Latvijas kiberdrošības eksperti dalās pieredzē starptautiskā kibernoturībai veltītā forumā Kijivā

Pasaulē
Sargs.lv
Kyiv International Cyber Resilience Forum 2025
Foto: Nikita Goncharov

“Var mācīties ne tikai no Ukrainas pieredzes, bet arī otrādi – arī mēs dalījāmies ar Latvijas pieredzi, Kijivā uzstājoties ar prezentāciju par to, kā valsts mērogā stiprinām Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru, kā īstenojam starptautisku sadarbību ar draudu medību operācijām lielā mērogā, kas ir unikāla prakse, ko Latvija sadarbībā ar Kanādas bruņoto spēku kiberpavēlniecību veic jau vairākus gadus,” intervijā “Sargs.lv” norāda Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītājas vietnieks Varis Teivāns, daloties būtiskākajās atziņās pēc dalības Kijivas Starptautiskajā kibernoturības forumā (Kyiv International Cyber Resilience forum/KICRF).

No 11. līdz 12. martam Ukrainā norisinājās Kijivas Starptautiskais kibernoturības forums. Tas ir uz globālajām zināšanām orientēts kiberdrošības pasākums, kas jau otro gadu Kijivā pulcē ekspertus, jomas lietpratējus un amatpersonas no Ukrainas, Centrāleiropas un Austrumeiropas, tostarp no Latvijas.

“Cert.lv” vadītājas vietnieks norāda, ka forumā uzmanības centrā bija noturība dažādos aspektos – gan IKT infrastruktūras noturība, gan sakaru noturība, gan valstu procesu un digitālo procesu valstī spēja darboties kara apstākļos un citu lielu krīžu apstākļos.

“Tā ir platforma, kurā cilvēki ne tikai dalās savās pieredzēs un secinājumos vai gūtajās mācībās, uzstājoties ar prezentācijām, bet arī sarunājas divpusējās un cita formāta tikšanās, kas bija ļoti vērtīgi,” stāsta V. Teivāns.

Turpinot par tematiem, kas pārrunātas forumā Kijivā, kiberdrošības eksperts stāsta, ka tajā Ukrainas pārstāvji dalījās pieredzē gan par savu darbu kritiskās infrastruktūras sargāšanā no Krievijas uzrakumiem, gan par nepārtrauktas darbības un digitālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu, tādējādi demonstrējot Eiropai un demokrātiskajai pasaulei, kā stāties pretī šādiem izaicinājumiem.

“Ukraina ar uzskatāmiem piemēriem rāda, cik svarīgi šodien ir digitālie pakalpojumi un sakaru pieejamība. Dažkārt tie var būt pat dzīvības un nāves jautājums, ko mēs ikdienā neuztveram. Pavisam konkrēti piemēri: Ukrainā sabiedrība informāciju par Krievijas uzrakumiem, gaisa trauksmēm, potenciālo ienaidnieka pārvietošanos un nepieciešamību meklēt patvērumu gaisa trauksmju laikā saņem digitālā vidē caur lietotnēm mobilajā telefonā. Ņemot vērā, ka Ukrainas sabiedrība vairāk lieto “Telegram”, tad šīs platformas čatos informācijas apmaiņa ir ļoti operatīva un kvalitatīva.”
"Cert.lv" vadītājas vietnieks
Varis Teivāns

Vaicāts, kādas ir būtiskākās mācības no Ukrainas kolēģiem, “Cert.lv” vadītājas vietnieks atzīmē, ka var mācīties ne tikai no Ukrainas pieredzes, bet arī otrādi:

“Arī mēs Latvijas pieredzi pārnesām uz Ukrainu. Šajā forumā uzstājāmies ar prezentāciju par to, kā valsts mērogā stiprinām savu IKT infrastruktūru, kā īstenojam starptautisku sadarbību ar draudu medību operācijām lielā mērogā, kas ir unikāla prakse, ko Latvija sadarbībā ar Kanādas bruņoto spēku kiberpavēlniecību veic jau vairākus gadus. Arī apmācību kursos, kas ir ļoti tehniski detalizēti, ko “Cert.lv” Kiberdrošības centrs nodrošina kopā ar Kanādas partneriem, jau ir apmācīti eksperti no vairāk nekā 25 NATO dalībvalstīm, šeit pat Rīgā, Latvijā. Un šo pieredzi mēs nesām Ukrainas partneriem, lai demonstrētu, kā mēs risinām dažādas problēmsituācijas un sagatavojamies, lai nekļūtu par parocīgu mērķi uzbrucējam. Tajā pašā laikā arī demonstrējām gatavību Ukrainai sniegt atbalstu līdzīgu aizsardzības operāciju veikšanā vai apmācībās. Tas ir abpusējs labums un dalīšanās pieredzē.”

Viņš arī stāsta, ka forums bija iespēja tikties divpusējā tikšanās formātā ar Ukrainas Aizsardzības ministriju, Ukrainas Kiberdrošības centru un “Cert.lv” kolēģiem un citām iestādēm, kuras ir lēmumu pieņēmējas kiberdrošības un vispārējas valsts aizsardzības plānošanas jautājumos, veidojot dialogu par tālāku, vēl ciešāku sadarbību un informācijas apmaiņu.

Image
Latvijas kiberdrošības eksperti tiekas ar Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra vietnieks Serhii Demeduiku/Foto: Natalia Tkachuk, NCCC

Tikmēr ukraiņi, komentējot savu pieredzi, pauduši nožēlu, ka daudziem kritiskās infrastruktūras turētājiem nebija ieviests uz telemetrijas datiem balstīta kiberdrošības pamatprincips, ka viņi nebija gatavi visaptveroši reaģēt uz tik masīviem uzbrukumiem arī kibervidē.

“Pirmajās kara dienās nebija iespējami elektroniski norēķini. Liela daļa sabiedrības nebija gatava skaidras naudas norēķiniem, nebija sagatavoti kaut nelieli skaidras naudas uzkrājumi. [..] Bet tas viss ir paredzams. Ne viss obligāti ir atklājums. Tam ir jāsagatavojas un jāsaprot, ka gatavāki mēs būsim krīzes scenārijiem, ja runāsim ne tikai ekspertu lokā, bet veidosim dialogu arī ar sabiedrību,” uzsver kiberdrošibas eksperts.

Atbildot, kāpēc šī un līdzīgu forumu norise ir būtiska, V. Teivāns norāda, ka tādējādi Latvija un citas valstis var demonstrēt atbalstu Ukrainai un demokrātiskām vērtībām.

“Valstis, kuras apmeklē šādu forumu vai līdzīgus pasākumus, kas tiek organizēti Ukrainā, zināmā mērā demonstrē savu nostāju. Vienlaikus arī pašiem ukraiņiem ir svarīgi redzēt šo starptautisko atbalstu, jo cīņa pret agresora ļaunumu ir smaga,” atbalsta nepieciešamību pamato “Cert.lv” vadītājas vietnieks.

Dalies ar šo ziņu