Viktors Leitis no Alūksnes novada vidusskolas par militāro karjeru sapņojis jau kopš bērnības un, sasniedzot 18 gadu vecumu, uzreiz iestājies Zemessardzē. Portālam “Sargs.lv” Viktors stāsta, ka šogad absolvēs vidusskolu un domā par mācībām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.
Viktors Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 31. kājnieku bataljonā iestājās 2019. gada vasaras sākumā kopā ar diviem klasesbiedriem. Alūksnes novada vidusskolā ir Valsts aizsardzības mācības (VAM) programma, un, to mācoties, Viktors sapratis, ka viņu saista aizsardzības un militārā joma, gūstot apstiprinājumu jau bērnībā iecerētajam. “Sākām runāt par to ar draugiem un izdomājām, ka jāstājas Zemessardzē. Mēs tajā pašā dienā aizgājām pie Jaunsardzes instruktores”, stāsta Viktors.
Viņš gribējis ko vairāk militārajā ziņā, tāpēc Zemessardze bija loģisks solis. Liela nozīme Viktora dzīvē ir arī brālēnam, kurš Nacionālajos bruņotajos spēkos dienē jau vienpadsmit gadus, un jaunais zemessargs atzīst, ka tā bijusi un joprojām ir lielākā motivācija arī viņam.
Nekas nav par grūtu
Viktors ir jauns un sportisks. Viņš stāsta, ka Zemessardze viņu ļoti saista, nekas nav par grūtu. “Kad aizbraucu uz mācībām, neliekas, ka kaut kas būtu par grūtu, viss apmierina. Ja nu vienīgi – grūtākie ir pārbaudījumi, kuriem neesi gatavs. Tādi pēkšņi un negaidīti uzdevumi kā maršs. Tādu citu lielu pārbaudījumu nav, vismaz man”, atzīst V. Leitis.
Zemessardzē viņu piesaista arī tas, ka tā nostiprina gan disciplīnu, gan iemāca parūpēties pašam par sevi. “Šeit ir daudz jādomā, un kopumā man patīk militārā struktūra”, stāsta Viktors. Šajā laikā, kopš iestājies Zemessardzē, aizdomājies par vairākām lietām.
Visu izdodas savienot
“Jau no bērnības domāju par militāro karjeru. Gaidīju, kad paliks 18 gadi, lai stātos Zemessardzē, vēl paralēli mācoties vidusskolā”, atceras Viktors. Iestājoties viņš vasarā devās uz pamatapmācības nometni militārajā bāzē “Meža Strautiņi”, kas atrodas Alūksnes novadā. Tomēr viss neritēja tik raiti kā gribētos, jo jau pēc piecām dienām Viktors saslima ar angīnu, tāpēc mācības nācās pārtraukt. Taču ne uz ilgu laiku, jo Zemessardzes pamatapmācību Alūksnē viņš turpināja jau nedaudz vēlāk un pabeidza pa nedēļas nogalēm.
Viktors ir aizņemts, viņš mācības 12. klasē savieno ar dienestu Zemessardzē un laiku atrod arī savam hobijam – pauerliftingam jeb spēka trīscīņai. Pirms neilga laika gan sanācis tā, ka apstākļi nav ļāvuši iesaistīties Zemessardzē, skolā bijis daudz jāmācās, vienlaikus notika arī treniņi. Tagad atkal ir posms, kurā ir vairāk brīva laika, sporta zāle ir slēgta jau vairākas nedēļas, tāpēc daudz aktīvāk iespējams iesaistīties – jaunais zemessargs arī tikko atgriezies no mācībām, kurās apguvis objektu apsargāšanu. Tas tikai apliecina, ka Zemessardze ir elastīga, ar to daudz ko ir iespējams apvienot, pat gatavošanos vidusskolas eksāmeniem.
Ar pauerliftingu Viktors nodarbojas kopš 10. klases. Šim sporta veidam pievērsies, lai attīstītu savu ķermeni un uzlabotu fizisko stāvokli, gatavojoties militārajai karjerai. “Tas nāca par labu, stājoties Zemessardzē, bet visvairāk palīdzēja, ka jau pamatskolā, 8. vai 9. klasē, savā brīvajā laikā sāku skriet”, atceras V. Leitis. Klausoties viņa stāstītajā, rodas iespaids, ka visu savu līdzšinējo dzīvi viņš mērķtiecīgi gājis uz militāro jomu, tāpēc nav nekāds brīnums, ka jau 18 gadu vecumā pievienojies Zemessardzei.
Vīruss izjauc rutīnu
Viktors bija jau ieplānojis pabeigt vidusskolu un stāties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, bet koronavīrusa dēļ valstī ieviestā ārkārtas situācija viesusi neskaidrību un korekcijas arī viņa plānos. Viņš pašreiz apsver savu lēmumu un pieļauj arī domu – pabeigt vidusskolu un pagaidām palikt Zemessardzē. Viktors atzīst, ka šis ir tas brīdis, kad ir apjukums, jo ikdienas rutīna ir izjaukta – gan mācības, gan skolas beigšana norit daudz citādāk nekā bija gaidīts. Taču viens ir skaidrs – profesionālais dienests vai Zemessardze, Viktors par savu ceļu ir izvēlējies militāro jomu.