Vācijā jau šogad būtu jāatjauno obligātais militārais dienests, tā šonedēļ paziņoja nesenajās federālajās vēlēšanās uzvarējušās Kristīgo demokrātu savienības pārstāvis Florians Hāns, vēsta ASV aizsardzības medijs “Sars and Stripes”.
Šādu viedokli F. Hāns šonedēļ paudis intervijā Vācijas laikrakstam “Bild”. "Pirmajiem iesauktajiem jauniešiem cauri kazarmu vārtiem būs jāiet jau 2025. gadā," viņš norādīja medijam.
“Stars and Stripes” atgādina, ka Vācija obligāto iesaukšanu bruņotajos spēkos apturēja 2011.gadā, taču pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā turpināt līdzšinējo praksi vairs nav iespējams.
Obligātā militārā dienesta atjaunošanu atbalsta arī vēlēšanās uzvarējušās Kristīgo demokrātu partijas līderis un ticamākais nākamais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.
Viņš uzsver, ka Eiropai ir jāsagatavojas iespējamam scenārijam, kad tā vairs nevar paļauties uz ASV kontinenta drošības garantēšanā.
Kā atzīst “Stars and Stripes”, pagaidām nav skaidrs, kā debates par obligātā militārā dienesta atjaunošanu varētu norisināties nākamās koalīcijas veidošanas sarunu gaismā. Lai gan līdzšinējā kanclera Olafa Šolca pārstāvētie sociāldemokrāti pauduši atbalstu Vācijas bruņoto spēku personālsastāvu, to nostāja jautājumā par obligātā dienesta atjaunošanu nav bijusi viennozīmīgi definēta.
Tikmēr Vācijas Bruņoto spēku asociācijas, kas pārstāv brīvprātīgos rezervistus, priekšsēdētājs Andrē Vīstners sacīja, ka valdībai nekavējoties jāsāk izstrādāt kaut kāds projekts personālsastāva palielināšanai.
"Bez kāda veida jauna iesaukšanas mēs nevarēsim rekrutēt un uzņemt dienestā vajadzīgo personālu," otrdien intervijā televīzijas kanālam “Welt-TV” sacīja A. Vīsnerts.
Kā norāda “Stars and Stripes”, Vācijas centieni atgriezties pie obligātā militārā dienesta ir jaunākā pazīme valsts apņēmībai stiprināt savu aizsardzību. Šonedēļ gan Kristīgie demokrāti gan to potenciālie partneri nākamajā Vācijas valdībā paziņoja, ka mēģinās mīkstināt budžeta deficīta noteikumus, kas ļautu ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka pēdējo nedēļu laikā Eiropas Savienības līderi aktīvi meklē risinājumus drošības garantēšanai gan Eiropā, gan palīdzības turpināšanai Ukrainai pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par militārās palīdzības pārtraukšanu valstij, kura jau ceturto gadu cīnās pret agresorvalsts Krievijas iebrukumu.
Eiropas komisijas prezidente Urzula fon der Leiena otrdien izsludināja Eiropas Komisijas piecu punktu plānu, lai kontinenta aizsardzības vajadzībām mobilizētu 800 miljardus eiro. Ar šo līdzekļu piesaisti plānots atbalstīt gan Ukrainu, kurai savu palīdzību apturējušas ASV, gan ļautu pārapbruņot un nostiprināt Eiropas valstu bruņotos spēkus.
Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien savā uzrunā nācijai paziņoja, ka ir gatavs sākt sarunas ar sabiedrotajiem Eiropā par Francijas kodolieroču izmantošanu to aizsardzībai pret pieaugošajiem Krievijas draudiem.
