Godinot Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona karavīri un zemessargi devās sakopt Lāčplēša kara ordeņa kavalieres Līnas Čankas atdusas vietu Rendas kapos.
No jauna tika uzmūrēti kapsētas vārtu stabi un uzstādīti restaurētie kapsētas vārti, sakopta Līnas Čankas kapavieta, kā arī izgatavots un uz uzlikts jauns žogs.
Kā norāda Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts, tradīcija sakopt Latvijas brīvības cīnītāju kapa vietas Zemessardzes 4. Kurzemes brigādē aizsākusies jau sen, un tajā labprāt iesaistās visi brigādes bataljoni.
Tāpat 2018. gadā Lielaucē noslēdzās Pirmajā pasaules karā kritušo Brāļu kapu sakopšanas darbi Auces novadā, kurus veica Zemessardzes 51. kājnieku bataljona zemessargi kopā ar komandieri majoru Aivi Vāceru un Bundesvēra karavīriem, kuru grupas ik gadu ierodas Latvijā, lai rūpētos par saviem Latvijā kritušajiem karavīriem. "Tā ir arī laba iespēja mums visiem kopā atcerēties mūsu vēsturi un kritušos karavīrus un novērtēt, ka dzīvojam brīvā Latvijā,” uzsver pulkvedis A. Rieksts.
Latvijas armijas uzvara Rīgā 1919. gada 11. novembrī pār Bermonta karaspēku kļuva ne tikai par pagrieziena punktu Latvijas Neatkarības karā, bet arī simboliski iezīmēja pirmā militārā apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – dibināšanas dienu. Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam. To pasniedza Latvijas brīvības cīņu veterāniem, un ārzemju valstsvīriem, diplomātiskā protokola ietvaros.
Slavenās latviešu strēlnieces Līnas Čankas dzīvesstāsts ir kļuvis leģendārs, viņa dzimusi 1895. gadā Rendas pagasta «Mežzīlēs», 1915. gada augustā ar segvārdu "Jānis" brīvprātīgi iestājusies latviešu strēlnieku vienībās. Piedalījusies visās 3. Kurzemes kājnieku pulka cīņās, izrādot apbrīnojamu varonību. Apbalvota ar Jura krusta III, IV šķiras, Jura medaļas IV šķiras. 1915. gada 22. oktobrī pie Pavasara muižas Slokā ievainota, atgriezās kaujaslaukā un turpināja cīņu zem nepārtrauktas ienaidnieka uguns, līdz tika ievainota otrreiz. No 1916. gada 1. aprīļa līdz12. septembrim piedalījās visās kaujās Nāves salā. No 1916. līdz1917. gadam Ziemassvētku kaujās un pie Ložmetējkalna kā vecākā sanitāre pašaizliedzīgi izpildīja savu pienākumu nepārtrauktā ienaidnieka ugunī. Latvijas armijā iestājusies brīvprātīgi 1919. gada septembrī un dienējusi 5. Cēsu kājnieku pulkā. Atvaļināta 1920. gada maijā. Piešķirta jaunsaimniecība Lielrendas muižā Virsaišos, kur saimniekojusi visu Latvijas neatkarības laiku. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pēc otrā pasaules kara represēta, zaudējusi savu saimniecība. Mūža nogali aizvadījusi Kuldīgas rajona Reģu pansionātā. Mirusi 1981. gada 9. jūnijā un1989. gada 8. aprīlī pārbedīta dzimtas kapuvietā Rendas kapos līdzās vīram Robertam Freidenfeldam. (1)