Septiņas dienas, 1500 kilometru, un ikviens no tiem veltīts viņai – mūsu Latvijai. Sēlijas jeb Stārķu zemes vilinājums, gleznainā Leišmale, zilo ezeru zeme Austrumu pierobežā, Vidzemes āru aicinājums vai Kurzemes vēju rūdījums un spīts sagaida ikvienu, kurš uzņemsies kādu no Latvijai nozīmīgām augusta dienām pavadīt citādi un būt kopā ar sev līdzīgi domājošiem.
Lāpu skrējienā "Apkārt Latvijai" stiprinās iedzīvotāju kopības un drošības sajūtu; piesakies arī tu!
Sportiskie izaicinājumi un ambīcijas lāpu skrējienā „Apkārt Latvijai” lai paliek citām reizēm un citiem pasākumiem. Svarīgākais ir apliecināt mūsu tautas vienotību un valstiskuma izjūtu. Citiem vārdiem – iedegt sevī patriotisma dzirkstelīti un uzdrīkstēties izlīst ārā no savas stagnātiskuma kūniņas.
No 15. līdz 21. augustam, godinot bruņoto spēku 1992. gadā organizētās lāpu stafetes 21. gadadienu, gar Latvijas robežu notiks biedrības „Latvijas ģenerāļu klubs” iniciēts skrējiens „Apkārt Latvijai”. Tā svinīgā atklāšana notiks 15. augustā Rīgā, Brāļu kapos, kad, pēc svinīgas lāpu iedegšanas, skrējējiena dalībnieki divās grupās sāks skrējienu no Rīgas uz Salacgrīvu un no Rīgas uz Mērsragu.
„Skrējiens būs veltīts Latvijas valsts proklamēšanas 95. gadadienai un valstiskās neatkarības atjaunošanas 22. gadadienai. Pirms 21 gada skrējiena mērķis bija apliecināt Latvijas neatkarības atgūšanu un mūsu valsts robežu nostiprināšanu. Šobrīd svarīgi ir stiprināt mūsu valsts iedzīvotāju kopības un drošības sajūtu. Tāpēc skrējienā aicinām piedalīties ikvienu, kurš vēlas skriet par Latviju,” stāsta biedrības valdes priekšsēdētājs, atvaļināts viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots. Viņš bija viens no pirmā skrējiena organizatoriem arī tālajā 1992. gadā.
Pastāstiet, kā radās iecere organizēt šo skrējienu?
Biedrības „Latvijas ģenerāļu klubs” gada pārskata sanāksmē, kurā apspriedām paveikto un plānojām, ko varētu darīt nākamajā gadā, saruna ievirzījās par Latvijas 95.gadadienu. Sākās diskusijas par kopējo situāciju mūsu valstī, par mūsu saliedētību, kopīguma izjūtu un patriotismu. Atmiņā atausa 1992.gada lāpu skrējiens apkārt Latvijai gar tās robežu. Tolaik skrējiena mērķis bija apliecināt Latvijas neatkarības atgūšanu un mūsu valsts robežu nostiprināšanu un parādīt kaimiņvalstīm un visai pasaulei, ka Latvija sāk veidoties un tiek atjaunotas valstiskās institūcijas. Tajā laikā tas bija ļoti svarīgi, un lāpu skrējiens bija pacilājošs notikums visai mūsu tautai. Skrējiens bija notikumiem bagāts – skrēja, atsevišķos posmos - pārsvarā lāpnesis - brauca ar automašīnu. Savukārt no Pāvilostas līdz Ventspilij kuģoja ar jahtu.
Tā kā sanāksmē jautājums bija par patriotiskumu un valstiskuma izjūtu, secinājām, ka lietas labā kaut kas jādara. Tā kā to dara Dziesmu un deju svētki, kas saliedē. Latvija svētku laikā izmainās, un šeit es nerunāju par Rīgu. Mūsu galvaspilsēta arī ikdienā ir piesātināta dažādiem notikumiem un pasākumiem. Pieņēmām lēmumu inicēt skrējienu, kas būtu veltīts Latvijas neatkarībai un valstiskuma atjaunošanai ar noslēgumu 21.augustā, kad faktiski atzīta Latvijas brīvība.
Biedrībā „Latvijas ģenerāļu klubs” ir arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. Viņš pieņēma lēmumu, ka bruņotie spēki skrējienu atbalstīs, iesaistoties arī organizatoriskajos jautājumos. Esam saņēmuši arī aizsardzības ministra atbalstu šim pasākumam. Jau notikušas sarunas ar Iekšlietu ministriju un tās struktūrvienībām, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību. Esam aicinājuši arī citas valsts un pašvaldību institūcijas. Kā jau sabiedrībā izskanējis, pārsvarā tās būs institūcijas, kuras ikdienā vairāk vai mazāk atbild par valsts aizsardzību un drošību. Esam uzrunājuši un guvuši atbalstu arī no Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta Aldoņa Vrubļevska.
Jums ir bijusi iespēja organizēt lāpu skrējienu arī tālajā 1992.gadā. Vai un kā, jūsuprāt, šodien ir mainījusies šī skrējiena ideja?
Tolaik mērķis bija viens – parādīt starptautiskajai sabiedrībai Latvijas valsts robežas. Loti jūtīgs jautājums bija Abrene un robeža ar mūsu austrumu kaimiņu. Starp citu, Abrenes pusē pārvietošanās notika klusumā ar nodzēstu lāpu. Bija ārkārtīgi svarīgi apliecināt un nostiprināt mūsu valsts faktisko teritoriju, atjaunojot valsts robežas.
Šodien, pēc 21 gada, situācija ir citāda. Esam iestājušies NATO, esam Eiropas Savienības dalībvalsts. Tomēr arī šobrīd mūsu ikdienā trūkst vienotības par patriotiskiem jautājumiem, par valstiskumu. Un es domāju, ka tieši šis skrējiens varētu palīdzēt šo jautājumu risināšanā. Būtiski tas, ka interesi par skrējienu izrādījusi arī Saeima, kā arī deputāti no novadiem.
Neskatoties uz vasaras brīvlaiku, esam iecerējuši pēc iespējas vairāk skrējienā iesaistīt jaunatnes organizācijas, skolēnus, tai skaitā jaunsargus, skautus, gaidas un mazpulcēnus. Svarīgi, lai viņi ir klāt un izjūt piederību šai valstij. Skautiem un gaidām ir izveidojusies ļoti laba tradīcija nometnēs – viņiem ir izlikta Godasardze pie uguns. Arī mēs katru skrējiena posmu noslēgsim ar lāpas nodošanu Godasardzei, kurā būs jaunsargi, skauti, gaidas un mazpulcēni. Viņi visu nakti rūpēsies par to, lai uguns nenodziest, no rīta lāpu nododot nākamā posma skrējējiem.
Šādu skrējienu plānojam organizēt arī par godu Latvijas neatkarības 100.gadadienai, bet pēc tam - reizi desmit gados.
Ko jūs kā šī pasākuma iniciators vēlētos pateikt tiem, kuri vēl nav pieņēmuši lēmumu par dalību skrējienā?
Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir laipni aicināts piedalīties skrējienā, tādējādi apliecinot mūsu tautas vienotību. Līdzdalība un vēlēšanās būt piederīgiem šai valstij ir ļoti svarīga. Viss skrējiena maršruts - aptuveni 1500 kilometru - sadalīts 14 posmos. Katrā no posmiem ir atbildīgais bruņoto spēku pārstāvis, kurš sadarbojas ar vietējo pašvaldību. Vienlaikus ir iesaistīta arī Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts robežsardze. Katrā no posmiem plānoti arī saviesīgi pasākumi, bet tas atkarīgs no konkrētas pašvaldības iespējām un vēlmēm. No savas puses esam uzrunājuši bruņotos spēkus par iespēju atbalstīt pasākumu ar orķestri, kā arī Valsts robežsardzes koledžu par kinologu iesaisti ar suņu paraugdemonstrējumiem.
Pasākums tiek organizēts ar Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu, sadarbojoties ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas pakļautības iestādēm - Valsts policiju, Valsts robežsardzi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Pasākumā piedalīsies arī pašvaldību policijas pārstāvji.
Jau ziņots, ka skrējiens norisināsies septiņas dienas 14 posmos, katrā no dienām noskrienot divus posmus.
Pirmajā skrējienā dienā tiks pārvarēts posms no Rīgas uz Salacgrīvu un uz Mērsragu. 2.dienā skrējiena dalībnieki skries no Salacgrīvas uz Valku un no Mērsraga uz Ventspili. Trešās skrējiena dienas maršruts vīsies no Valkas uz Alūksni un no Ventspils uz Liepāju. Ceturtajā dienā skrējēji skries pa maršrutu Alūksne - Viļaka - Kārsava un Liepāja - Jaunauce. Piektajā dienā paredzēts pārvarēt maršrutu Kārsava - Ludza - Dagda un Jaunauce - Bauska. 6.skrējiena dienā dalībnieki dosies skrējienā pa maršrutu Dagda - Krāslava - Daugavpils un Bauska - Nereta, bet 7.dienā - Daugavpils - Subate un Nereta - Subate.
Pēdējo posmu dalībnieki satiksies Subatē, Ilūkstes novadā, no kurienes ar autotransportu pārvietosies līdz Rīgas pilsētas robežai.
Noslēgumā plānots skrējiens no Rīgas robežas, kas noslēgsies ar svinīgu ceremoniju pie Brīvības pieminekļa.