Valsts aizsardzības un patriotisma fonds “Namejs” jau vairākus gadus apzina un palīdz bruņoto spēku veterāniem un viņu ģimenēm. Fonda valdes priekšsēdētājs – bijušais bruņoto spēku komandieris atvaļināts ģenerālleitnants Raimonds Graube saka, ka šis fonds ir kā brālība. Kā labdarības aplis – palīdzi otram un arī tev palīdzēs, kad tas būs nepieciešams. Par līdz šim sasniegto un nākotnes plāniem viņš stāsta intervijā.
Kāpēc šāds fonds vajadzīgs?
Līdzīgi kara veterānu un karavīru atbalsta fondi ir daudzviet pasaulē. Piemēram, ASV ir ap 400 šādu organizāciju, kuras palīdz dažādām karavīru grupām. Piemēram, Latvijā bojā gājušo karavīru tuviniekiem tiek izmaksāta vienreizēja kompensācija, un to saņem sieva (vīrs), bet gadījumos, kad karavīrs nav reģistrētā laulībā, viņa vecāki. Tas vairākos gadījumos ir radījis situāciju, kur vecāki nav saņēmuši valsts atbalstu. Īpaša grupa ir kritušo karavīru bērni. Programma paredz tiem sniegt atbalstu skolas, sporta (hobiju) un nākotnē arī augstskolu studiju finansēšanā. Daudz nepieciešamību ir arī atvaļinātajiem starptautisko operāciju veterāniem un pārējiem karavīriem, un zemessargiem, kuri riskējot ar savu veselību un dzīvību, veidojuši Nacionālos bruņotos spēkus un stiprinājuši Latvijas drošību.
Mēs ņemam vērā to, ka valsts palīdzība ir vienreizēja kompensācija, bet cilvēkam vajag, lai viņu atceras ikdienā.
Taču mēs noteikti negribam šo fondu pretnostatīt valstij, jo valsts palīdz tik, cik spēj. Savukārt fonds “Namejs” mēģina atbalstīt un sniegt visa veida sociālo atbalstu tajās situācijās, kuras nav paredzētas valsts likumos un normatīvajos aktos. Tādu ir diezgan daudz.
Fonda "Namejs" valdes priekšsēdētājs atv. ģenerālleitnants R. Graube fonda atklāšanas pasākumā 2017. gadā. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Kas ir šie cilvēki, kuriem fonds palīdz?
Fonda vadmotīvs ir “Atceries savējos!” Un šo savējos var iedalīt trīs lielās grupās. Pirmā ir kritušo karavīru ģimenes un viņu bērni. Ar katru no šīm ģimenēm esam runājuši, palīdzam, cik spējam, piemēram, ar līdzekļiem rehabilitācijai vai medikamentiem.
Otra grupa ir starptautiskajās operācijās bijušie veterāni un viņu ģimenes. 2018. gada augustā “Namejs” šo veterānu bērniem organizēja vasaras nometni Īvandes muižā. Šogad šo tradīciju turpinājām Kokneses novadā – nometnēs kopā jau bijuši ap 200 bērnu.
Trešā – visplašākā grupa, kam vajadzīga palīdzība, ir veterāni, kuri dibinājuši mūsu bruņotos spēkus un Zemessardzi. Izdienas pensiju saņem tie, kuri nodienējuši vismaz 20 gadus. Taču ir daudz tādu cilvēku, kuri bruņotajos spēkos stājās 90. gadu sākumā, taču vecuma dēļ nodienēja īsāku laiku. Daudzi arī guvuši traumas, taču tas vairs nav pierādāms. Šādu cilvēku ir daudz, un kopā ar mūsu atbalstītājiem mēģinām viņus apzināt un palīdzēt.
Kas ir paveikts šo divu gadu laikā?
Jau pēc pirmā gada bija skaidrs, ka vairāk jāiesaista aktīvajā dienestā esošie karavīri –lai arī viņiem ir iespēja palīdzēt savam līdzgaitniekam, biedram, bijušajam kolēģim. Fonda misija ir panākt, ka paši bruņoto spēku pārstāvji meklē un atrod šos cilvēkus, kuriem palīdzība nepieciešama. Jārada tāds mūžīgais aplis – tu atceries un pēc tam atcerēsies tevi. Jo palīdzību otram lūgt ir tik grūti. Piemēram, vecs un slims karavīrs Rēzeknē vai Liepājā – viņš jau visdrīzāk pats pie mums nenāks, nesūdzēsies, kādam par viņu ir jāiestājas. Ļoti daudz veterānu – pirmo vienību dibinātāju – šobrīd ir krietni gados, daudzi no viņiem ir smagi slimi, vientuļi un diemžēl aizmirsti.
Fonds “Namejs” ir starpnieks starp tiem, kuri gatavi ziedot un tiem, kuriem palīdzība vajadzīga. Fonds administrē ziedojumus, palīdz nokārtot juridiskos jautājumus, piemēram, slēdz līgumu ar rehabilitācijas centru par palīdzību konkrētam karavīram.
Pateicoties ziedotāju atbalstam, jau pusotra gadā laikā mēs kopā esam paveikuši daudz labu darbu. Apmaksātas veselības rehabilitācijas vairākām bojā gājušo karavīru vecākiem, esam palīdzējuši apmaksāt medicīnas izdevumus karavīru bērniem. Notikušas jau divas vasaras nometnes starptautisko misiju veterānu bērniem, par kurām jau iepriekš stāstīju. Apmaksāta ārkārtas operācija ievainotam jaunsargam. Taču ne visu var izmērīt naudā. Tas, ko esmu šajos gados novērojis, ka bieži vien pietiek ar sīkumiņu – ar vienkārši “paldies” pateikšanu, ar apsveikuma kartīti Ziemassvētkos.
Kāds īpašs stāsts saistās ar Lesteni, kas ir viena no Latvijas svētvietām. Sadarbībā ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu tika izveidotas un baznīcai dāvinātas divas skaistas lustras. Padomju laikā lustras tika nozagtas, nebija saglabājušās pat fotogrāfijas. Šis tehnikums atsaucās, un rezultātā trīs jaunie mākslinieki izveidoja šīs lustras kā savu diplomdarbu. Fonds par saziedotajiem līdzekļiem sagādāja bronzu un citus nepieciešamos materiālus, un viņi paveica svētu darbu, ko ar lepnumu varēs rādīt saviem mazbērniem.
Lustras Lestenes baznīcā. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Kas ir fonda ziedotāji?
Prieks, ka ziedošanas kultūra Latvijas sabiedrībā pieaug, ir atsaucība, empātija, vēlme palīdzēt – to var redzēt pēc dažādām ziedošanas kampaņām, īpaši jau Ziemassvētku laikā. Bet mēs vēlamies to iedzīvināt kā dzīvesveidu, nevis rīkot īstermiņa akcijas.
Pirmkārt, ziedotāji ir paši karavīri. Jau tagad esmu pateicīgs visiem, kuri atsaucās “1 eiro akcijai” – mēnesī noziedot kaut vai vienu eiro. Redzu, ka daudzi to uzlikuši automātiskajos maksājumos. Jā, it kā viens eiro nav daudz, bet ja vismaz 1000 cilvēku mēnesī to noziedo, tad tie jau ir 1000 eiro. Protams, ka var ziedot vairāk, bet arī mazumiņš ir labi.
Otra ir nozīmīšu kampaņa, mēs tās mīļi dēvējam par “Nameja podziņām”. To dizains mazliet mainās ik gadu, protams, paliek vienojošais elements – Nameja gredzena fragments. Šai nozīmītei ir ne tikai līdzekļu vākšanas, bet arī simboliska un dvēseliska nozīme. Caur šo aicinājumu “Atceries savējos!” cilvēks var atcerēties kaut vai savu vecvectēvu, kurš bijis strēlnieks, vai visus par Latvijas brīvību kritušos karavīrus. Prieks redzēt arvien vairāk cilvēku, kuri piesprauduši no “Nameja” nozīmīti pie formas vai uzvalka atloka. Ar tās palīdzību var viegli piespraust Latvijas karodziņa lentīti, prieks, ka tādu valsts svētku laikā nēsāja faktiski visi bruņoto spēku pārstāvji, arī sabiedrībā zināmi cilvēki.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Trešā lielā palīdzības projektu grupa ir ziedojumi veterānu un citu bruņoto spēku pārstāvju veselībai. Bija arī gadījums, kad smagi cieta kāds jaunsargs. Lai arī Jaunsardze nav bruņoto spēku sastāvā, mēs varējām šim puisim palīdzēt, operatīvi tika savākta nepieciešamā summa, lai jaunsargs varētu tikt operēts. Tas nebūtu iespējams bez mūsu atbalstītājiem. Paldies “Borisa un Ināras Teterevu fondam”, kas bija pats pirmais fonda “Namejs” atbalstītājs.
Tāpat veiksmīga sadarbība vairāku gadu garumā izveidojusies ar Latvijas skautu un gaidu organizācijas brīvprātīgajiem. Viņi jau divus gadus organizējuši nometni starptautisko operāciju veterānu bērniem “Mazais Namejs”. Paldies AS "Latvijas Finieris", ASV vēstniecībai Latvijā, Pasaules Brīvo Latviešu Apvienībai, Latviešu Virsnieku apvienībai. Tāpat pateicos uzņēmumam AS “Tallink Latvija” un Kuldīgas un Kokneses pašvaldībām par atbalstu nometnes rīkošanā.
Nometne "Mazais Namejs" 2019. gada vasarā. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Īpašs paldies arī visiem individuālajiem ziedotājiem, tajā skaitā arī latviešiem no ASV un organizācijai “Daugavas Vanagi” no Austrālijas. Pateicība arī Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadībai par praktisko, informatīvu un morālo atbalstu. Par brīvprātīgo darbu esmu pateicīgs arī Kapelānu dienestam un daudzu bruņoto spēku vienību vecākajiem instruktoriem.
Vēl kāds īpašs paldies ir Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolai. Tās audzēkņi skolas ikgadējā rudens gadatirgū ietirgoto naudiņu par pašu gatavotajām lietām un našķiem noziedoja fondam “Namejs”. Kopā ar skolotāju un vecāku ieguldījumu tie bija vairāk nekā 1000 eiro. Šis bija ļoti aizkustinoši. Paldies visiem ziedotājiem, kuriem es personīgi nevaru to pateikt! Par šiem līdzekļiem mēs varam veterāniem apmaksāt medikamentus, vizīti pie ārsta speciālista, konkrētu ārstēšanas procedūru, dažreiz arī atrašanos slimnīcā. Mūsu redzeslokā ir arī vairāki vēža pacienti. Jā, daudz lietu kompensē valsts, taču ir arī t.s. tukšumi, kurus “Namejs” cenšas aizpildīt.
Kāpēc Jūs šo darbu darāt?
Pēc tam, kad beidzu pildīt bruņoto spēku komandiera pienākumus, man palika tāda nepadarīta darba sajūta. Jo bija lietas, ko es kā komandieris nevarēju darīt. Tā bieži vien bija nepatīkama sajūta, kad tevi ierobežo finanšu izlietošanas noteikumi. Patiesībā es šobrīd nemaz nevarētu būt augstākā pozīcijā kā vadīt šo fondu – palīdzēt cilvēkiem, palīdzēt atcerēties kolēģus. Uzskatu, ka es daru to, kas jādara katram komandierim – turpinu rūpēties par saviem padotajiem pat, ja ne es, ne viņi vairs nav aktīvajā dienestā. Es personīgi esmu pateicīgs katram karavīram un viņa ģimenei par ieguldījumu valsts drošībā.
Kādi “Nameja” plāni nākamajam gadam?
Gribētu izveidot plašāku “Nameja” sadarbības tīklu, lai katrā vienībā, katrā tālākajā garnizonā visos reģionos būtu vismaz viens koordinators. Viņš palīdzētu meklēt un apzināt šos cilvēkus, kuriem palīdzība vajadzīga. Vēlētos aktīvāku sadarbību ar veterāniem, jo viņi vislabāk zina, ko dara citi viņu dienesta un cīņu biedri.
Jo katrs no mums var nonākt situācijā, kad vajadzīga citu palīdzība, tāpēc ir labi būt daļai no šīs brālības, kurā karavīri cits citam palīdz.
Par fonda vēsturi
Valsts aizsardzības un patriotisma fondu “Namejs” 2015. gada 21. jūlijā izveidoja biedrība „Latvijas ģenerāļu klubs”. Pie dibināšanas piedalījās arī toreizējais aizsardzības ministrs, vēlāk Valsts prezidents Raimonds Vējonis, arī Ģenerāļu kluba vadītājs atv. viceadmirālis Gaidis Zeibots un Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Garisons. Tas bija laiks, kad Krievija izvērsa agresiju Ukrainā, un par to bažīgas bija arī citas valstis. Fonda sākotnējā doma bija – aicināt sabiedrību finansiāli atbalstīt dažādu “dzelžu” iepirkšanu bruņoto spēku vajadzībām, piemēram, Zemessardzei toreiz ļoti trūka uzkabes. Taču valsts budžets uz jaunajiem apdraudējumiem reaģēja nekavējoties un gan bruņoties spēki, gan Zemessardze saņēma papildus finanšu līdzekļus, tāpēc īsi pirms atv. ģenerālleitnants R. Graube pārņēma fonda "Namejs" vadību, tika mainīti fonda statūti un nolemts, ka tas rūpēsies par cilvēku, par veterāniem, bet ekipējuma nodrošināšana lai paliek valsts ziņā.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
2017. gada 10. novembrī pie O. Kalpaka pieminekļa notika atjaunotā fonda “Namejs” pirmais publiskais pasākums. Fonda galvenie mērķi ir atbalstīt Nacionālo bruņoto spēku veterānus un viņu ģimenes, uzturēt starptautiskajās operācijās bojā gājušo karavīru piemiņu, kā arī veicināt patriotismu Latvijas sabiedrībā.
Fondā darbojas bijušie Nacionālo bruņoto spēku komandieri – Juris Dalbiņš, Dainis Turlais un arī citas sabiedrībā zināmas personas – Valsts Prezidenta padomnieks Nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš, SIA “LMT” prezidents Juris Binde un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Goda padomē ir eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un bijušais Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības valdes priekšsēdētājs Jānis Kukainis.