Krievijas agresija Ukrainā liecina, ka tieši kritiskās infrastruktūras objekti kļūst par vienu no galvenajiem triecienu mērķiem. Agresorvalsts Krievija, kas vienlaikus ir arī Latvijas galvenais ārējais drauds, ar savu rīcību iebrukumā Ukrainā ir skaidri pierādījusi, ka sistemātiska kritiskās infrastruktūras, jo īpaši civilās infrastruktūras postīšana, ir tās neatņemama militārās doktrīnas sadaļa.
Vienlaikus līdzšinējie apdraudējumi, tostarp Krievijas centieni īstenot dažāda veida sabotāžas, licis NATO valstīm arvien vairāk domāt par Rietumu kritiskās infrastruktūras noturību.
Klausies portāla “Sargs.lv” raidierakstau “Droši ir zināt”, kurā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns skaidro, kā vērtēt kritiskās infrastruktūras noturību, kas to šobrīd apdraud un kādi ir turpmākie darbi kritiskās infrastruktūras drošības veicināšanā?
