Krīzes situācijā – vai tā būtu dabas katastrofa vai cita veida apdraudējums apkārtējai videi, jāņem vērā, ka ierastie pakalpojumi var nebūt tik brīvi pieejami kā iepriekš. Tas attiecas arī uz medicīnas aprūpi – slimnīcām un poliklīnikām, kā arī medikamentu pieejamību aptiekās. Tāpēc labi, ja katras mājsaimniecības krājumos ir medikamenti, kuri var noderēt dažādās situācijās. Padomu, kādus līdzekļus iegādāties, “Sargs.lv” sniedz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Medicīniskās kvalifikācijas un kvalitātes vadības centra ārsts Edmunds Kance.
Lai jebkāda veida krīze nepārsteigtu mūs nesagatavotus, labi, ja esam tai soli priekšā. Kā stāsta ārsts Edmunds Kance, tas gan nenozīmē, kā jāizpērk visa aptieka un mājās jāglabā zāles, kuras tā arī nekad netiks izmantotas, taču svarīgi, ka medicīniskajā aptieciņā ir vismaz viens vai vairāki līdzekļi no dažādām medikamentu grupām.
Šoreiz stāstām par tiem, kuri aptiekā nopērkami bez ārsta receptes, bet jebkurā gadījumā – ja vien iespējams, veselības problēmu gadījumā pirms zāļu lietošanas visdrošāk konsultēties ar savu ārstu. Tāpat ieteicams izlasīt zāļu lietošanas instrukciju un pārliecināties, no kāda vecuma tos drīkst lietot. Zāļu apraksts un lietošanas instrukcija pieejama arī internetā Zāļu valsts aģentūras vietnē www.zva.gov.lv, kur to iespējams izlasīt vēl pirms zāļu iegādes.
1. Pretsāpju un temperatūru mazinoši, pretsaaukstēšanās līdzekļi.
Aptiekā pieejamais medikamentu klāsts šajā ziņā ir visai plašs. Kā galvenie bezrecepšu medikamenti ir tie, kuru aktīvā viela ir paracetamols vai ibuprofēns. Šie līdzekļi nopērkami gan tablešu, gan svecīšu, gan sīrupu veidā, jo maziem bērniem lietošanas ērtības dēļ piemērotāki būs pēdējie. Ja cilvēkam ir kādas hroniskas saslimšanas, tad kopā ar ģimenes ārstu vai citu speciālistu tiek nozīmēti jau konkrēti recepšu medikamenti, un tos tad arī būtu jāturpina lietot. Saaukstēšanās (iesnas, klepus, sāpes rīkle galā) gadījumiem mājās var turēt mentolu saturošas sūkājamas tabletes, kā arī deguna pilienus iesnu ārstēšanai, piemēram, ksilometazolīnu saturošus deguna pilienus vai aerosolu, fenilefrīnu saturošus pilienus (izmantojami arī bērniem no gada vecuma, labi pazīstami ar nosaukumu “Vibrocil”). Pieaugušie un pusaudži rīkles un mutes dobuma skalošanai var izmantot hlorheksidīnu saturošus šķīdumus – gan sāpoša, apsārtuša rīkles gala gadījumiem, gan mutes dobuma dezinfekcijai smaganu iekaisuma gadījumā.
2. Medikamenti pret gremošanas traucējumiem.
Ja iepriekš cilvēkam nav bijusi vajadzība tādus lietot un aptiekā nezina, ko iegādāties, tad kā drošs variants jebkurā mājas aptieciņā vienmēr būs aktivētā ogle. To var lietot arī tad, ja gadījies apēst ko sliktu vai aizdomas par saindēšanos. No tautas līdzekļiem – ozolu mizu tēja, jo to novārījums labi palīdz gremošanas traucējumiem un arī pret caureju. Kā bezrecepšu pretcaurejas līdzeklis ir arī loperamīds, ko arī var turēt aptieciņā, taču ārsts E. Kance aicina būt vērīgiem – lietojot pretcaurejas medikamentus, tos noteikti nevajadzētu lietot ilgāk par diennakti bez konsultēšanās ar ārstu. Īpaši, ja simptomi ir neskaidri, ar šiem līdzekļiem nevajadzētu aizrauties, jo, nepareizi lietoti, tie var kaitēt veselībai. Kā vēl viens no medikamentiem gremošanas traucējumu novēršanai varētu būt “No-spa”, īpaši, ja jau ir pieredze tā lietošanā un iepriekš palīdzējis jūtīgam, vēdergraižu nomocītam vēderam. Taču šo medikamentu neiesaka lietot ilgstoši, kā arī uzmanīgi pie pirmreizējām vēdera sāpēm, jo tām var būt pavisam cits iemesls.
3. Pretalerģijas medikamenti.
Tas īpaši svarīgi cilvēkiem, kuriem jau iepriekš novērotas alerģiskas reakcijas, piemēram, uz atsevišķiem putekšņiem vai citiem alergēniem. Līdztekus iekšķīgi lietojamām pretalerģijas zālēm var nodrošināties arī ar ārīgi lietojamiem geliem vai krēmiem, piemēram, lai mazinātu kukaiņu kodumu izraisītās blakusparādības. Sen zināma un gana plaša medikamentu grupa, ko visbiežāk izmanto alerģijas simptomu ārstēšanai, ir dažādas paaudzes antihistamīni. Bet jāņem vērā, ka dažiem no tiem var būt miega efekts (šādu medikamentu ietekmē nedrīkst vadīt auto!), tāpēc par to pirms iegādes jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.
4. Medikamenti ar nomierinošu efektu.
Bez ārsta receptes aptiekā nopērkami galvenokārt uz augu bāzes veidoti līdzekļi – dažādas nomierinošas tinktūras, sīrupi un tabletes. Pie pamata medikamentiem minami vilkābeļu tinktūra un baldriānu ekstrakts. Šīs grupas medikamenti īpaši svarīgi cilvēkiem, kuriem ikdienā stresa noturība nav augsta. Ārkārtas situācijā, kad nepieciešams nomierināties, visātrāk iedarbosies tieši pilieni, kurus visbiežāk jāatšķaida ar ūdeni. Lielākā daļa no tiem gan nav paredzēti lietošanai bērniem, bet aptiekā var jautāt līdzekļus ar nomierinošu efektu arī mazākajiem pacientiem. Savukārt stiprākas iedarbības nomierinošiem medikamentiem būs nepieciešama ārsta recepte.
5. Dezinfekcijas līdzekļi.
Ja brūce vai ievainojums ir dziļš, jāmeklē palīdzība pie mediķiem, bet, ja nepieciešams nodezinficēt vien nelielu sadzīves traumu – nobrāzumu, skrambu, iegriezumu, vispirms to noskalo ar tīru, tekošu ūdeni. Pēc tam ādu var apstrādāt ar visiem zināmo ūdeņraža pārskābi, ko gan nevajadzētu liet tieši brūcē, bet gan tikai uz brūces malām. Atsevišķos gadījumos der arī spirtu saturoši līdzekļi, piemēram, labi pazīstamais “Briljantzaļā” šķīdums. Tāpat ir arī antiseptiski līdzekļi bez spirta, kas labi noder bērniem, jo nav nepatīkamo blakusparādību. Uz joda bāzes tādi ir “Betadīns” un “Braunols”. Jods gan nav ieteicams cilvēkiem ar vairogdziedzera problēmām, taču, ja tas tiek lietots reti un mazās devās, tad komplikācijām nevajadzētu būt. Pie antiseptiskiem līdzekļiem jāmin arī dažādas ziedes un krēmi, kuri noderēs brūces dzīšanas procesā. Par piemērotāko katrai situācijai visdrošāk jautāt aptiekā.
6. Ikdienā nepieciešamie specifiskie medikamenti.
Ja cilvēkam regulāri un ilgstoši jālieto konkrēti medikamenti, ar ģimenes ārstu būtu svarīgi vienoties, ka recepte tiek izrakstīta tā, lai šīs zāles būtu kaut ar nelielu rezervi. Ārsts E. Kance kā minimumu iesaka vismaz nedēļu, taču tas katrā gadījumā jāvērtē individuāli. Galvenais, lai nerodas situācija, ka nepieciešamās zāles ir beigušās un nav iespējams iegūt recepti nākamās devas iegādei. Šo situāciju gan tagad atvieglo e-recepšu izrakstīšanas iespējas, bet tehnisku problēmu gadījumā tas var kavēties.
7. Siltumu atstarojoša sega un termometrs.
Aptiekās šobrīd nopērkami dažādu veidu termometri – gan bezkontakta, gan padusē liekamie. Pēdējie dalās digitālajos un bezdzīvsudraba termometros. Pēc izskata tas atgādina visiem labi pazīstamo dzīvsudraba termometru, taču tas satur cilvēka veselībai un apkārtējai videi nekaitīgo, šķidro metālu sakausējumu.
8.Pārsienamie materiālie un šķēres (plāksteru komplekts, marles saites, salvetes u.c.)
Medikamentu derīguma termiņš – tā ir ražotāja garantija, ka medikamenti veiks tiem paredzēto funkciju. Galvenais risks – veci medikamenti būs zaudējuši savu efektivitāti, līdz ar to zāļu iedarbība mazināsies. Nav izslēgts arī, ka var rasties kādi nevēlami blakus efekti, tāpēc mediķi iesaka vienmēr pārliecināties par medikamentu derīguma termiņu – gan iekšķīgi, gan ārīgi lietojamiem līdzekļiem. Savukārt par vecu medikamentu utilizācijas iespējām interesēties aptiekās, jo medikamentu izmešana sadzīves atkritumos vairumā gadījumu nav likumīga, kā arī var kaitēt videi.
Medikamentu glabāšana – lielākā daļa medikamentu uzglabājami vēsā, tumšā vietā vai istabas temperatūrā, ja vien lietošanas instrukcijā nav norādīts citādi. Parasti nav pieļaujama medikamentu sasaldēšana. Jāpievērš uzmanība, ka atsevišķi ilgstošai lietošanai paredzēti medikamenti jāglabā ledusskapī, piemēram, insulīns, bet tam ir arī noteikts laiks, ko tas var atrasties istabas temperatūrā.
Vairāk informācijas par to, ko vēl likt ārkārtas gadījumu somā un kā labāk sagatavoties dažādām krīzēm, meklējiet 72 stundu bukletā "Kā rīkoties krīzes gadījumā" https://www.sargs.lv/lv/tema/72stundas.