2020. gadā pieaugusi tendence, ka termiņuzturēšanās atļaujas vietā ārvalstu investori pieprasa pastāvīgo uzturēšanās atļauju, kas cita starpā sniedz iespēju pēc pieciem gadiem pretendēt uz Latvijas pilsonību, norāda Valsts drošības dienests (VDD). Latvijas ekonomiskās drošības uzraudzība 2020. gadā bija viena no dienesta prioritātēm, īpašu uzmanību pievēršot finanšu sektoram un investīcijām, kas visbiežāk pakļautas lielākajiem drošības riskiem.
VDD norāda – pērn turpinājās potenciālo ārvalstu investoru pārbaudes, vērtējot ar investīcijām saistītos riskus un ietekmi uz nacionālās drošības interesēm. Tāpat dienests pārbaudīja tos ārzemniekus, kuri Latvijā apmaiņā pret investīcijām vēlējās saņemt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) – kopumā pārbaudīti 763 TUA pieprasītāji, ieskaitot viņu laulātos un nepilngadīgos bērnus.
514 personu TUA Latvijā pieprasīja atkārtoti sakarā ar iepriekšējās atļaujas derīguma termiņa beigšanos, bet pirmo reizi uz TUA apmaiņā pret investīcijām Latvijā pretendēja 249 personas. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vērojams neliels investoru skaita kritums, kas daļēji saistāms arī ar Covid-19 pandēmiju un ieceļošanas aizliegumiem.
Lielāko daļu ārvalstu investoru joprojām veidoja Krievijas pilsoņi – 364, tam sekoja Ukrainas (64), Vjetnamas (59) un Ķīnas pilsoņi – 31. Turklāt interese saņemt TUA apmaiņā pret investīcijām bija arī 60 personām no valstīm ar teroristu grupējumu paaugstinātu klātbūtni vai citiem ar terorismu saistītiem riskiem.
Ņemot vērā situācijas saasināšanos Baltkrievijā pēc 2020. gada 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, pērn viens no VDD uzdevumiem ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Baltkrievijā bija arī Baltkrievijas pilsoņu pieteikumu izvērtēšana, kuri tā dēvētās patvēruma programmas ietvaros vēlējās saņemt vīzu ieceļošanai Latvijā.
Tāpat pērn vairāki Baltkrievijas uzņēmumi izteikuši vēlmi pārcelt savu saimniecisko darbību uz Latviju, bet atsevišķi uzņēmumi to vēlējās darīt formāli, lai varētu izmantot Latviju tikai kā uzņēmuma juridisko reģistrācijas vietu. Lai novērstu ļaunprātīgu Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu, VDD sadarbībā ar citām institūcijām vērtēja viņu patieso vēlmi darboties uzņēmējdarbībā un 36 gadījumos sniedza pozitīvu atbildi saistībā ar uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.
Tāpat VDD norāda – notikumi Baltkrievijā bija pierādījums tam, cik neprognozējama var būt ekonomiskā sadarbība ar trešajām valstīm, kuru ekonomika ir pakārtota t.s. varas elites interešu protekcionismam.
Tikmēr pērn augļus nesa Latvijas institūciju kopīgais darbs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas pilnveidošanā, nostiprinot Latvijas reputāciju starptautiskās sabiedrības un ārvalstu investoru acīs.
Arī pats VDD 2020. gadā organizēja vairākus apmācību seminārus, paaugstinot finanšu un kapitāla nozarē strādājošo amatpersonu informētību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas jeb masveida iznīcināšanas ieroču finansēšanas novēršanu.
Cieša sadarbība pērn bijusi arī ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) gan sadarbības koordinācijas grupas ietvaros, gan arī kriminālprocesu izmeklēšanā. 2020. gadā no FID tika saņemti un izvērtēti 47 ziņojumi par darījumiem, kuros saskatāmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pazīmes.
Arī turpmāk Latvijas bankām un citām finanšu iestādēm būs jāturpina izmantot uz riskiem balstītu pieeju savu klientu izvērtēšanā, mazinot augsta riska kapitāla klātbūtni, ko veicina ekonomiskās saites un atsevišķu tautsaimniecības nozaru ekonomiskā atkarība no Krievijas un citām NVS valstīm.
