kā norāda Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji, starp abām karojošajām pusēm notiek pastāvīga sāncensība, kuras mērķis ir izstrādāt pēc iespējas efektīvākus un pret elektronisko karadarbību noturīgākas dronu tehnoloģijas. Tas ir izaicinājums ne tikai karavīriem, bet arī dronu ražotājiem, kuru uzdevums ir ātri un elastīgi pielāgoties jaunajām tehniskajām prasībām, vajadzības gadījumā operatīvi mainot dronu tehnoloģiskās īpašības. Šo iemeslu dēļ Ukrainas puse informēja, ka dronu koalīcijas dalībvalstīm operatīvi iesniegs jaunākās tehniskās prasības.
Starptautiskās dronu koalīcijas dalībvalstu atbalsts Ukrainas dronu spējām 2024. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro. Ieguldītā summa nodrošina tiešas dronu piegādes Ukrainas bruņotajiem spēkiem, investīcijas Ukrainas dronu ražošanā, kā arī dronu koalīcijas kopējā fonda papildināšanu starptautisko dronu iepirkumu veikšanai.
Savukārt dronu koalīcijas dalībvalstis 2024. gadā ieguldīja 80 miljonus eiro Apvienotās Karalistes vadītajā kopējā dronu koalīcijas iepirkuma fondā. Šos līdzekļus paredzēts izmantot dronu koalīcijas centralizētajiem dronu tehnoloģiju iepirkumiem līdztekus katras koalīcijas valsts nacionālajiem atbalsta veidiem.
Dronu koalīcijas vienotā iepirkuma ietvaros šobrīd notiek līgumu izstrāde ar pieciem testus izturējušajiem komersantiem, no kuriem divi ir Latvijas uzņēmumi. Konkursā uzvarējušajiem Latvijas dronu industrijas uzņēmējiem kopā ar Latvijas nacionālajiem iepirkumiem šādā veidā tiek sniegta iespēja dronu koalīcijas ietvaros tikt pie pasūtījumiem 32 miljonu eiro vērtībā.
Latvija dronu koalīcijas vajadzībām 2024. gadā atvēlēja aptuveni 20 miljonus eiro – 15 miljonus eiro iepirkumiem no vietējās industrijas un 5 miljonus eiro iepirkumiem dronu koalīcijas ietvaros. Tāpat Latvija un Ukraina ir noslēgusi vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotēšanas programmā.
Dalība Dronu koalīcijā ir nodrošinājusi Latvijai piekļuvi unikālām zināšanām un pieredzei no kara Ukrainā, kā arī sniegusi iespēju testēt un attīstīt modernākos dronu risinājumus starptautiska iepirkuma ietvaros. Nacionālie bruņotie spēki iegūtās zināšanas ir izmantojuši, lai izstrādātu jaunu bezpilota lidaparātu koncepciju un attīstītu kaujas spējas. Vienlaikus Latvijā pieaudzis dronu ražotāju skaits – lai gan dažādos attīstības līmeņos, tomēr vietējiem uzņēmumiem ir pavērtas iespējas piedalīties starptautiskos iepirkumos un kļūt atpazīstamiem pasaules tirgū.
Lai sagatavotu gan dronu pilotus, kā arī efektīvi testētu jaunākās tehnoloģijas, Latvijā šā gada jūnijā poligonā “Sēlija” atklāts specifisks dronu testēšanas un elektroniskās karadarbības poligons. Šogad tajā aizvadīti vairāki ārvalstu un vietējo ražotāju dronu testi, kuros aizsardzības nozares pārstāvji kopīgi ar ražotājiem elektroniskās karadarbības apstākļos praktiski pārbaudīja Ukrainas prasībām pielāgotos dronus.
Plaša bezpilota tehnoloģiju spēju ieviešana ir arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku prioritāte. Tādēļ plašu piegādes ķēžu veidošana, vietējo dronu ražošanas attīstība, dronu tehnoloģiju pētniecības resursa attīstīšana, kā arī saražoto produktu izmēģināšana reālos apstākļos, uzskatāma arī par Latvijas aizsardzības prioritāti, kas dotu būtisku spēju attīstību arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Tāpat papildus iepirkumiem no Latvijas dronu ražošanas industrijas, šogad organizēts hakatons “Droni Ukrainai”.
Šobrīd vienotajā Dronu koalīcijas iepirkumu mehānismā piedalās astoņas valstis – Latvija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Vācija, Dānija, Zviedrija, Kanāda un Jaunzēlande, kopumā finansējot iepirkumus 80 miljonu eiro vērtībā. Dalība ar finansējumu kopējos iepirkumos dod iespēju gūt zināšanas un pieredzi par dronu spēju attīstību citās valstīs, salīdzināt, ieteikt uzlabojumus ražotājiem, netieši atbalstīt ražotāju dalību starptautiskajos iepirkumos. Latvija dronu koalīcijas kopējā iepirkumā piedalās ar 5 miljonu eiro finansējumu.
Otrajam starptautiskajam iepirkumam, kurā tiks iepirkti uzlabotie FPV droni un pārtvērējdroni pretinieka bezpilota lidaparātu iznīcināšanai, klātienes izvērtēšanu ir izgājuši un testos piedalīsies kopumā trīs Latvijas uzņēmumi. Viens uzņēmums turpinās cīņu par tiesībām piegādāt FPV dronus, bet vēl divi – par iespējām piegādāt pārtvērējdronus. Šobrīd Ukrainai ir iegādāti un piegādāti aptuveni 5000 dažādas konfigurācijas un pielietojuma droni aptuveni 20 miljonu eiro apmērā.
Šobrīd, atbilstoši Ukrainas precizētajām aktuālajām operacionālajām vajadzībām, Latvijas nacionālā iepirkuma ietvaros ir izsludināts iepirkums vietējai industrijai 7 miljonu eiro apmērā.
Tāpat Ministru kabinets ir atbalstījis Aizsardzības ministrijas priekšlikumu 2025. gada maijā Rīgā organizēt starptautisku dronu samitu. Samits Rīgā pulcēs starptautiskās dronu koalīcijas valstu aizsardzības ministrus, vadošos ekspertus, kā arī aizsardzības industrijas uzņēmumus, lai veidotu kopēju platformu, kurā valstīm vienoties par turpmākām dronu piegādēm Ukrainai, vienlaikus attīstot arī dalībvalstu dronu spējas.
Koalīcijā ietilpst 17 dalībvalstis – Latvija, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ukraina, Vācija, Zviedrija un Luksemburga. Šī gada 13. februārī arī Norvēģija izteikusi vēlmi pievienoties koalīcijas dalībvalstīm.
Jau vēstīts, ka lai nodrošinātu Ukrainas tehnoloģisko un kvantitatīvo pārākumu pār Krievijas okupantiem, 2024. gada 14. februārī Ukrainas Aizsardzības atbalsta kontaktgrupas sanāksmē Latvijas un Apvienotās Karalistes vadībā tika panākta vienošanās par dronu koalīcijas izveidi.
Dronu tehnoloģijas ieviesušas revolucionāras izmaiņas mūsdienu karadarbībā. Šobrīd tām ir liela nozīme Ukrainas Bruņoto spēku spēju arsenālā. Droni ir efektīvi, lai veiktu izlūkošanu un iznīcinātu pretinieku. Tādēļ šobrīd abas karojošās puses ir būtiski kāpinājušas dronu attīstīšanas un ražošanas spējas.
Koalīcijas dalībvalstu mērķis ir nodrošināt Ukrainas vajadzībām nepieciešamo dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā. Apņemšanās paredz Ukrainai piegādāt tādus izlūkošanas un kaujas dronus, kuri izstrādāti atbilstoši Ukrainas bruņoto spēku izvirzītajām prasībām.
