Latvijas Covid-19 ierobežošanas veiksmes pamatā – savlaicīga testēšana un distancēšanās

Sabiedrība
Sargs.lv
karavīri
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Savlaicīga iedzīvotāju testēšana, inficēšanās kontaktu izsekošana Covid-19 izplatības sākumposmā, ātra individuālo aizsarglīdzekļu iepirkšana un augsta sabiedrības kultūra. Šos kā galvenos faktorus Latvijas veiksmīgajā cīņā ar koronavīrusa izplatību Lielbritānijas domnīcas “The Royal United Services Institute” (RUSI) rīkotajā vebinārā  min Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis. Viņam piekrīt arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks, piebilstot, ka šī pandēmija visiem ir laba mācībstunda laikā, kad Latvijā tiek ieviesta visaptveroša valsts aizsardzības sistēma.

Līdz šim Latvijai, kurā ir aptuveni divi miljoni iedzīvotāju, ir apstiprināti 951 pozitīvi Covid-19 gadījumi un 19 cilvēki miruši (13.05.2020. dati).  Salīdzinot ar citām Eiropas un pasaules valstīm, šie ir ļoti labi rādītāji un liecina, ka Latvijai līdz šim izdevies vīrusu savaldīt pat tikai ar daļējiem ierobežojumiem, kuri šobrīd jau tiek mīkstināti.

Veiksmes atslēga – ātra reakcija un distancēšanās

RUSI vebinārā par vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā norādīja U. Dumpis, mūsu valsts veiksmes atslēga ir zibenīga reakcija. Viņš atzīst, ka Latvijas infektologiem un mediķiem bija laiks izvērtēt citu valstu, piemēram, Itālijas un Spānijas, ne tik veiksmīgo pieredzi un mācīties no viņu kļūdām.

“Viņi par vēlu saprata, ka laikā, kad vīruss jau bija pārņēmis vairākas mazpilsētas, nevarēja turpināt dzīvot kā ierasts. Tāpat viņi par vēlu sāka iedzīvotāju testēšanu uz Covid-19, kas ir īpaši svarīgi vīrusa izplatīšanās sākumposmā. Latvijā to sākām ļoti laicīgi, tāpat sekojām līdzi arī inficēšanās ķēdei,” pauda U. Dumpis.

Arī Latvijas valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija savlaicīgs, tādējādi tika ierobežota cilvēku kustība un pulcēšanās, neļaujot vīrusam strauji izplatīties. Savukārt no ārzemēm atgriezušies tautieši tika aicināti taisnā ceļā doties mājās un 14 dienas atrasties pašizolācijā, vērojot, vai parādās kādi koronavīrusa simptomi.

Eksperts norāda – atskatoties uz aizvadītajiem mēnešiem, var teikt, ka Latvijai izdevies atrast vidusceļu starp Zviedriju, kurā bija ļoti maz ierobežojumu, toties augsta mirstība, un Itāliju, kur cilvēki bija spiesti uzturēties mājās un nedrīkstēja brīvi iziet uz ielas.

Latvijas sabiedrība – atbildīga

Kā vebinārā sacīja infektologs U. Dumpis, kopumā Latvijas sabiedrība ir atbildīga un ar augstu uzvedības kultūru. Pulcēšanās aizliegumu ievērošana, distancēšanās un pastiprināta higiēna ir pamatā tam, ka šobrīd Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, Covid-19 pacientu un arī upuru skaits ir tik neliels. “Ļoti daudzi aktīvi ziņoja par līdzcilvēkiem, kuri neievēroja ierobežojumus. Kopumā sabiedrība saprata, ko darīt, citādi mums nebūtu tik labu rezultātu,” saka U. Dumpis.

Veiksmīga bijusi arī valsts mediju un dažādu viedokļu līderu komunikācija sociālajos tīklos. “Pats neesmu liels mikroblogošanas vietnes “Twitter” fans, taču novēroju, ka bija efektīvi rakstīt īsus, bet svarīgus ziņojumus, tie labi izplatījās tālāk,” turpina infektologs.

Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma darbībā

To, ka Latvijai ir veiksmīga iepriekšējā pieredze dažādu alternatīvu risinājumu meklēšanā, atzina arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks. “Esam maza, bet disciplinēta sabiedrība, un tas mums ir palīdzējis,” saka ministrs. Viņš arī atgādina, ka Aizsardzības ministrija šobrīd strādā pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas Latvijā.

“Latvija ir maza valsts blakus lielam kaimiņam, kurš mums daudzreiz ir darījis pāri. Tas nozīmē, ka mēs jau iepriekš esam bijuši spiesti domāt “ārpus kastes” ne tikai militārajā un aizsardzības jomā. Visaptverošas valsts aizsardzības sistēma paredz sadarbību starp valsts un pašvaldības iestādēm, privāto sektoru, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrību kopumā. Īpaši svarīga tā ir krīzes situācijās, kad katra iesaistītā puse zina, kā rīkoties un savstarpēji sadarbojas."
Artis Pabriks
Aizsardzības ministrs
Artis Pabriks

Pabriks sacīja, ka pagājušā gada laikā Aizsardzības ministrija organizēja daudzas krīzes izspēles gan valsts, ministriju un pašvaldību, gan privātā sektora līmenī, lai definētu valstij kritiski svarīgos pakalpojumus un nodrošinātu to nepārtrauktību arī potenciālās krīzes gadījumā.

Laicīgi iepirkti kritizētie aizsarglīdzekļi

Abi diskusijas dalībnieki atzina – Covid-19 veiksmes stāsta pamatā ir arī fakts, ka Latvija nekavējās ar individuālo aizsarglīdzekļu iepirkšanu. Lai arī vēlāk medijos izskanēja kritika, ka ne visas iepirktās maskas simtprocentīgi pasargā no vīrusa, laikā, kad tie katastrofāli trūka visur pasaulē, bija jāpērk viss tirgū pieejamais. Pretējā gadījumā Latvijas mediķi būtu palikuši vispār bez jebkādiem aizsarglīdzekļiem.

VAMOIC

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

A.Pabriks arī pozitīvi vērtē valdības lēmumu, ka centralizētos iepirkumus valsts vajadzībām tagad veic Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC), jo tam ir lielāka pieredze liela mēroga iepirkumos. Atbilstoši valdības uzstādījumam, Aizsardzības ministrijas mērķis ir radīt individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu uzkrājumu trīs mēnešiem. Pabriks atzina, ka šobrīd mums ir pastāvīgas rezerves apmēram mēnesim, tāpēc aktīvi tiek meklēti vietējie ražotāji, kuri Latviju varētu nodrošināt ar visiem vajadzīgajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem.

“Te atkal ir jāuzsver visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas nozīme – ka visa sabiedrība ir gatava iesaistīties dažādu krīžu risināšanā. Šobrīd problēma tā, ka Latvijā nav laboratorijas, kas varētu sertificēt šos aizsarglīdzekļus, tāpēc pašlaik jāpaļaujas uz sertifikātiem, ko uzrāda masku ražotājuzņēmumi, un par to žurnālisti mūs mēdz kritizēt. [..] Paralēli sūtīsim masku paraugus uz laboratorijām ārpus Latvijas, lai tās pārbaudītu, taču laboratorijas ir pārslogotas, un atbildes var būt tikai pēc divām līdz četrām nedēļām,” saka A. Pabriks.

Tikmēr mediķi lieto esošās maskas, jo jebkurā gadījumā tās ir labākā izvēle nekā vispār masku neesamība.

Nosargāti arī Nacionālie bruņotie spēki

Aizsardzības ministrs arī norāda, ka jau pandēmijas sākumposmā sapratis – jānosargā Nacionālie bruņotie spēki un arī Latvijā esošie NATO kaujas grupas karavīri, jo viņi ir mūsu valsts drošības garants.

Un tas arī ir izdevies, jo, ievērojot visus drošības pasākumus, līdz šim bijuši tikai daži saslimšanas gadījumi. “Visu šo laiku, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, tiek saglabātas arī bruņoto spēku kaujas spējas, karavīri un zemessargi turpina trenēties militārajās mācībās,” saka A. Pabriks.

Tāpat NBS bija un ir gatavi pēc pirmā pieprasījuma sniegt atbalstu citiem dienestiem – gan Valsts policijai, gan mediķiem, taču tas līdz šim palicis vien kopīgu treniņu līmenī.

robeža

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Savukārt atbalstu Valsts robežsardzei robežu uzraudzībā zemessargi un karavīri sniedz jau kopš marta beigām.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka zemessargi un karavīri robežsargiem palīdzēja apsargāt gan Latvijas iekšējo robežu ar Lietuvu un Igauniju, gan Eiropas Savienības ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, un šī sadarbība ārējās robežas uzraudzībā pagarināta līdz 9. jūnijam.

Varam atļauties riskēt

Kā vebināra noslēgumā teica infektologs U. Dumpis, tagad, kad Latvijā pakāpeniski tiek mazināti ierobežojumi, riski pastāv, taču jāturpina dzīvot, vērojot, vai un kā mainīsies saslimšanas rādītāji.

“Mums pašlaik ir zemi rādītāji, piemēram, šodien tikai viens jauns saslimšanas gadījums ar Covid-19, tāpēc varam eksperimentēt un mazliet riskēt, citām valstīm nav tik laba situācija,” rezumēja Dumpis.

Jau ziņots, ka šodien aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis piedalījās Lielbritānijas domnīcas “The Royal United Services Institute” (RUSI) vebinārā par vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Neatkarīgā domnīca RUSI ir dibināta 1831. gadā, un regulāri publicē pētījumus par dažādām tēmām, kas saistītas ar aizsardzības un drošības jomu.

Dalies ar šo ziņu