Jebkura ārkārtas situācija var būt apdraudējums ierastajai lietu kārtībai ģimenē. Tāpēc izdzīvošanas eksperti iesaka iespējamos rīcības scenārijus krīzes situācijā izrunāt jau iepriekš. Tādejādi tiks mazināta iespēja, ka kritīsiet panikā brīdī, kad visvairāk vajadzīgs saglabāt vēsu prātu.
Zemessardzes izdzīvošanas eksperts Mareks Dombrovskis uzsver – katrā ģimenē jau ikdienā vajadzētu praktizēt to, ka visas svarīgās lietas, piemēram, dokumenti, atslēgas un medikamenti nemainīgi atrodas vienā konkrētā vietā, lai vajadzības gadījumā tos var ātri atrast. Tāpat viņš iesaka ievērot “Stop” principu – uz brīdi apstāties un padomāt, lai neaizmirstu ko ļoti būtisku (no angļu valodas: stop – apstājies, think – domā, observe – vēro, plan – plāno).
Ieteicams ģimenē arī sadalīt pienākumus. Piemēram, viss, kas attiecas uz medikamentiem vai bērnu drēbēm – mammas pārziņā. Ja ģimene brauc ceļojumā, mamma gādā par šīm lietām, savukārt tētis rūpējas par tehnisko pusi – telti, guļammaisu, sērkociņiem. M. Dombrovskis norāda, ka svarīgi šo kārtību turpināt ievērot arī jebkurā krīzes situācijā. “Tad nebūs situācijas, kad viens prasa – vai tu paņēmi pasi, bet otrs atbild – nē, es domāju, ka tu paņēmi,” saka M. Dombrovskis.
Dažādus krīzes scenārijus noteikti vajag izrunāt kopā ar bērniem. “Piemēram, ko darīt, ja bērns sagriež roku, bet vecāku nav mājās – vai kaimiņi var palīdzēt utt. Un ieviest arī noteikumus, kā novērtēt situācijas nopietnību. Piemēram, mamma ir svarīgā darba sapulcē, bērns zvana, viņa neatbild, un viņš uzreiz zvana otrreiz – tātad noticis kas svarīgs,” skaidro M. Dombrovskis.